«Manuprāt, neesam saimniekojuši apdomīgi. Esam tērējuši vairāk nekā varam atļauties iepriekšējos gados. Es par aizdevumiem, kas ir vērsti uz attīstību un nesīs pilsētai atdevi, padarīs to konkurētspējīgu. Taču jebkurai aizņemšanās ir jābūt ar saimnieka apdomu. Jau savlaicīgi, tā sauktajos treknajos gados, bija nepieciešams veidot rezerves fonu nebaltai dienai. Protams, tā nav, jo, ja nebija naudas, to varēja visai viegli aizņemties. Un aizņemtās naudas īstenotie projekti šodien un tuvākajā nākotnē jau naudu nenes atpakaļ. Viss slogs šodien ir uzlikts uz pilsētniekiem, un diemžēl šis slogs būs jānes vēl nākamajām paaudzēm, kas kavēs attīstību un kavē pilsētas konkurētspēju. Tie ir tie iedzīvotāji un darba vietas, kas ir pilsētā, kas rada pievienoto vērtību gan kā nodarbinātība, gan ekonomikas stimulējošs faktors, gan nauda, kas pilsētas kasē atgriežas nodokļu veidā. Mani bažīgu dara apstāklis, kas mums nav skaidrs, kādai tad Jelgavai ir jābūt. Kas ir tie faktori, kas pilsētai piesaistīs cilvēkus, uzņēmējdarbību. Ir bijuši vairāki centieni, bet dažādos virzienos, bet trūkst ilgtermiņa fokusa. No vienas puses, apsveicama biznesa inkubatoru, tehnoloģisko parku, smagās rūpniecības iedzīvināšana. Taču tad tajā pašā laikā nav īsti saprotamas nesamērīgās investīcijas dažādos sporta infrastruktūras objektos, to celtniecībā. Rodas sajūta, ka pats svarīgākais ir iztērēt naudu par jaunbūvi un pēc tās nodošanas lepoties ar devumu pilsētniekiem. Bet nepamet sajūta, ka tādu faktu kā uzturēšana pie varas esošie pilnībā ignorē. Vai maz ir objektu, kur trūkst kārtīga saimnieka un, nespējot to uzturēt, to pēc gadiem nākas nojaukt. Es atbalstu centienus attīstīt sporta aktivitātes. Tikai ar vēsu prātu un bez savtīga aprēķina ir skaidri jāpasaka, cik daudz tad šādu objektu ir nepieciešams. Manuprāt, šeit valda pilnīgs haoss un nesaimnieciskums visā lielajā Jelgavas sporta saimniecībā. Ir jānosaka virzieni, kurā pilsētai nepieciešams attīstīties un par kādu tai jākļūst nākotnē. Šobrīd šādas vīzijas un mērķa nav. Ja nav mērķa, tad ne no viena nevar prasīt atbildību par to, ka nekas jau nav sasniegts. Mūsu pilsēta visā valsts mērogā ir unikāla un mums ir pamats, ar ko lepoties, un tā ir izglītība ar Lauksaimniecības universitāti priekšgalā. Domāju, ka šeit ir vēl ļoti liels potenciāls, kuru pilsēta sadarbojoties varētu izmantot, panākot sinerģētisku efektu un dodot labumu pilsētai. Kaut arī Jelgavā ir Lauksaimniecības universitāte, jājautā, kādēļ tad ir tā, ka praktiski nav neviena vērā ņemama pārtikas rūpniecības, lauksaimniecības produktu, mežsaimniecības uzņēmuma? Jā, pirms pāris gadiem bija vēl cukurfabrika, kuru mērķtiecīgi būtībā iznīcināja. Manuprāt, šeit ir milzīgs potenciāls un iespējas, kuras sadarbībā ar lauksaimniecības universitāti pilsēta spētu stimulēt un mērķtiecīgi darboties pie tā, lai Jelgava veidotos par inovatīvu lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes centru. Tam ir visas iespējas ar zinātnisko potenciālu priekšplānā.»