-5.7 °C, 3.1 m/s, 91.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSavvaļas zirgi ziemā «strādā» labi
Savvaļas zirgi ziemā «strādā» labi
07/01/2010

«Viss kārtībā! Zirgi kašņā sniegu, grauž pērno zāli, kārklus, kas ir vērīga barības viela, un jūtas labi,» par savvaļas zirgiem Pils salā saka tās pārvaldnieks Einārs Nordmanis. Viņš pieļauj, ka jau tuvākajās dienās visi zirgi varētu tikt ierobežoti ziemas aplokā, lai lieki «pārsteigumi» nebūtu nedz iedzīvotājiem, nedz arī pašiem zirgiem.

Sintija Čepanone

«Viss kārtībā! Zirgi kašņā
sniegu, grauž pērno zāli, kārklus, kas ir vērīga barības viela, un
jūtas labi,» par savvaļas zirgiem Pils salā saka tās pārvaldnieks
Einārs Nordmanis. Viņš pieļauj, ka jau tuvākajās dienās visi zirgi
varētu tikt ierobežoti ziemas aplokā, lai lieki «pārsteigumi»
nebūtu nedz iedzīvotājiem, nedz arī pašiem
zirgiem.

 

E.Nordmanis stāsta, ka pašlaik plašajā
Pils salas teritorijā «saimnieko» 30 savvaļas zirgi, kas
sadalījušies trijās kompānijās. «Šķiet, divas kompānijas savā
starpā noslēgušas tādu kā vienošanos un uzturas kopā, protams,
neatkāpjoties no sava bara, savukārt septiņi «puikas» turas savrup
un ar pārējiem zirgiem īpaši nedraudzējas,» stāsta E.Nordmanis,
atklājot, ka pagājušajā gadā savvaļnieku pulku papildinājuši seši
jauni kumeļi. Jaunākais no tiem piedzimis septembrī.

Kaut arī biezā sniega kārta nedaudz
apgrūtina savvaļas zirgu barības meklējumus, Pils salas
pārvaldnieks akcentē – bažām, ka zirgi paliek neēduši, nav pamata.
«Protams, lai viņi tiktu klāt zālei, kas ir zem sniega, vajadzīgs
atkusnis, taču viņi lieliski jūtas, arī pārtiekot no garākās zāles
un kārkliem, turklāt sniegs ir irdens. Viņiem, gatavojoties ziemai,
uzkrātas arī tauku rezerves, tieši tāpēc zirgus pašlaik pat nav
nepieciešams piebarot,» tā E.Nordmanis, vēlreiz aicinot arī
apmeklētājus atturēties no zirgu «pacienāšanas» ar dažādiem
našķiem. Pieredze liecina, ka zirgu piebarošana varētu kļūt
aktuālāka februārī martā, īpaši pusotra divus gadus vecajiem
zirgiem, kas, mērot cilvēka mūžā, ir pusaudžu vecumā. Taču pašlaik
tas netiek darīts, lai zirgi nekļūtu slinki un attaisnotu savu
atrašanos salā – nograužot krūmus un zāli, apkoptu pļavu. «Pagaidām
viņi ar šo pienākumu ļoti labi tiek galā, kaut arī vizuāli varbūt
to grūti pamanīt,» tā E.Nordmanis.

Pagaidām vēl savvaļnieki apdzīvo visu
Pils salas teritoriju, bet jau tuvākajās dienās viņi tiks
pārvietoti uz ziemas aploku, kas pēc paplašināšanas aizņem piecus
hektārus. «Tas vairāk drošības dēļ, jo, kamēr vēl Lielupes krasti
vaļā, uz ledus zirgi netiek, jo kājas stieg, taču, piemēram,
pagājušajā gadā bija gadījums, kad daži «pārgalvji» sadomāja
pastaigāt pa ledu. Ziemas aploks būs ierobežots arī no upes puses,»
tā E.Nordmanis.

Jāatgādina, ka pirms pāris gadiem uz
Jelgavu tika atvesti 16 savvaļnieki, nu viņu pulks, gan pārvedot no
citām vietām, gan vairojoties, izaudzis līdz 30. «Šo pļavu platība
ir ap 70 hektāru. Pēc Nīderlandes ARK fonda
pārstāvja Jana van der Veina aplēsēm, lai noganītu
visu šo platību, Jelgavā optimāli būtu nepieciešami 40 – 45 zirgi,»
stāsta Pils salas pārvaldnieks.

Kaut arī iedzīvotāju interese
par savvaļas zirgiem, tos apmeklējot Pils salā, pēdējā laikā esot
nedaudz sarukusi, E.Nordmanis atklāj, ka pamanījis pastāvīgos
apmeklētājus, kas aplūkot zirgus nāk regulāri. «Taču tas patiesi ir
ļoti interesanti, tādēļ iedzīvotājus aicinu nākt uz šejieni.
Ikvienam interesentam es labprāt arī pastāstītu ko vairāk par
savvaļas zirgu ikdienu,» tā E.Nordmanis. Ar viņu iespējams
sazināties pa tālruni
20264343 vai 29841851 vai
e-pastu: akquavit@inbox.lv.