Biedrība «Pavāru klubs», kurā apvienojušies vairāki Latvijas vadošie šefpavāri, Jelgavā uzsāk jaunu iniciatīvu ar mērķi palīdzēt kādai no pilsētas ģimenēm, kas nonākusi grūtībās. 4. novembrī pulksten 19 Jelgavas kultūras namā sāksies labdarības vakariņas piecās kārtās, kuru laikā pieci Latvijas vadošie pavāri prezentēs jelgavniekiem ekskluzīvus ēdienus un iepazīstinās ar sava darba specifiku. Visi ienākumi no šī pasākuma tiks ziedoti jelgavniekiem Čekunovu ģimenei, kurā tētis viens audzina četrus bērnus. Mērķis – jumta remonts Čekunovu ģimenes mājai.
Kā stāsta viens no «Pavāru kluba» biedriem un ģimenes restorāna «Hercogs» šefpavārs Andris Rūmītis, Jelgavā šī ir jauna iniciatīva, taču Latvijā līdzīgi pasākumi jau notikuši. «Pagājušajā gadā restorāna «Vairāk saules» šefpavārs Endijs Bērziņš mani aicināja piedalīties līdzīgā akcijā Valmierā, kur uzņēmums arī rīkoja labdarības vakariņas, iesaistot Latvijas labākos šefpavārus, un iegūtos līdzekļus ziedoja SOS bērnu ciematam Valmierā. Arī mūsu uzņēmums «Hercogs» sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Jelgavas nodaļu jau rīkojis labdarības akcijas, palīdzot grūtībās nonākušiem bērniem, tāpēc vēlējāmies to turpināt, bet jau plašākā mērogā. «Pavāru klubs» atbalstīja manu ideju, un, pateicoties arī Jelgavas pašvaldības atbalstam, ir tapusi šī iniciatīva,» skaidro A.Rūmītis.
Jau zināms, ka labdarības vakariņās 4. novembrī Jelgavas kultūras namā klātesošajiem savus īpašos ēdienus piedāvās pavāri A.Rūmītis (ģimenes restorāns «Hercogs»), E.Bērziņš (restorāns «Vairāk saules»), Svetlana Riškova (restorāns «EQUUS»), Valters Zirdziņš (restorāns «Valtera restorāns») un Kaspars Jansons (restorāns «MUUSU»).
Ekskluzīvi ēdieni un izsole
«Katrs pavārs gatavos vienu restorāna ēdienu, kas tiks pasniegts piecu kārtu labdarības vakariņās. Vienlaikus viesiem būs iespēja dzirdēt arī šefpavāru stāstījumu par konkrēto ēdienu un tā izvēli šīm vakariņām,» stāsta A.Rūmītis.
Tāpat jelgavnieki vakariņu laikā varēs baudīt muzikālus priekšnesumus un piedalīties labdarības izsolē, kur tiks izsolīti priekšmeti ar lielu pievienoto vērtību. Arī izsolē iegūtie līdzekļi pilnībā tiks ziedoti Čekunovu ģimenes mājas jumta remontam.
Dalības maksa labdarības vakariņās vienai personai ir 50 eiro, un ielūgumus var iegādāties Jelgavā, ģimenes restorānā «Hercogs», līdz 1. novembrim. Šefpavāri 4. novembra vakarā Jelgavā ir gatavi uzņemt līdz 100 viesiem. «Labais vairo labo – mēs esam pārliecināti, ka visiem kopā mums izdosies palīdzēt lieliskai jelgavnieku ģimenei. Katram, kurš iegādāsies ielūgumu uz piecu kārtu vakariņām, mēs solām lielisku garšas baudījumu un labi pavadītu vakaru tepat Jelgavā, kā arī apziņu, ka mēs esam palīdzējuši kādam, kam tas tiešām nepieciešams,» uzsver A.Rūmītis.
«Pavāru klubs» tic, ka šis pasākums būs labs sākums, lai šāda veida iniciatīva veiksmīgi turpinātos arī nākamgad. «Gribētos, lai tā kļūst par labu Jelgavas tradīciju – reizi gadā, novembrī, pirms mūsu valsts dzimšanas dienas organizēt labdarības vakariņas pilsētā ar mērķi palīdzēt kādai grūtībās nonākušai jelgavnieku ģimenei,» saka A.Rūmītis.
«Par jaunu jumtu mājai pat nesapņojām»
«Manas meitas ir svarīgākais, kas manā dzīvē ir. Nekas cits mani neinteresē. Par sevi es domāju pēdējām kārtām,» saka Viktors Čekunovs, kurš šobrīd bez sievas, kopā ar savu mammu, audzina četras meitas – dvīņu māsiņas Anastasiju un Aleksandru, kuras šobrīd mācās bērnudārzā, septiņgadīgo Viktoriju, kurai piešķirta invaliditāte, kā arī 3. klases skolnieci Mariju. Tieši šai jelgavnieku ģimenei palīdzēt izvēlējies «Pavāru klubs», labdarības vakariņās vācot līdzekļus ģimenes mājas jumtam, kam steidzami nepieciešams remonts. «Mēs sākumā domājām, ka tas ir kāds joks, neticējām! Kāpēc lai mums kāds gribētu palīdzēt? Mēs taču nevienam neko neesam lūguši, nekad neesam žēlojušies,» saka Viktors.
Savukārt labdarības akcijas iniciators A.Rūmītis atzīst, ka no Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes izraudzītajām ģimenēm, kurām būtu nepieciešama palīdzība, izvēlēties tieši Čekunovus neesot bijis grūti. «Man pašam ir divas meitas, un es zinu, cik grūti ir tikt galā ar diviem maziem bērniem man kā vīrietim pat tad, ja mamma mūs atstāj tikai uz dažām dienām, bet Viktoram tā jau vairākus gadus ir ikdiena. Taču, neskatoties uz ikdienas grūtībām, ne tik lielo rocību, ciemojoties pie ģimenes, jau pirmajā tikšanās reizē mani pārsteidza tas, kāda kārtība un tīrība valda mājās, kāda mīlestība jūtama ģimenē… Tādiem cilvēkiem gribas palīdzēt!»
Par izvēlēto labdarības akcijas mērķi – mājas jumta remontu – ģimene pat sapņot nav uzdrošinājusies. «Tā ir mūsu ģimenes māja – mēs ar vīru pirms 50 gadiem paši to cēlām. Nu tad arī tam šīfera jumtam gadi 50 ir,» saka Viktora mamma Monika.
«Kur mums tagad pašiem domāt par jumta remontu! Tik lielus darbus mēs atļauties nevaram. Sirdī jūtam milzīgu pateicību tiem cilvēkiem, kuri izrādījuši tik lielu interesi par mūsu ģimeni,» saka tētis.
Dzīves ritmu «diktē» meitas
Čekunovu ģimenes ikdiena ir kā vāveres ritenī, un, kā saka tētis, ja nepalīdzētu viņa mamma, viens galā tikt nevarētu. «Strādāju Rīgā «Maxima» centrālajā ofisā par apsargu, darbs maiņās, un, kad manis nav mājās, tad viss balstās uz vecomammu. Ja nebūtu manas mammas, strādāt nevarētu.»
«Es jau smejos, ka savulaik, kad pašas bērni jau bija izauguši, teicu: «Nu viss, beidzot padzīvošu sev, ar mazbērniem nekrāmēšos.» Bet dzīve te visu citādi iegroza. Tikai tagad saprotu, ka bez viņiem mana dzīve būtu gaužām skumja un tukša. Tikai viņu dēļ es vēl kustos,» saka vecmamma, bet Viktors piebilst: «Tas, ko viņa vēl iespēj savā vecumā, – lai nu katrs to spētu!» Izrādās, ka Monikas kundzei rit jau 82. gads. «Mēs jau visu darām kopā. Ziniet, reti var redzēt tādu tēti, kurš tik ļoti mīlētu savus bērnus. Mums ģimenē neviens darbs netiek dalīts. Nav tā, ka kaut kas gultu uz maniem pleciem. Viktors gan māju tīra, gan drēbes mazgā, gan ēst taisa, gan bērnus visur izvadāt paspēj. Viktorijai daudz pa ārstiem jābraukā, un to visu dara Viktors.»
Par to, ka ģimenē viss ir pakārtots meitām, pārliecinājās arī redakcija. Vienu savu brīvdienu tētis veltīja, lai Viktoriju aizvestu pie ārstiem Rīgā. «Nezinu, kā mums sanāks, tagad ar vilcienu uz Rīgu, kad vēl līdz ārstiem tiksim, cik tur tā rinda šoreiz būs gara, kad vēl atpakaļ…» Bet nākamajā brīvdienā, kad tētis pa mājām, arī izkārtot laiku sarunai nemaz nebija tik viegli. «Tagad aiziešu meitai uz skolu pakaļ, pēc tam mums vizīte pie zobārsta, vēlāk jāsastāda saraksts iepirkumiem un jāaizskrien uz veikalu, pēc tam dvīnes no dārziņa jāved mājās…»
Taču nevienu brīdi Viktora balsī nav jūtams žēlums vai gaušanās par savu dzīvi. «Par ko gausties!? Tas ir mans liktenis. Man tagad jādomā tikai par to, kā savas četras meitiņas godam izaudzināt. Var jau būt, ka meitenēm vairāk mammu vajadzētu, es varbūt kādreiz esmu prasīgāks, stingrāks, jo man patīk, ka ir kārtība…»
Mamma tā pa īstam aizgājusi jau pirms pāris gadiem, bet arī pirms tam nākusi un gājusi… «Viņai ir nopietnas atkarības problēmas. Mēģinājām, ārstējām, bet pagaidām bez rezultātiem. Tagad viņa esot apņēmusies atkal iziet ārstniecības kursu. Cerēsim,» nosaka Viktors.
Ne dzimšanas un vārda dienas bez kūkas
Lai arī ģimenes ienākumi šobrīd ir tēta alga ap 600 eiro, vecmammas pensija 260 eiro, bērnu pabalsti un pašvaldības atbalsts daudzbērnu ģimenēm, Viktors saka, ka meitām kaut ko atteikt viņam ir ļoti grūti. «Tā vēl nekad nav bijis, ka kādai meitai būtu klases vai bērnudārza grupas ekskursija, bet viņa tajā netiktu. Zinu, ka mans pienākums ir nodrošināt to, lai viņas trūkumu neizjustu.»
«Mazās no galvas zina, kad kurai vārda diena, kad – dzimšanas diena. To viņas ļoti gaida, jo ir skaidrs, ka tajā dienā tētis būs nopircis kūku, kādu jaunu lelli un mājās būs īsti svētki,» nosaka vecmamma. Un to, ka ģimene prot priecāties, var redzēt neskaitāmajās kopīgajās ģimenes fotogrāfijās, kurās visi vienmēr redzami kopā, – vēl nesen vienai no meitām tētis jubileju sarīkojis bērnu izpriecu centrā «Bossiks». Arī mazās cita caur citu sauc, kādā krāsā tētis viņām princešu kleitu nopircis. «Sev gan es pērku tikai to pašu nepieciešamāko, ja nu darbam ko vajag,» atzīst tētis.
Atvadoties no ģimenes, ejam cauri dārziņam, kas turpat ap māju ierīkots, tajā vēl var redzēt pa kādai sarkanai avenei krūmos. «Avenes šogad ļoti ražīgas. Jau salikām saldētavā ziemai. Ir mums arī siltumnīca, bet tomāti šogad tā švakāk auga, laikam mitrā vasara bija pie vainas. Te mums vēl ķirbji tādi pamatīgi… Cik varam, tik jau cenšamies paši ziemas krājumiem ko salikt,» piebilst Viktors.
Foto: Austris Auziņš