23.7 °C, 3 m/s, 42.2 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsSportsSievietēm ierobežojumu nedrīkst būt
Sievietēm ierobežojumu nedrīkst būt
27/02/2009

«Viss sākās ar to, ka aptuveni 13 gadu vecumā sekoju līdzi Rīgas «Dinamo» gaitām hokejā. Bērnībā aktīvi spēlēju arī basketbolu, taču kaut kas hokejā mani piesaistīja, tāpēc nolēmu izmēģināt savus spēkus arī pati, iesākumā hokeju spēlējot ar sētas puikām. Tagad savu dzīvi bez hokeja nevaru iedomāties,» stāsta Latvijas sieviešu izlases hokejā vārtsardze Lolita Andriševska, kura paralēli arī trenē pilsētas jaunos hokejistus Jelgavas Ledus sporta skolā.

Arturs Neikšāns

«Viss sākās ar to, ka aptuveni 13 gadu vecumā sekoju līdzi
Rīgas «Dinamo» gaitām hokejā. Bērnībā aktīvi spēlēju arī
basketbolu, taču kaut kas hokejā mani piesaistīja, tāpēc nolēmu
izmēģināt savus spēkus arī pati, iesākumā hokeju spēlējot ar sētas
puikām. Tagad savu dzīvi bez hokeja nevaru iedomāties,» stāsta
Latvijas sieviešu izlases hokejā vārtsardze Lolita Andriševska,
kura paralēli arī trenē pilsētas jaunos hokejistus Jelgavas Ledus
sporta skolā.

Jautāta, vai kādreiz ir bijusi doma izmēģināt spēkus arī citā
spēlētāju postenī, hokejiste šādu iespēju noraida. «Nē, nekad mūžā!
Es lieliski atceros pirmo treniņu pie viena no saviem pirmajiem
treneriem Ulda Opita – tiklīdz uzkāpu uz ledus, momentā iestājos
vārtos, lai gan man nebija ne formas, ne ķiveres. Treneris sarāva
uzacis un jautāja, ko es tur darot, bet mana atbilde bija lakoniska
– ja neļausiet man stāvēt vārtos, hokeju nekad nespēlēšu! Ultimāts
nostrādāja,» tā Lolita.

Lai arī Latvijā sieviešu hokejs ir pabērna lomā un ir cilvēki, kas
uz to greizi skatās, pasaulē sieviešu hokejs ir ārkārtīgi populārs,
jo sevišķi Kanādā. «Tieši tāpat kā mums Latvijā ir neskaitāmas
vecuma grupas puikām, viņiem ir arī meiteņu vecuma grupas. Sieviešu
hokeja sistēma ir lieliski attīstīta arī Somijā un Zviedrijā.
Tikmēr Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans
publiski izsakās, ka pirmais, ko viņš likvidēs taupības nolūkos, ir
sieviešu hokejs,» skumji saka Lolita.

«Es zinu, ka daudzi cilvēki uzskata, ka hokejs nav domāts
sievietēm, taču mani tas neuztrauc – es hokeju spēlēju nevis tāpēc,
lai kaut kā izceltos citu vidū, bet gan tāpēc, ka man tas vienkārši
patīk. Kāpēc man varētu būt kaut kādi ierobežojumi tikai tāpēc, ka
es esmu sieviete?» retoriski jautā Lolita. Viņa arī stāsta, ka reiz
atgadījusies arī kāda komiska situācija, kas spilgti ilustrē
valdošos stereotipus sabiedrībā: «Vienreiz mums bija treniņš pret
puišiem, un mani palūdza iestāties vārtos. Man klāt pieslidoja
viens no pretinieku spēlētājiem un kautrīgi pajautāja:
«Atvainojiet, vai drīkst vismaz vienreiz tā kārtīgi uzšaut pa
vārtiem?» «Jā, drīkstat!» es atbildēju.»

«Aizvadīto laiku Latvijas sieviešu izlasē vērtēju kā fantastisku
pieredzi, ko es nebūt nenožēloju, lai gan jāpiebilst, ka Latvijā
sieviešu hokejs tomēr ir amatieru līmenī. Ja agrāk treniņi notika
katru dienu un mēs pašas varējām atvēlēt dienas vidu treniņiem, tad
tagad ir citādāk – krīzes iespaidā naudas ir mazāk, tāpēc tagad mēs
pat esam spiestas pašas maksāt par treniņiem.

Lolita arī teic – kaut arī, spēlējot hokeju, aizritējuši daudzi
gadi, tomēr zaudējumus joprojām nav iemācījusies pārdzīvot. «Mans
uzdevums ir neielaist nevienus vārtus – ja tā tomēr notiek, esmu
ļoti sarūgtināta. Taču jo sevišķi grūti man ir samierināties ar
zaudējumu – gan kā spēlētājai, gan kā trenerei. Joprojām neprotu
zaudēt.»

Tagad L.Andriševska trenē mazos jelgavniekus cerībā, ka izdosies
izaudzināt kādu lielisku hokejistu, kurš Jelgavas un Latvijas vārdu
nesīs pasaulē. «Trenera darbs bija kā loģisks attīstības solis
sportistes karjerai, turklāt man tāds mērķis bija jau kopš pašiem
pirmsākumiem. Man nav dižu sapņu, ko es tiecos sasniegt, vienkārši
vēlos būt laba vārtsardze un trenere, ar to pilnīgi pietiek.»

Lasiet vēl: