-1.3 °C, 0.8 m/s, 81.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSildīšanās ar nedrošām apkures ierīcēm – viens solis līdz uguns nelaimei
Sildīšanās ar nedrošām apkures ierīcēm – viens solis līdz uguns nelaimei
28/01/2014

Janvārī dzēst ugunsgrēkus Jelgavā, kas radušies neiztīrītu dūmvadu dēļ, ugunsdzēsēji devušies jau četras reizes, no kurām trīs bijušas tieši pēdējās nedēļas laikā, kad Latvijā iestājies bargs sals. Ugunsdzēsēji skaidro, ka situācija ik gadu aukstajā periodā ir līdzīga, un secina, ka lielākoties šo nelaimju pamatā ir pašu iedzīvotāju nolaidība, laikus neiztīrot dūmvadus.

Ligita Vaita

Janvārī dzēst ugunsgrēkus Jelgavā, kas
radušies neiztīrītu dūmvadu dēļ, ugunsdzēsēji devušies jau četras
reizes, no kurām trīs bijušas tieši pēdējās nedēļas laikā, kad
Latvijā iestājies bargs sals. Ugunsdzēsēji skaidro, ka situācija ik
gadu aukstajā periodā ir līdzīga, un secina, ka lielākoties šo
nelaimju pamatā ir pašu iedzīvotāju nolaidība, laikus neiztīrot
dūmvadus.

Apkopojot šī gada datus līdz 27. janvārim,
VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele informē, ka šogad sodrēji
dūmvadā deguši privātmājās Garozas, Kazarmes un Emburgas ielā, kā
arī daudzdzīvokļu mājā Mātera ielā 45. «Visos šajos gadījumos
ugunsgrēku iespējamais iemesls ir apkures iekārtas ekspluatācijas
noteikumu pārkāpums,» norāda V.Šembele, atgādinot, ka privātmāju
saimnieku pienākums ir rūpēties par apkures iekārtu tehnisko
stāvokli un regulāri nodrošināt dūmvadu tīrīšanu.

Arī VUGD Jelgavas daļas komandieris Vladimirs
Koržeņevskis norāda, ka pēdējās nedēļas laikā bijuši vairāki
izsaukumi gan Jelgavā, gan tuvējos novados, kad glābēji devušies
dzēst tieši šādus ugunsgrēkus. Viņš skaidro, ka visbiežāk cilvēki
«nokavē» apkures sezonas sākumu un laikus neapseko apkures ierīces,
līdz ar to vēlāk pilnvērtīgi veikt apkopi ir par vēlu. «Vēl viens
risinājums, ko varu ieteikt, ir speciālie kurināmie materiāli, kuru
sastāvā ir vielas, kas palīdz iztīrīt dūmvados sakrājušos sodrējus.
Šādu kurināmo var iegādāties jebkurā celtniecības veikalā, un tas
ļaus iztīrīt dūmvadu no sodrējiem, ja tas nav izdarīts laikus,» tā
V.Koržeņevskis.

Tāpat VUGD atgādina, ka sodrēji no dūmeņiem,
krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma
un apkures sezonā ne retāk kā divas reizes apkures sezonā – apkures
krāsnīm un virtuves pavardiem; reizi mēnesī – ilgdedzes speciālajām
krāsnīm. Sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti
skursteņslauķi.

Rūpējoties par apkures ierīču drošību, VUGD
skaidro, ka bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas
dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu
krāsu.

Ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša
malka, bet arī kvēlojošas ogles vai izdedži, tādēļ ēku tuvumā
aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles. Tie jāizber
atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par desmit metriem no
degtspējīgām ēkām un būvēm.

Tāpat jāievēro, ka cietā kurināmā krāsns,
piemēram, virtuves pavarda, kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu
grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni, piemēram,
skārda, un tās izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 centimetriem
perpendikulāri kurtuves ailai un 70 centimetriem paralēli tai.

Kurināmie materiāli, kam piemīt pašaizdegšanās
spēja (ogles, kūdra), jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās
telpās vai laukumos ne tuvāk par desmit metriem no degtspējīgām ēku
vai būvju konstrukcijām.

Ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus aukstajā
laikā ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot vietējās apkures
ierīces, aizliegts novietot kurināmo un citus degtspējīgus
materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem; atstāt
bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās
ekspluatācijas noteikumi; novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus
priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus utt.); kurināt
krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves
izmērus; vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu
dūmvadus; izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus; tās
pārkurināt. Statistika liecina, ka visbiežāk šādi ugunsgrēki
izceļas naktī.