Janvārī dzēst ugunsgrēkus Jelgavā, kas radušies neiztīrītu dūmvadu dēļ, ugunsdzēsēji devušies jau četras reizes, no kurām trīs bijušas tieši pēdējās nedēļas laikā, kad Latvijā iestājies bargs sals. Ugunsdzēsēji skaidro, ka situācija ik gadu aukstajā periodā ir līdzīga, un secina, ka lielākoties šo nelaimju pamatā ir pašu iedzīvotāju nolaidība, laikus neiztīrot dūmvadus.
Ligita Vaita
Apkopojot šī gada datus līdz 27. janvārim, VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele informē, ka šogad sodrēji dūmvadā deguši privātmājās Garozas, Kazarmes un Emburgas ielā, kā arī daudzdzīvokļu mājā Mātera ielā 45. «Visos šajos gadījumos ugunsgrēku iespējamais iemesls ir apkures iekārtas ekspluatācijas noteikumu pārkāpums,» norāda V.Šembele, atgādinot, ka privātmāju saimnieku pienākums ir rūpēties par apkures iekārtu tehnisko stāvokli un regulāri nodrošināt dūmvadu tīrīšanu.
Arī VUGD Jelgavas daļas komandieris Vladimirs Koržeņevskis norāda, ka pēdējās nedēļas laikā bijuši vairāki izsaukumi gan Jelgavā, gan tuvējos novados, kad glābēji devušies dzēst tieši šādus ugunsgrēkus. Viņš skaidro, ka visbiežāk cilvēki «nokavē» apkures sezonas sākumu un laikus neapseko apkures ierīces, līdz ar to vēlāk pilnvērtīgi veikt apkopi ir par vēlu. «Vēl viens risinājums, ko varu ieteikt, ir speciālie kurināmie materiāli, kuru sastāvā ir vielas, kas palīdz iztīrīt dūmvados sakrājušos sodrējus. Šādu kurināmo var iegādāties jebkurā celtniecības veikalā, un tas ļaus iztīrīt dūmvadu no sodrējiem, ja tas nav izdarīts laikus,» tā V.Koržeņevskis.
Tāpat VUGD atgādina, ka sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā divas reizes apkures sezonā – apkures krāsnīm un virtuves pavardiem; reizi mēnesī – ilgdedzes speciālajām krāsnīm. Sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi.
Rūpējoties par apkures ierīču drošību, VUGD skaidro, ka bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu.
Ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša malka, bet arī kvēlojošas ogles vai izdedži, tādēļ ēku tuvumā aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles. Tie jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par desmit metriem no degtspējīgām ēkām un būvēm.
Tāpat jāievēro, ka cietā kurināmā krāsns, piemēram, virtuves pavarda, kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni, piemēram, skārda, un tās izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 centimetriem perpendikulāri kurtuves ailai un 70 centimetriem paralēli tai.
Kurināmie materiāli, kam piemīt pašaizdegšanās spēja (ogles, kūdra), jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos ne tuvāk par desmit metriem no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām.
Ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus aukstajā laikā ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot vietējās apkures ierīces, aizliegts novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem; atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi; novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus utt.); kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus; vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus; izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus; tās pārkurināt. Statistika liecina, ka visbiežāk šādi ugunsgrēki izceļas naktī.