Pilsētā

«Es nezināju, ka sagaidīšu to 100. jubileju. Visu laiku jutos ļoti labi, tagad tas karstums, kājas vairs īsti neklausa, viena piepampusi. Šķiet, ka galvenais ilgdzīvošanas noslēpums ir kustēšanās. Visu laiku jābūt darbībā, nevar uz vietas sēdēt,» teic simtgadniece Ženija Ulrihsone, kura 100. jubileju nosvinējusi pagājušajā sestdienā.

Šodien viņu skaistajā jubilejā sveica arī domes priekšsēdētājs
Andris Rāviņš, vēlot labu veselību un izturību arī turpmāk.
«Nodzīvot 100 gadus nav vienkārši, taču tas ir skaists mūžs, jo
esat piedzīvojusi tik daudz notikumu, pārmaiņu. Tas ir skaisti. Lai
jums laba veselība arī turpmāk,» tā A.Rāviņš.

Jāatzīst, ka kundze izskatās visai žiperīga, to apliecina arī
fakts, ka sestdien, savā 100. jubilejā, viņa pat dejojusi. Īstā
dzimšanas diena Ženijas kundzei ir 17. jūlijā. Tieši tajā dienā arī
tā svinēta pat ar visu salūtu. «Esmu ļoti lepna par viņu, lai Dievs
dod katram otrajam Latvijas iedzīvotājam nodzīvot tik ilgu mūžu.
Viņai ir savs jaunības eliksīrs – sākot no agra pavasara, viņa
katru rītu vingro pie atvērta loga,» teic Ženijas krustmeitas meita
Dace. Šobrīd simtgadniece mazliet sūdzas par sāpēm kājās, taču,
neskatoties uz to, viņa diezgan bieži mājās vēl gatavo ēst, pati
sev un citiem tēju vāra. «Arī padomu viņa mums neliedz un
pakomandē. Vakar pat, znots pagalmā vārtiem stabus raka, viņa gāja
skatīties, vai neierok par dziļu. Deva savus norādījumus. Arī puķu
dobes viņa apstaigā, visu apskata,» teic Ženijas krustmeita Mārīte
Nikovska, kura uzņēmusies rūpes par veco kundzi un dēvē viņu par
savu otro mammu. «Mana mamma ar krustmāti ir dvīņu māsas, taču mana
mamma nomira jau pirms divdesmit gadiem,» tā Mārīte. Ženijas kundze
darba gaitas sākusi jau 16 gadu vecumā, strādājot pie saimniekiem
par slaucēju. «Visu mūžu esmu smagi strādājusi, šķiet, tas arī man
devis rūdījumu nodzīvot tik ilgi. Taču es to negaidīju,» teic
Ženija. Viņa Jelgavā dzīvo no 1975. gada, kad te pārcēlusies no
Aizupes reizē ar māsas ģimeni.

Foto: Ivars Veiliņš