Pilsētā

Apaļu simts gadu jubileju šodien svin Jelgavas iedzīvotāja Valentīna Skrastiņa. Ģimenē par Valijas kundzi mīļi dēvēto jubilāri šodien sveica Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, pasniedzot Jelgavas domes Atzinības rakstu un naudu veselības uzlabošanai. Jubilāre šodien īpaši priecīga par viņai dāvātajām skaistajām rozēm un piekrīt, ka viņa ir mūsu pilsētas gods, jo viņas dzīves pieredze ir lielāka un ilgāka nekā pārējiem.

Jubilāre un viņas radinieki pārliecināti, ka ilgdzīvošanas
noslēpums slēpjas saticīgā dzīvošanā, jo arī V.Skarstiņas vīrs
nodzīvojis līdz 95 gadu vecumam. Tāpat visās situācijās esot
jāsaglabā miers, jo dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek.
V.Skrastiņa teic, ka viņai vislabāk patīk, kad viņu ģimenē dēvē par
Valiju. «Tā tas ir bijis no laika gala,» smaidot teic kundze,
priecīga par ciemiņiem savā svētku dienā.

«Mums ir liels prieks un gods jūs šodien sveikt. Lai jūs vēl
ilgus gadus priecē ģimene, kuplais radu bērnu un mazbērnu skaits,»
jubilārei novēl R.Vectirāne, pasniedzot Jelgavas domes Atzinības
rakstu. Tāpat veselības uzlabošanai kundzei pasniegta naudas
dāvana.

Simtgadniece uz Jelgavu no Mežciema pārcēlusies pagājušajā gadā,
kad rūpes par viņu uzņēmusies krustdēla meita. «Jubilāre jūtas
labi! Tiesa, jau gadu pēc pārciestā infarkta viņa ir guloša, taču
skatās televīziju, un mīļākais seriāls ir «Mīlas viesulis», lasa
avīzes – viņa grib zināt visus jaunumus, arī to, kas notiek
politikā,» stāsta krustdēla meita Kristīne Dresmane, piebilstot, ka
vēl līdz 99 gadu vecumam Valentīna esot bijusi ļoti žiperīga, pati
darījusi mājas darbus, saimnieciskas lietas, ilgus gadus arī
uzturējusi dārzu, kas bijis viņas lepnums. «100. dzimšanas dienu
viņa ļoti gaidīja. Tieši pirms tās abas runājām, kur gan slēpjas
ilgdzīvošanas noslēpums. Viņa pieļāva, ka saticībā. Arī viņas vīrs
nodzīvoja līdz 95 gadiem, un, iedomājieties, nekad kopdzīves laikā
viņi neesot strīdējušies! Tāpat atšķirībā no mums Valentīna visās
situācijās saglabā iekšēju mieru – ja mēs satraucamies, viņa
mierina, ka dzīvē viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, un katra
situācija ir vienkārši jāpieņem,» stāsta Kristīne.

Jubilāre dzimusi Rīgā, lielu mūža daļu nodzīvojusi Džūkstē,
vēlāk Spārē, Stendē, 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju,
1945. gadā atgriezusies, taču no 1968. gada dzīvoja Mežciemā. Dzīvē
darīti dažādi darbi – strādāts lauku darbos, vecāku veikalā, bija
ekspeditore maizes ceptuvē, liela daļa darba gadu aizvadīti
Mežciema kokzāģētavā, bet, jau pensijā esot, Valentīna strādājusi
Mežciema medpunktā par sanitāri. Valentīnas kundzei bērnu nav, taču
ir vairāki krustbērni. «Tiesa, šobrīd gadi to vairs neatļauj, taču
Valentīna ir čakla rokdarbniece. Daudz adīja, tamborēja, izšuva,
tāpat viņa cepa ļoti gardus pīrāgus. Vēl viņa 15 gadus dziedāja
korī un vēl šodien zina vārdus dziesmām un dungo līdzi,» tā
Kristīne.

Foto: Krišjānis Grantiņš