«Jūs runājiet bišķīt stiprāk, es tā švakāk dzirdu! Taču jūtos es ļoti labi, nevaru sūdzēties, pat ar spieķīti pastaigāt varu. Skat, vēl beigās tādā godā esmu ticis un mani brauc sveikt,» teic jubilārs jelgavnieks Mārtiņš Hercs, kurš tieši šodien, 29. martā, svin 100 dzimšanas dienu.
Svētku reizē jubilāru sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, simtgadniekam dāvinot īpašu Atzinības rakstu, ziedus un arī 100 latu stipendiju veselības uzlabošanai. A.Rublis kungam vēlēja stipru veselību, jo tā ir vissvarīgākā. Izmantojot izdevību, jubilāram arī tika pajautāts, vai maz šitādus plūdus kā šogad ir nācies piedzīvot, kungs zināja teikt, ka ir redzējis pat trakākus. Izrādās, ka 1960. gadā, kad viņš vēlējies celt māju Zirgu ielā, tieši vieta, kur tagad atradusies māja, ar bijusi applūdusi, šogad gan to plūdi neesot skāruši.
M.Herca vecākais dēls Egons stāsta, ka tēvs vēl pirms trīs gadiem pats uz pilsētu gājis un dārzā darbojies, bet nu pamatā pa mājām, jo vairs nav tik viegli kājās nostāvēt. «Pa māju jau viņš te darbojas, lasīt gan vairs nevar, ar televizora skatīšanos ar problēmas, bet radio ziņas klausās,» stāsta Egons, piebilstot, ka viņa tēvs pēc dakteres teiktā ir vecākais pacients dakteres Lācītes doktorātā, bet Jelgavas «Swedbank» – vecākais klients.
Jubilārs dzīvo paša celtā mājā, kur šobrīd apmetušās četras paaudzes. «Vedeklai tā grūtāk, mēs te mājās seši vīrieši – mans tēvs, es, mans dēls un trīs mazdēli,» nosmej Egons. M.Herca mazdēls Mikus teic, ka pēdējā laikā, protams, viņš jauc vārdus, taču, pārējo atceras. «Daudz no viņa esam dzirdējuši par dažādiem piedzīvojumiem, to, ka, kad viņš auga, tā nebija, tagad viss esot interesantāks,» teic Mikus.
M.Herca jaunība bijusi saistīta ar jūru, bet lielāko dzīves daļu nostrādājis par sanitāru psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ģintermuiža», 55 gadus sasniedzot aizgājis pensijā, taču uz vietas nekad nav stāvējis. «Mierā nekad neesmu bijis, vienu darbu beidzu, nākamā iekšā,» tā jubilārs. Viņš arī bijis aktīvs sportotājs, šķiet tas ir viens no ilgdzīvošanas noslēpumiem. 1939. gadā viņš pat Latvijas vienotības velobraucienā ieņēmis 2. vietu, arī ikdienā uz darbu braucis tik ar velosipēdu. «Daktere teica, ka zāles man vairs nevar dot, nevajagot. Man jau arī nekur nesāp, jūtos labi,» teic gaviļnieks. Egons teic, ka šāds vecums viņa dzimtā nav piedzīvots, tēvs ir pirmais, kurš sasniedzis 100 gadu slieksni.
Jubilārs dzimis Svētē, taču visu mūžu nodzīvojis Jelgavā. Viņam ir trīs dēli – Egons, Zigus un Andris, kuri arī dzīvo Jelgavā, seši mazbērni un septiņi mazmazbērni. Par godu vectēvam jau trešdien Jelgavā no ASV ieradīšoties arī viņa vecākā mazmeita, lai sveiktu vectēvu.
Foto: Ivars Veiliņš