13.8 °C, 6.3 m/s, 75.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraSimtiem medaļu – katra ar savu veltījumu
Simtiem medaļu – katra ar savu veltījumu
07/02/2008

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatei nodota 7. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle, kurā iekļautas 60 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku veidotas medaļas, kas veltītas slaveniem rakstniekiem, nozīmīgiem notikumiem valstī un pasaulē vai vienkārši ataino mākslinieka filosofisku interpretāciju par kādu no literatūras darbiem un citiem, viņuprāt, nozīmīgiem notikumiem. Ekspozīcijā redzamas arī jelgavnieču – tēlnieces Nellijas Skujenieces un gleznotājas Initas Vilks – medaļas.

Ritma Gaidamoviča

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatei
nodota 7. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle, kurā iekļautas
60 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku veidotas medaļas,
kas veltītas slaveniem rakstniekiem, nozīmīgiem notikumiem valstī
un pasaulē vai vienkārši ataino mākslinieka filosofisku
interpretāciju par kādu no literatūras darbiem un citiem, viņuprāt,
nozīmīgiem notikumiem. Ekspozīcijā redzamas arī jelgavnieču –
tēlnieces Nellijas Skujenieces un gleznotājas Initas Vilks –
medaļas.

Jelgavnieki var būt ļoti lepni, ka šāda izstāde notiek pie mums,
jo, izrādās, Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle ik pa trim
gadiem tiek rīkota tikai Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un tagad jau
otro reizi arī Jelgavā.
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere uz jautājumu, kāpēc
tieši Jelgavā, nevis Rīgā, jo pierasts, ka visas lielās izstādes
notiek tur, izsaka minējumu: iespējams, tas tāpēc, ka šīs izstādes
ir grūti iekārtot un muzeji nelabprāt uzņemas šādu darbu, jo
medaļām nepieciešamas vitrīnas, kurās tās eksponēt, un mūsu muzejam
tādas ir. «Nevaru gan teikt, ka visas mūsu vitrīnas ir ļoti
piemērotas medaļu izvietošanai, bet katrā gadījumā tās noteikti var
izmantot. Esam ļoti priecīgi par to, ka iepriekšējā triennālē, kas
notika 2004. gadā, sāktās sarunas par izstādes kā tradīcijas
ieviešanu īstenojušās un tā notiek mūsu muzejā,» tā direktores
vietniece. Otrs iemesls varētu būt Rīgas tuvums, jo interesenti,
kas ļoti vēlēsies apskatīties šo ekspozīciju, atbrauks.
«Spriežot pēc iepriekšējo medaļu izstāžu apmeklējuma – Latvijas
Mākslas medaļu kluba vadītāja Jāņa Strupuļa medaļu
personālizstādes, 6. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāles –,
tās ir nepieciešamas un cilvēki tās vēlas apskatīt,» tā
M.Kaupere.
Ikvienam atnākušajam būs interesanti salīdzināt, kā strādā visu
trīs Baltijas valstu mākslinieki, redzēt, kādas ir katra tēlnieka
prioritātes, vienlaikus arī apjaust, kā attīstās medaļu māksla.
Tradicionālā izpratnē ar vārdu «medaļa» saprotam nelielu apaļu vai
varbūt taisnstūrveida plakanu veidojumu, bet ne skulptūru. Un tā,
visticamāk, veidota no bronzas vai kāda cita metāla, arī keramikas.
Bet šajā ekspozīcijā skatītājs varētu šaubīties, vai tiešām redzēto
varētu nosaukt par medaļu. Te vērojamas gan tradicionālas, gan
netradicionālas formas. Darbu izveidei mākslinieki izmantojuši
visdažādākos materiālus. Kopumā vērojami desmit izejmateriāli –
bronza, varš, koks, stikls, ģipsis un citi.
Izstāde ir ļoti bagātīgi pārstāvēta – no Lietuvas tajā piedalās 29
mākslinieki, no Latvijas – tikai par vienu mazāk, tostarp
jelgavnieces – tēlniece N.Skujeniece un gleznotāja I.Vilks.
Savukārt Igauniju pārstāv trīs mākslinieki, bet pagājušajā reizē
bija tikai viens.
«Šī ir vienreizēja iespēja cilvēkiem apskatīties, kā attīstās viena
mākslas nozare, vienkopus redzēt ne tikai mūsu medaļnieku darbu,
bet arī pavērot lietuviešu un igauņu pieeju medaļu gatavošanā. Otra
lieta – mākslinieku medaļās var redzēt, kādas aktualitātes
notikušas pēdējos gados, jo šie mākslinieki ir tie, kas reaģē uz
dažādām aktivitātēm un aktualitātēm mākslā, kultūrā, zinātnē, dabā,
sabiedrībā. Apskatot tās, atmiņā varam atsaukt, kas pa šiem pāris
gadiem bijis ievērības cienīgs. Piemēram, liela jubileja – šajā
reizē godā celts rakstnieks Hans Kristians Andersens. Protams, ir
arī filosofiskas un abstraktas medaļas, kurām nav sasaistes ar kādu
konkrētu notikumu,» stāsta direktores vietniece.
Jelgavniece N.Skujeniece atklāj, ka viņa Baltijas valstu medaļu
mākslas triennālē piedalās jau trešo reizi. Šogad izstādei
izgatavojusi piecas bronzas medaļas. «Mani darbi šoreiz ir
filosofiski – esmu pievērsusies Antuāna de Sent-Ekziperī darba
«Mazais Princis» vārdiem: «… mēs esam atbildīgi par to, ko
pieradinām.» Šo domu arī apspēlēju savās medaļās. Vēl mani saista
klasika, īpaši grieķu māksla, tāpēc šoreiz īpašs grieķisks stils
piemērots arī mūsu Aspazijai,» tā N.Skujeniece. Māksliniece atzīst,
ka patlaban padomā jau ir nākamās medaļas, bet nesen dažus no
saviem meistardarbiem aizsūtījusi uz Portugāli. Ticams, ka jau
pavisam drīz jelgavnieces veikums būs vērojams arī tur.
Bet Jelgavā pazīstamo gleznotāju I.Vilks izstādē piedalīties
iesaistījusi tēlniece N.Skujeniece. Kopīgi abas mākslinieces jau
piedalījušās Starptautiskajā smilšu skulptūru festivālā pagājušajā
vasarā. Tad arī vienojušās, ka I.Vilks varētu piedalīties medaļu
triennālē. Gleznotāja sākumā dalību uztvērusi kā joku, bet
rezultātā izveidotās medaļas papildina 7. Baltijas valstu medaļu
mākslas triennāli. «Visinteresantākais jau bija medaļu veidošanas
process, jo man tas ir kaut kas pilnīgi
jauns. Te ir pavisam jauni materiāli, jaunas zināšanas – kā no
vienas formas pārliet otrā, kad jānes meistaram tā atliet bronzā,»
tā I.Vilks. Māksliniece teic, ka iesniegusi vairākus darbus, taču
izstādē apskatāmi trīs: briedis ar ķiršu koku no bronzas, kas ir
veltījums baronam Minhauzenam, un medaļas ar dzīvniekiem, kas laika
trūkuma dēļ lietas no māla. Iepriekš I.Vilks pievērsusies taureņiem
un kukaiņiem, šoreiz – zemūdens dzīvnieku pasaulei, kas
atspoguļojas arī mākslinieces gleznās. 
Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 2. martam, bet šo ekspozīciju
nomainīs Latvijas Tekstilmākslas asociācijas dalībnieku darbu
izstāde.