«Dzīvoju Loka maģistrālē un pa logu katru dienu vēroju, kā viena sieviete kopā ar trīs vīriešiem «tīra», cik saprotu, Loka maģistrāles autobusu pieturas. Atnāk, pastāv, papļāpā, sieviete ar slotu padzenā putekļus, vīrieši – papīpē, neko nedarot, un, lēnām pastaigājoties, iet tālāk, kaut gan Loka maģistrāle ir tik piemēslota, ka nevar uz pieturu aiziet,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta jelgavniece Malvīne. Viņa neslēpj, ka sāp sirds, skatoties, kā tiek izniekota valsts nauda. «Kāpēc cilvēkiem ir tāda attieksme pret darbu? Vai tad simts lati nav nauda?» par cilvēkiem, kuri strādā, saņemot 100 latu lielu stipendiju, jautā kundze.
«Arī pie mums ir vērsušies vairāki iedzīvotāji, kuri pamanījuši, ka cilvēki, kuri pilsētas labiekārtošanas darbos iesaistīti par simts latu stipendiju, dažkārt strādā ne visai apzinīgi, taču mēs iespēju robežās gādājam par to, lai viņi tomēr visu paveiktu godprātīgi,» atzīst pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns. Viņš skaidro, ka aprīlī «Pilsētsaimniecībā» par simts latu stipendiju nodarbināti 372 cilvēki, līdz ar to katra «Pilsētsaimniecības» speciālista jeb darba vadītāja uzraudzībā ir 30 – 35 pilsētas sakārtošanā strādājošo. «Katram stāvēt klāt un uzraudzīt viņa darbu visas dienas garumā mēs nevaram atļauties, tādēļ arī rodas situācijas, kad nodarbinātie to izmanto ļaunprātīgi un nestrādā, taču mūsu darba vadītāji iespēju robežās viņus kontrolē un uzrauga, lai darbs tiktu paveikts,» tā A.Baļčūns, akcentējot, ka ik dienas katram «simtlatniekam» tiek norādīts uzdevums, kas dienas laikā jāizdara. Ja darbs nav paveikts, viņam par to jāatbild. Un, ja attieksme pret darbu nemainās, tad sadarbība tiek pārtraukta.
Sagatavoja Sintija Čepanone