18.3 °C, 2.8 m/s, 85.8 %

Izglītība

Skolēni Latvijā saskata perspektīvas
27/05/2010

Eksāmenu laiks, kā ierasts, ir saspringts un pārmaiņām pilns. Lai noskaidrotu topošo absolventu plānus pēc skolas beigšanas portāls www.jelgavasvestnesis.lv aptaujāja skolēnus un viņu pedagogus.

Edijs Kunigs

Eksāmenu laiks, kā ierasts, ir saspringts un pārmaiņām
pilns. Lai noskaidrotu topošo absolventu plānus pēc skolas
beigšanas portāls www.jelgavasvestnesis.lv aptaujāja skolēnus un
viņu pedagogus.

Aptaujāto skolēnu viedokļi par jauniešu
perspektīvām un plāniem pēc skolas pabeigšanas atšķītās, tomēr
vairums no viņiem bija vienisprāti, ka došanās prom no Latvijas nav
labākais risinājums. Biežāk minētās perspektīvās profesijas bija
saistītas ar tehniskajām zinātnēm, komercdarbību un informāciju
tehnoloģijām, tomēr ir arī skolēni, kas plāno studēt jurisprudenci.
Skolēnu viedokļi vienojas jautājumā par tālākām mācībām vidusskolā
un augstskolā. Jaunieši uzskata, ka tālāka izglītība pēc 9. un 12.
klases ir svarīga, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Jelgavas
Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolnieks Edvīns Ceplītis atzīst,
ka  pēc skolas absolvēšanas es plāno palikt
Latvijā un tuvāko gadu laikā uz ārzemēm nedošoties. «Es mācības
turpināšu Rīgas Tehniskajā universitātē. To man ieteica draugi, bet
galveno izvēli izdarīju pats. Tā tomēr ir laba skola ar nākotnes
perspektīvām un darba garantijām Latvijā,» tā E.Ceplītis

9. klašu skolēnu izvēli bieži vien ietekmē
vecāku viedoklis, bet gala lēmumu par savu nākotni ir izdarījuši
paši. Ir skaidrs, ka, neraugoties uz nelabvēlīgo ekonomisko
situāciju Latvijā, jaunieši nav tik pesimistiski noskaņoti, viņi
grib palikt un studēt Latvijā. «Pēc 9. klases noteikti turpināšu
mācības vidusskolā. Manuprāt, nav pamata steigai, jānogaida, kamēr
situācija valstī stabilizēsies un tad jādomā kur doties tālāk. Man
vēl ir priekšā trīs mācību gadi vidusskolā un pa šo laiku daudz kas
var mainīties. Savu nākotni pēc vidusskolas saistu ar mācībām
Latvijā, Banku augstskolā. Latvijas skolās ir pietiekoši
kvalitatīva izglītība un arī mūsu speciālisti ir labi atzīti
Eiropā,» tā savu nākotni ieskicē Jelgavas 1. ģimnāzijas 9. klases
skolniece Ance Seikstule.

Aptaujātie skolēni atzīst, ka strauji ir
audzis to skolēnu skaits, kas kārto eksāmenu fizikā. Tas nozīmē, ka
šobrīd pieprasījums pēc tehniskajām zinātnēm, salīdzinot ar
iepriekšējiem gadiem pieaug. 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs
Andrejs Sālzirnis uzsver, ka pirms diviem gadiem fizikas eksāmenu
kārtoja 7 skolēni, bet pagājušajā gadā 11 skolēni, turpretim šogad
eksāmenu kārto 27 skolēni, proti, divu gadu laikā skolā fizikas
eksāmens ir kļuvis četras reizes pieprasītāks .

Savukārt Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
skolotāja Vita Krūmiņa atzīst, ka skolēnu izvēli mācīties
vidusskolā ietekmē, galvenokārt, viņu sekmes pamatskolā un nākotnes
profesijas izvēle. «Lielākā daļa 2010. gada 9. klašu skolēnu plāno
turpināt mācības vidusskolā. Ļoti pieprasītas ir eksaktās zinātnes.
Aptuveni puse manu skolēnu vidusskolā mācīsies dabaszinātņu
programmā,» rezumē V.Krūmiņa.

Līdz ar to varam secināt, ka nav novērojama
kopīga tendence Jelgavas absolventiem steidzīgi doties uz ārzemēm,
tieši pretēji, skolēnu un pedagogi atzīst, ka svarīgāk šobrīd ir
iegūt labu, noderīgu izglītību Latvijā un tad domāt par
pilnveidošanos ārzemju augstskolās vai izvēlēties citus karjeras
attīstības ceļus.