21.3 °C, 2.9 m/s, 76.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSkolēni piemin barikādes; «spīdolieši» dedz piemiņas ugunskuru
Skolēni piemin barikādes; «spīdolieši» dedz piemiņas ugunskuru
20/01/2011

«Man vecāki ir stāstījuši par šo laiku – tētis pats piedalījās barikādēs, brauca pa Rīgu ar kravas mašīnu, bet mamma palikusi mājās un visu laiku klausījusies radio, lai zinātu, kas notiek. Reizēs, kad izdzirdējusi par apšaudēm, viņa ļoti pārdzīvojusi un raudājusi. Nenoliegšu, mūsu vecāki daudz labāk zina, kas ir barikādes, mēs to diemžēl tik labi neizprotam, taču tas ir bijis svarīgs notikums visai latviešu tautai, tāpēc gods ir jāizrāda arī mums, un šis ir viens no veidiem,» tā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 9. klases skolniece Zane Sāviča.

Ritma Gaidamoviča

«Man vecāki ir stāstījuši par šo
laiku – tētis pats piedalījās barikādēs, brauca pa Rīgu ar kravas
mašīnu, bet mamma palikusi mājās un visu laiku klausījusies radio,
lai zinātu, kas notiek. Reizēs, kad izdzirdējusi par apšaudēm, viņa
ļoti pārdzīvojusi un raudājusi. Nenoliegšu, mūsu vecāki daudz labāk
zina, kas ir barikādes, mēs to diemžēl tik labi neizprotam, taču
tas ir bijis svarīgs notikums visai latviešu tautai, tāpēc gods ir
jāizrāda arī mums, un šis ir viens no veidiem,» tā Jelgavas
Spīdolas ģimnāzijas 9. klases skolniece Zane
Sāviča.

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas Tautas
frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas
neatkarības aizstāvji no visiem republikas novadiem, tostarp
jelgavnieki. Jau nedēļu Latvijā norisinās dažādi 1991. gada
barikāžu aizstāvju atceres 20. gadadienai veltīti pasākumi. Jelgavā
tradicionālo piemiņas ugunskuru barikāžu atcerei šorīt pie skolas
kūruši arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi un pedagogi. Pie
tā ar skolēniem tikās cilvēki, kas aktīvi piedalījušies barikādēs –
pilsētas mērs Andris Rāviņš, Jelgavas Autobusu parka valdes
loceklis Pēteris Salkazanovs un vēsturnieks Andris Tomašūns, lai
dalītos savās atmiņās un stāstītu skolēniem par 1991. gada janvāra
notikumiem.

Tagadējais pilsētas mērs toreiz bija
Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs, kuram tāpat kā citu rajonu
priekšsēdētājiem bija jākārto dažādi organizatoriski jautājumi, lai
lielā tehnika no rajona dotos uz Rīgu, tāpat arī jāorganizē
cilvēki. «Cilvēki ar autobusiem, vilcieniem plūda uz Rīgu. Viņi
nežēloja neko, lai būtu klāt un palīdzētu cits citam. Šis laiks
vienmēr raisa pārdomas par to, ko mēs esam mācījušies un uz ko mums
ir jātiecas. Šodien gribas teikt: domāsim par savas valsts
neatkarību, drošību un ekonomisko izaugsmi. Mums ir jābūt tādiem,
kas mīl savu valsti, jāstiprina ticība savai valstij un savām
spējām. Lai šie atceres brīži mums liek pārdomāt savu atdevi
valstij,» tā A.Rāviņš. 
 

Vēsturnieks A.Tomašūns ar skolēniem
dalījās atmiņās par 13 dienām radio mājā. «Pirms divām nedēļām biju
uz šo ēku aizbraucis, tagad tur iekārtota studija un neviens no
šeit strādājošiem pat nenojauš, kas te noticis pirms 20 gadiem.
Šodien gribu parunāt par jauniešiem. Tagad bieži dzirdam, ka viņi
ir slikti, taču tā runāja arī pirms 20 gadiem. Taču man barikāžu
laiks sagrāva šo stereotipu. Jā, varbūt viņi nereti nedara tā, kā
mēs, pieaugušie, to vēlamies, taču viņi ir labi. Atceros, trešajā
dienā pie manis ienāca brīvprātīgais kārtībnieks un teica, ka laukā
ir bariņš jauniešu, kuri nerunā latviski, bet grib tikties ar pašu
galveno. Tur bija jauniešu pulciņš, kas jautāja: «Kur mums celt
barikādes?» Ierādījām vienu šķērsielu. Un tādu jauniešu, kuri
vēlējās būt tur klāt, bija daudz. Viņi muka no skolām, kad bija
apšaudes, viņus sūtīja atpakaļ uz mājām, bet viņi atkal brauca uz
Rīgu. Viņiem gribējās izjust, ka ir dzīvs savas tautas gabaliņš.
Arī šodien es jums, jaunie, novēlu sajusties kā daļai no latviešu
tautas, nedomājot neko sliktu par savu tautu,» tā
A.Tomašūns.

Jāatzīst, ka uzrunātie skolēni zina,
kurp nākuši un kāpēc katru gadu 20. janvāra rītā tiekas pie
ugunskura. Citam šī ir pirmā reize, citam – jau sestā. «Tas ir
laiks, kad latvieši izrāda pretestību PSRS. Šodien, iededzot atmiņu
ugunskuru, mēs izrādām godu cilvēkiem, kuri vairākas dienas
piedalījās barikādēs. Es domāju, ka arī skolēniem ir jāpiemin šīs
dienas, lai mēs atcerētos, ka latviešu tauta ir daudz darījusi, lai
mūsu valsts kļūtu neatkarīga,» tā 10. klases skolnieces Ilze
Bērziņa un Ilze Okmane.

Pie atmiņu ugunskura kopīgi nodziedātas
arī vairākas dziesmas – «Daugav’ abas malas», «Div’ dūjiņas gaisā
skrēja». Izskanējušas arī «Manai tautai» jeb «Palīdzi,
Dievs».

Taču ar to Spīdolas ģimnāzijā nebeidzas
barikāžu atceres pasākumi. Vēl skolēni pa LTV 1 noklausījušies
Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu skolēniem un noskatījušies
dokumentālo filmu «Dūmu deja debesīs». Dienas garumā skolēni arī
starpbrīžos skolas foajē varēs skatīties no Latvijas Barikāžu
muzeja un skolas krājumos esošās filmas, bet skolas radio šajā
dienā izveidojis īpašu raidījumu barikāžu piemiņai ar skolas
pedagogu atmiņām par 1991. gada janvāra notikumiem.

Dažādi atceres pasākumi notiek arī citās
pilsētas izglītības iestādēs, piemēram, izstādes, vēstures
stundas.

Foto: Ivars Veiliņš