24.4 °C, 2.1 m/s, 82.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSkolēni šaubās, vai izlīgums var aizstāt sodu
Skolēni šaubās, vai izlīgums var aizstāt sodu
08/12/2015

Lai popularizētu izlīgumu kā iespēju atrisināt konfliktus, Valsts probācijas dienesta darbinieces viesojās Jelgavas 6. vidusskolā. Pēc semināra skolēnu domas atšķīrās – vieni bija pārliecināti, ka izlīgums ir noderīgs instruments, bet citi šaubījās, vai tas ir gana taisnīgi un liek vainīgajam apzināties nodarīto.

Ilze Knusle-Jankevica

Lai popularizētu izlīgumu kā iespēju atrisināt
konfliktus, Valsts probācijas dienesta darbinieces viesojās
Jelgavas 6. vidusskolā. Pēc semināra skolēnu domas atšķīrās – vieni
bija pārliecināti, ka izlīgums ir noderīgs instruments, bet citi
šaubījās, vai tas ir gana taisnīgi un liek vainīgajam apzināties
nodarīto.

Probācijas dienesta darbinieces 6. vidusskolas 10. – 12. klases
skolēniem nodemonstrēja dokumentālu filmu par to, kas ir izlīgums
un kādās situācijas šo metodi var izmantot. Filmā tika rādīti divi
piemēri: pirmais – jaunieši pēc hokeja spēles ar kājām bija
skrējuši pāri automašīnām, sabojājot tās; otrais – četri puiši
atņēma skolasbiedrenei mobilo telefonu. Abos gadījumos vainīgais un
cietušais konfliktu atrisināja izlīguma ceļā, iztiekot bez tiesas
sēdes. «Izlīgums jo īpaši aktuāls varētu būt gadījumos, ja
konfliktā ir iesaistīti jaunieši. Ja pusēm izdodas atrast
kompromisu, izrunāt notikušo, saprast vienam otru (vainīgā motīvus
un cietušā jūtas), tas ļauj iztikt bez tiesas, un pret personu
ierosinātā lieta tiek izbeigta. Tas ir ļoti svarīgi, ja jaunietis
vēlāk domā par militāro karjeru, darbu valsts dienestā, jo tur var
strādāt tikai persona, kurai nav sodāmības,» skaidro Valsts
probācijas dienesta Jelgavas teritoriālās struktūrvienības
darbiniece Vija Grīverte, kura pati vada izlīguma procesus. Viņa
norāda, ka visbiežāk izlīgums tiek meklēts zādzības no veikala,
vasarnīcām gadījumos, arī ja persona piekauta un tai atņemts
telefons.

Demonstrētajā filmā dažādu tiesībsargājošo institūciju pārstāvji
pauda viedokli, ka ne vienmēr reāls sods sasniedz mērķi un vainīgā
persona labojas. Viena no taisnīguma atjaunošanas pieejām ir
izlīgums – strukturēts sarunu process, kurā brīvprātīgi piedalās
cietušais un likumpārkāpējs un kuru vada neitrāls starpnieks,
palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un
taisnīgu risinājumu. Filmā rādītajā situācijā par telefona
atņemšanu cietusī jauniete pēc izlīguma norādīja, ka viņai bija
ļoti būtiski izrunāties ar vainīgo puisi un uzzināt, ka uzbrukums
nebija vērsts pret viņu personīgi – viņas vietā atrasties varēja
jebkurš cits. Iespējams, ka tiesas zālē viņa to tā arī nedzirdētu,
jo cietušie uz tiesas sēdēm nereti neierodas.

Jauniešu viedokļi pēc semināra gan atšķīrās. Lai gan portāla
www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie jaunieši atzina, ka paši tādā
situācijā, kuru vajadzētu risināt caur izlīgumu, nav nonākuši,
tomēr uzskata, ka šis variants ir noderīgs, jo palīdz atjaunot
taisnīguma principu. «Šādā veidā tiek regulētas cilvēku attiecības,
balstoties uz taisnīguma principu. Manuprāt, tas ir svarīgi, jo
tikai taisnīga sabiedrība var būt laimīga sabiedrība,» uzskata 12.
klases skolniece Alīna. Savukārt meitenes no tā saucamās policijas
klases (6. vidusskolā tiek piedāvāta programma ar policijas
novirzienu) nav pārliecinātas, ka pēc izlīguma vainīgais tiešām
apzināsies savu vainu un nodarītā sekas. Piemēram, Viktorija
uzskata, ka tādā situācijā, kāda tika rādīta filmā (telefona
atņemšana), vainīgajam vajadzētu iet caur tiesu, lai viņš tiešām
saprastu, ka šāda rīcība ir noziegums. Viņa gan pieļauj, ka ir
citas situācijas, kad izlīguma metodi varētu pielietot.

Probācijas dienesta darbinieces norādīja, ka izlīguma procesā
var piedalīties brīvprātīgie starpnieki, kuri gan iepriekš tiek
speciāli apmācīti, un aicināja jauniešus apsvērt arī šādu
iespēju.

Foto: Raitis Supe

 

Saistītās ziņas

Probācijas dienests meklē
brīvprātīgos