Lai popularizētu izlīgumu kā iespēju atrisināt konfliktus, Valsts probācijas dienesta darbinieces viesojās Jelgavas 6. vidusskolā. Pēc semināra skolēnu domas atšķīrās – vieni bija pārliecināti, ka izlīgums ir noderīgs instruments, bet citi šaubījās, vai tas ir gana taisnīgi un liek vainīgajam apzināties nodarīto.
Ilze Knusle-Jankevica
Probācijas dienesta darbinieces 6. vidusskolas 10. – 12. klases skolēniem nodemonstrēja dokumentālu filmu par to, kas ir izlīgums un kādās situācijas šo metodi var izmantot. Filmā tika rādīti divi piemēri: pirmais – jaunieši pēc hokeja spēles ar kājām bija skrējuši pāri automašīnām, sabojājot tās; otrais – četri puiši atņēma skolasbiedrenei mobilo telefonu. Abos gadījumos vainīgais un cietušais konfliktu atrisināja izlīguma ceļā, iztiekot bez tiesas sēdes. «Izlīgums jo īpaši aktuāls varētu būt gadījumos, ja konfliktā ir iesaistīti jaunieši. Ja pusēm izdodas atrast kompromisu, izrunāt notikušo, saprast vienam otru (vainīgā motīvus un cietušā jūtas), tas ļauj iztikt bez tiesas, un pret personu ierosinātā lieta tiek izbeigta. Tas ir ļoti svarīgi, ja jaunietis vēlāk domā par militāro karjeru, darbu valsts dienestā, jo tur var strādāt tikai persona, kurai nav sodāmības,» skaidro Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālās struktūrvienības darbiniece Vija Grīverte, kura pati vada izlīguma procesus. Viņa norāda, ka visbiežāk izlīgums tiek meklēts zādzības no veikala, vasarnīcām gadījumos, arī ja persona piekauta un tai atņemts telefons.
Demonstrētajā filmā dažādu tiesībsargājošo institūciju pārstāvji pauda viedokli, ka ne vienmēr reāls sods sasniedz mērķi un vainīgā persona labojas. Viena no taisnīguma atjaunošanas pieejām ir izlīgums – strukturēts sarunu process, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs un kuru vada neitrāls starpnieks, palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Filmā rādītajā situācijā par telefona atņemšanu cietusī jauniete pēc izlīguma norādīja, ka viņai bija ļoti būtiski izrunāties ar vainīgo puisi un uzzināt, ka uzbrukums nebija vērsts pret viņu personīgi – viņas vietā atrasties varēja jebkurš cits. Iespējams, ka tiesas zālē viņa to tā arī nedzirdētu, jo cietušie uz tiesas sēdēm nereti neierodas.
Jauniešu viedokļi pēc semināra gan atšķīrās. Lai gan portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie jaunieši atzina, ka paši tādā situācijā, kuru vajadzētu risināt caur izlīgumu, nav nonākuši, tomēr uzskata, ka šis variants ir noderīgs, jo palīdz atjaunot taisnīguma principu. «Šādā veidā tiek regulētas cilvēku attiecības, balstoties uz taisnīguma principu. Manuprāt, tas ir svarīgi, jo tikai taisnīga sabiedrība var būt laimīga sabiedrība,» uzskata 12. klases skolniece Alīna. Savukārt meitenes no tā saucamās policijas klases (6. vidusskolā tiek piedāvāta programma ar policijas novirzienu) nav pārliecinātas, ka pēc izlīguma vainīgais tiešām apzināsies savu vainu un nodarītā sekas. Piemēram, Viktorija uzskata, ka tādā situācijā, kāda tika rādīta filmā (telefona atņemšana), vainīgajam vajadzētu iet caur tiesu, lai viņš tiešām saprastu, ka šāda rīcība ir noziegums. Viņa gan pieļauj, ka ir citas situācijas, kad izlīguma metodi varētu pielietot.
Probācijas dienesta darbinieces norādīja, ka izlīguma procesā var piedalīties brīvprātīgie starpnieki, kuri gan iepriekš tiek speciāli apmācīti, un aicināja jauniešus apsvērt arī šādu iespēju.
Foto: Raitis Supe
-0.6 °C,
3.5 m/s,
87.9 % 
-0.6 °C,
3.5 m/s,
87.9 %