«Jelgavas pilsētas dome sadarbībā ar pilsētas apsaimniekotājiem un citiem partneriem jau vairākus gadus aktīvi iesaistās daudzdzīvokļu māju renovācijas procesa veicināšanā. Līdz šim, pateicoties Vācijas Vides ministrijas atbalsta programmai, pilsētā realizēti divi renovācijas projekti – 4. līnijā 1 un Helmaņa ielā 3.
Biedrības «Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra» direktors Mārtiņš Prīsis:
Būtisks solis mājokļu renovācijas procesa veicināšanā bija biedrības «Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra» (ZREA) izveide, kurā līdztekus Jelgavas pašvaldībai iesaistījusies Jēkabpils, kā arī Bauskas, Auces un Ozolnieku novada pašvaldības. Aģentūra izveidota 2008. gada beigās ar Eiropas Komisijas programmas «Inteliģenta enerģija Eiropai» atbalstu, un tās galvenais uzdevums ir sniegt pilnvērtīgu informāciju ikvienam Zemgales reģiona, tajā skaitā Jelgavas pilsētas, iedzīvotājam, par ēku energoefektivitātes iespējām, programmas plusiem un mīnusiem. Ar Jelgavas domes atbalstu izstrādāti energoauditi un tehniskās apsekošanas atzinumi 76 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Šajā programmā bija iespēja pieteikties lielākajai daļai pilsētas daudzdzīvokļu namu. Savukārt Jelgavas lielākie nekustamā īpašuma apsaimniekotāji kopš 2004. gada energoefektivitātes pasākumos ieguldījuši aptuveni 1,5 miljonus latu, veicot ēku gala sienu siltināšanu, logu nomaiņu koplietošanas telpās, apkures sistēmu renovāciju, individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšanu un citus darbus.
Diemžēl Ņevoļska kungs nav izpratis daudzdzīvokļu māju renovācijas nozīmīgumu un dažādos veidos iestājas par renovācijas projektu «iesaldēšanu» pilsētā. Turklāt, veicot minētos aprēķinus, viņš nav ņēmis vērā virkni būtisku nosacījumu, tādēļ tie ir nekorekti. Šādos aprēķinos obligāti būtu jāiekļauj tādas svarīgas komponentes kā ikgadējie remontdarbi, kas netiks veikti pirmajos gados; siltumenerģijas cenas pieaugums (vidēji pasaulē tas ir 4 – 6 procenti katru gadu); ekspluatācijas izmaksas; uzkrājuma fonds pirmajiem gadiem; ēkas dabīgais nolietojums un ar to saistītās izmaksas.
Jānorāda vēl uz dažām neprecizitātēm Ņevoļska kunga veiktajos aprēķinos, proti, ZREA mājas lapā ir ievietota tabula ar ēku, tajā skaitā arī daudzdzīvokļu nama 4. līnijā 1, siltumenerģijas patēriņu megavatstundās: 2006. gadā – 208,82 Mw/h, 2007. gadā – 173,4 Mw/h un 2008. gadā – 84,4 Mw/h.
Renovācijas darbi ēkai 4. līnijā 1 tika pabeigti 2007. gada decembrī, kad apkures sezona jau bijā uzsākta, līdz ar to, lai noskaidrotu siltumenerģijas ietaupījumu, analīzei bija nepieciešami dati par veselu apkures sezonu. Nav saprotams, kāpēc aprēķinam tiek izmantoti šādi dati, jo iepriekšējā pilnā sezona ir 2006. gads ar siltumenerģijas patēriņu 208,82 Mw/h un kā salīdzinošo rādītāju varam paņemt 2008. gada sezonu ar patēriņu 84,4 Mw/h – tā ir pirmā pilnā sezona pēc renovācijas darbu veikšanas. Tādēļ pēc minētā piemēra varam veikt aprēķinu par ietaupīto siltumu:
208,82 Mw/h – 100%
84,4 Mw/h – x %
x=100%*84,40 MW/h/208,82%=40,42%
100% – 40,42%=59,58%
Kā redzams, ietaupītais siltuma daudzums ir tāds pats kā deputāta viedoklī, tikai paņemts no nesaprotami izvēlētiem skaitļiem. Siltuma ietaupījums ēkai ir 59,58 procenti, kas pilnībā attaisno veiktos ieguldījumus.
Līdz ar to konkrētā ēka sezonas laikā ietaupīs: 208,82 Mw/h–84,4 Mw/h=124,42 Mw/h, nevis 57,26 MW/h, kas būtiski maina arī atmaksāšanās perioda aprēķinu. Pat pieņemot, ka vienīgais ieguvums no renovācijas (kas tā noteikti nav) ir ietaupītais siltumenerģijas daudzums, maksimālais investīciju atmaksāšanās periods ir 26, nevis 56 gadi. Savukārt piedāvātajā pesimistiskajā scenārijā atmaksāšanās ilgums samazinās līdz 14 gadiem.
Par ēkas kopējām izmaksām – kā jau minēts, darbi 4. līnijā 1 tika veikti 2007. gadā, būvniecības «buma» laikā, par salīdzinoši augstām izmaksām (kopējās izmaksas iedzīvotājiem – 125 753,24 lati (mājas kvadratūra – 1480 m2, viena m22). Tāpat deputāta viedoklī nepareizi norādīts bankas procentu maksājums konkrētajai ēkai – 9 procentu vietā jābūt 6,22. Līdz ar to arī aprēķinātās bankas procentu likmes ir neprecīzas. izmaksas – 84,97 lati)). Šajā laikā bija visai grūti prognozēt, ka pēc dažiem gadiem būvniecības izmaksas būtiski samazināsies. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, šobrīd vidējās kvadrātmetra izmaksas Latvijā projektos, kas pretendē uz ES atbalstu ar kompleksu renovāciju, ir 50 – 70 lati, no kuriem pusi sedz ES (maksimālās izmaksas – 35 Ls/m
Rezumējot vēlreiz uzsvēršu, kādēļ daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas darbus šobrīd veikt ir izdevīgi: ir pieejams ES atbalsts 50 – 60 procentu apmērā (šis atbalsts netiks palielināts un tas ir ierobežots – šobrīd tam atvēlēti 44 miljoni latu, no kuriem apgūta aptuveni ceturtā daļa. Jārēķinās, ka pēc šīs programmas beigām pieejamais līdzfinansējuma apjoms varētu samazināties vai tas vispār nebūs pieejams, tāpēc iedzīvotājiem renovācijas darbi būs pilnībā jāfinansē no pašu līdzekļiem); pašlaik ir salīdzinoši zemas būvniecības izmaksas; veicot kompleksus renovācijas darbus, ievērojami tiek paildzināts ēkas mūžs; izmaksas par kredīta maksājumu pret ietaupītajām siltumenerģijas izmaksām ir praktiski vienādas; nopietni nekustamā īpašuma apsaimniekotāji nāk pretī iedzīvotājiem, uzņemoties visas kredītsaistības, tādējādi iedzīvotāju dzīvokļi netiek ne ieķīlāti, ne apgrūtināti un tos var pārdot kaut nākamajā dienā pēc renovācijas darbu veikšanas; Latvijā, tajā skaitā arī Zemgales reģionā un Jelgavas pilsētā, ir daudz veiksmīgu piemēru daudzdzīvokļu ēku renovācijai; ievērojami palielinās gan ēkas kopējā, gan katra dzīvokļa individuālā vērtība; ZREA gan Zemgales, gan Jelgavas iedzīvotājiem sniedz bezmaksas konsultācijas par energoefektivitātes pasākumiem. Papildu informāciju par daudzdzīvokļu māju renovāciju var iegūt mājas lapā: www.zrea.lv vai aģentūras birojā Pulkveža Brieža ielā 26, iepriekš piesakoties pa tālruni 63080205.
Jāuzsver, ka lēmumu par mājas renovāciju pieņem paši dzīvokļu īpašnieki un tikai viņu kompetencē ir izlemt – piedalīties atbalsta programmā un sakārtot savu daudzdzīvokļu māju vai arī atstāt to novārtā un samierināties ar nenovēršamo.»
17.6 °C,
2.1 m/s,
58.7 % 
17.6 °C,
2.1 m/s,
58.7 %