Ar reģionālo semināru Jelgavā šodien uzrunāti esošie un topošie ar sociālās uzņēmējdarbības jomu saistītie uzņēmēji un nevalstiskā sektora pārstāvji, iepazīstinot viņus ar pieejamo atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai, ko ESF projekta gaitā īsteno Labklājības ministrija sadarbībā attīstības finanšu institūciju «Altum». Tas paredz līdz 2022. gadam apgūt gandrīz 20 miljonus eiro sociālās uzņēmējdarbības atbalstam.
«Šobrīd Latvijā no 900 tūkstošiem strādājošo apmēram 300 tūkstoši nav sociāli nodrošināti. Tas nozīmē, ka par katru trešo netiek veiktas sociālās iemaksas. Ir jārod veids, kā panākt, lai darbs bez sociālajām garantijām vispār nebūtu iedomājams,» atklājot semināru «Atbalsts sociālai uzņēmējdarbībai», norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs, akcentējot, ka sociālo uzņēmumu primārais mērķis nav gūt finansiālu labumu īpašniekiem, bet gan risināt sabiedrībai nozīmīgas problēmas un tādējādi tiek radītas darbavietas, piemēram, personām ar invaliditāti, jaunajām māmiņām. «Sociālo uzņēmējdarbību varētu raksturot ar trim atslēgas vārdiem – efektīva, atbildīga un ilgtspējīga pieeja gan no valsts, uzņēmējiem, gan darbiniekiem,» tā viņš.
«Mums ir ideja, un tagad vajag papildu zināšanas, kā to virzīt, lai mēs sasniegtu savu mērķi. Par šīs idejas aktualitāti un dzīvotspēju jau esam pārliecinājušies praksē, realizējot projektu, un šobrīd to vēlamies pārvērst sociālajā uzņēmējdarbībā,» norāda kultūras un mākslas centra «Nātre» pārstāves Dace Indrika un Nelda Elsiņa, atklājot, ka ideja saistīta ar kultūru, mākslu, integrāciju, cilvēkiem ar invaliditāti: «Doma ir par to, kā cilvēki bez veselības problēmām varētu sadarboties ar tiem, kuriem nepieciešams atbalsts, lai mums visiem būtu labāk.» Arī jauniešu organizācijas pārstāvis Renārs Manuilovs norāda, ka šobrīd biedrība strādā pie sociālās uzņēmējdarbības idejas, un šim mērķim nepieciešami resursi, ko, iespējams, varētu piesaistīt caur Labklājības ministrijas īstenoto projektu sociālās uzņēmējdarbības atbalstam.
Jāpiebilst, ka ESF atbalstītā projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» laikā plānots izveidot sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmu, kas ietver sociālo uzņēmumu atlases kritērijus un atbalsta instrumentus. Tāpat atbalsta sistēmas ietvaros tiks izstrādāts pasākuma dalībnieku reģistrs un uzsākts reģistrācijas process, kurā varēs iesaistīties komersanti, biedrības un nodibinājumi, pretendējot uz «Altum» atbalstu.
Jāpiebilst, ka pagājušā gada nogalē Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts Sociālās uzņēmējdarbības likums, kas varētu stāties spēkā 2018. gadā, paredzot, ka sociālā uzņēmuma statusu Latvijā varēs iegūt komersants. Likuma apstiprināšanas un spēkā stāšanās gadījumā biedrības un nodibinājumi, kas 2017. gadā būs noslēguši līgumu ar «Altum» par finanšu atbalsta saņemšanu, līguma darbības laikā varēs turpināt darboties esošajā biedrības un nodibinājumu statusā. Savukārt atkārtotai pretendēšanai finanšu atbalsta saņemšanai projekta ietvaros biedrībai un nodibinājumam būs jāpārreģistrējas par komersantu saskaņā ar jauno likumu.
Sīkāku informāciju par projektu «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» var iegūt Labklājības ministrijas mājaslapā www.lm.gov.lv vai ŠEIT
Jāpiebilst, ka pirms semināra labklājības ministrs tikās ar Jelgavas pilsētas vadību, un viens no centrālajiem jautājumiem bija saistīts ar deinstitucionalizāciju. «Lai šis process varētu veiksmīgi noritēt, liela uzmanība tiks pievērsta arī audžuģimeņu institūcijas attīstībai valstī. Mūsu mērķis ir audžuģimenes profesionalizēt, kas nozīmē ne tikai pabalstu bērna uzturēšanai, bet arī sociālo aizsardzību un atalgojumu, jo tas tomēr ir darbs,» tā J.Reirs, lēšot, ka pilna sociālā pakete audžuģimenēm varētu būt 2019. gadā. «Tā iekļautu arī veselības aprūpi un metodoloģisko atbalstu, jo valstiski mērķis ir nodrošināt, ka ikviens bērns aug un sociālās prasmes apgūst ģimenē.»
Foto: Austris Auziņš
15.1 °C,
5.6 m/s,
92.3 % 
15.1 °C,
5.6 m/s,
92.3 %