3.6 °C, 2.7 m/s, 82.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSocializācijas objekts – rozā tarantuls
Socializācijas objekts – rozā tarantuls
27/03/2008

Birojā ienāk klients: «Sakiet, lūdzu, vai es varētu….» un tai pat mirklī viņš aizmirst, kāpēc īsti ieradies un kādu pakalpojumu vēlējies saņemt – viņa uzmanību piesaistījis ofisa iemītnieks – rozā tarantuls. Jā, arī tā gadās Jelgavā.

Kristīne Langenfelde

Birojā ienāk klients: «Sakiet, lūdzu, vai es varētu….» un
tai pat mirklī viņš aizmirst, kāpēc īsti ieradies un kādu
pakalpojumu vēlējies saņemt – viņa uzmanību piesaistījis ofisa
iemītnieks – rozā tarantuls. Jā, arī tā gadās Jelgavā.

Helmuta Meškona firmas «Mitau group» ofisa iemītnieks vienaldzīgu
atstāt nespēj – viņu pamana, apbrīno, no viņa izbīstas. «Kāpēc šāds
eksotisks mājdzīvnieks ofisā? Un kāpēc ne? Zirneklis ir fantastisks
socializācijas objekts – viņš palīdz komunicēties ar cilvēkiem un
nespēj tos atstāt vienaldzīgus. Tā pat ir sava veida reklāma – lai
kā klients uztvertu zirnekli, viņš noteikti to neaizmirsīs,» ar
smaidu spriež Helmuts.
Patiesībā gan Helmuts zirnekli nopircis kā dāvanu dzimšanas dienā
brālim. «Tas ir paradokss – brālim ir paniskas bailes no
zirnekļiem, bet tai pat laikā viņa mīļākās šausmenes ir tās, kur
redzami milzīgi zirnekļi. Tad nu es nolēmu, lai šīs bailes
mazinātu, uzdāvināt viņam īstu zirnekli. Ja brālis vēl bija gatavs
pieņemt dāvanu, tad viņa sieva gan ne – un tā nu sanāca, ka viņš
palika pie manis,» atceras Helmuts.
Viņš atzīst, ka zirneklis ir ļoti pateicīgs mājdzīvnieks, jo prasa
ļoti maz pūļu. «Tiem, kas neuzdrošinās pieņemt mājdzīvnieku tāpēc,
ka tas prasa regulāru uzmanību, zirneklis būs īsti piemērots – ar
viņu nekas nenotiks, ja pat uz nedēļu divām par viņu aizmirsīsiet.
Viņš nav katru dienu jābaro, jāapmīļo, jāved pastaigā. Tas ir kaut
kas līdzīgs zivtiņām – tikai savādāk, neierastāk,» priekšrocības
min Helmuts.
«Brīvībā viņi dzīvo Čīles tuksnesī un tāpēc ir ļoti dzīvotspējīgi.
Arī kā mājdzīvnieki viņi ļoti viegli pielāgojas un neprasa daudz –
tikai apsildītu mājvietu, ūdeni un ik pa pāris dienām pabarot,» tā
Helmuts.
Rozā tarantula maltīte ir dzīvi kukaiņi. Helmuts savējo baro ar
circeņiem. Sākumā gan esot mēģinājis arī ar prusakiem, bet reiz tie
ofisā pamukuši, un tagad Helmuts labāk tādu risku neuzņemas, jo
diezin vai apkārtējo biroju darbinieki varētu saprast prusaku
ievazāšanu darba vietā. «Circeņus pērku tepat Jelgavā un ik pa
pāris dienām savu zirnekli pabaroju. Tagad jau tas ir vienkārši –
ja eksotisku dzīvnieku var nopirkt, tad tiek domāts arī par tā
maltītes piedāvāšanu specializētos veikalos,» spriež Helmuts.
Kamēr mēs ofisā sarunājamies, ienāk viens, otrs klients un
apliecina jau sākumā Helmuta minēto – zirneklis tiešām ir
socializācijas objekts. Neatkarīgi no sava nāciena mērķa neviens
neaiziet kaut ko nepajautājis par zirnekli.
Meitenēm, protams, aktuālākais – vai viņš nekož. «Kost nekož, taču
viņš ir zināmā mērā toksisks, tāpēc cilvēkiem ar alerģisku reakciju
to rokās turēt neiesaka, jo var rasties izsitumi. Tā ir tāda
piesardzība – ja turēsiet plaukstā, kur āda raupjāka, visticamāk,
nekas nenotiks, bet, kad paļauj viņam parāpot pa delmu, tad citreiz
var sajust tādu kņudoņu – maigāka āda. Protams, piesardzības
nolūkos vienmēr pēc tam, kad zirneklis turēts rokās, tās kārtīgi
jānomazgā un nekādā gadījumā nedrīkst ar vēl netīrām rokām
iebakstīt acī vai mutē. Tas piesardzībai,» stāsta Helmuts,
piebilstot, ka pats gan neesot piedzīvojis kādu likstu ar zirnekli
viņa toksiskuma dēļ.