12 °C, 1.1 m/s, 96.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSociālo pabalstu piešķiršanu reglamentē normatīvie akti
Sociālo pabalstu piešķiršanu reglamentē normatīvie akti
21/04/2012

«Ģimenē esam divi pieaugušie, kas strādā par minimālo algu, un trīs bērni, kuri mācās skolā. Iepriekš nekad nevajadzēja lūgt sociālo palīdzību, bet tagad, kad abi strādājam tikai par minimālo algu, to bijām spiesti darīt,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta Lidija. Iesniedzot deklarāciju, izrādījās, ka ģimenes ienākumi ir par četriem latiem lielāki nekā to paredz likums, lai piešķirtu maznodrošinātā statusu. «Nevienam jau neinteresē, ka tu esi spiests dzīvot īrētā dzīvoklī, jo pieraksta vieta nav ar tik lielu platību, lai tajā varētu apmesties visa mūsu ģimene. Izrādās, deklarācijā arī ir jāuzrāda to cilvēku ienākumi, kuri skaitās dzīvesvietā pierakstīti, bet reāli tur nedzīvo, tāpēc, visu strādājošo cilvēku ienākumus saskaitot kopā, summa, par kuru piešķir maznodrošinātā statusu, tiek pārsniegta un pabalstu nevar piešķirt,» viedokli pauž jelgavniece. Viņa spriež, ka tajā pašā laikā ir tādas ģimenes, kuras nav reģistrējušas laulību, arī vientuļās mātes, kuras it kā nestrādā un it kā nesaņem no bērna tēva alimentus, bet iegūst gan trūcīgā statusu, gan garantēto iztikas minimumu. «Nevar taču izkontrolēt, ka strādā neoficiāli vai ārpus Latvijas un tēvs alimentus maksā skaidrā naudā «uz rokas». Uzskatu, ka būtu tikai godīgi, ja tiem cilvēkiem, kuru bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai skolu un pieaugušie nestrādā, pabalstu vajadzētu atstrādāt simtprocentīgi. Tad uzreiz redzētu, ka pusei no šiem cilvēkiem vairs nevajadzētu pabalstu, jo atstrādājot nāktos izlemt, kas izdevīgāk – strādāt vai saņemt pabalstu. Turklāt puse no viņiem nemaz nevarētu atstrādāt, jo neatrodas Latvijā. Atbrauc tikai uz to laiku, lai iesniegtu deklarāciju,» pārliecināta ir Lidija. Viņa uzskata, ka būtu tikai godīgi, ja pašvaldība padomātu, kam piešķirt pabalstus un kam ne.

«Ģimenē esam divi pieaugušie, kas strādā par minimālo
algu, un trīs bērni, kuri mācās skolā. Iepriekš nekad nevajadzēja
lūgt sociālo palīdzību, bet tagad, kad abi strādājam tikai par
minimālo algu, to bijām spiesti darīt,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta
Lidija. Iesniedzot deklarāciju, izrādījās, ka ģimenes ienākumi ir
par četriem latiem lielāki nekā to paredz likums, lai piešķirtu
maznodrošinātā statusu. «Nevienam jau neinteresē, ka tu esi spiests
dzīvot īrētā dzīvoklī, jo pieraksta vieta nav ar tik lielu platību,
lai tajā varētu apmesties visa mūsu ģimene. Izrādās, deklarācijā
arī ir jāuzrāda to cilvēku ienākumi, kuri skaitās dzīvesvietā
pierakstīti, bet reāli tur nedzīvo, tāpēc, visu strādājošo cilvēku
ienākumus saskaitot kopā, summa, par kuru piešķir maznodrošinātā
statusu, tiek pārsniegta un pabalstu nevar piešķirt,» viedokli pauž
jelgavniece. Viņa spriež, ka tajā pašā laikā ir tādas ģimenes,
kuras nav reģistrējušas laulību, arī vientuļās mātes, kuras it kā
nestrādā un it kā nesaņem no bērna tēva alimentus, bet iegūst gan
trūcīgā statusu, gan garantēto iztikas minimumu. «Nevar taču
izkontrolēt, ka strādā neoficiāli vai ārpus Latvijas un tēvs
alimentus maksā skaidrā naudā «uz rokas». Uzskatu, ka būtu tikai
godīgi, ja tiem cilvēkiem, kuru bērns apmeklē pirmsskolas
izglītības iestādi vai skolu un pieaugušie nestrādā, pabalstu
vajadzētu atstrādāt simtprocentīgi. Tad uzreiz redzētu, ka pusei no
šiem cilvēkiem vairs nevajadzētu pabalstu, jo atstrādājot nāktos
izlemt, kas izdevīgāk – strādāt vai saņemt pabalstu. Turklāt puse
no viņiem nemaz nevarētu atstrādāt, jo neatrodas Latvijā. Atbrauc
tikai uz to laiku, lai iesniegtu deklarāciju,» pārliecināta ir
Lidija. Viņa uzskata, ka būtu tikai godīgi, ja pašvaldība padomātu,
kam piešķirt pabalstus un kam ne.

Iepazīstoties ar lasītājas viedokli, Jelgavas Sociālo lietu
pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne norāda: «Praksē diezgan bieži nākas
saskarties ar situāciju, kad ģimenes ienākumi tikai nedaudz
pārsniedz to summu, kas ļauj pretendēt uz kādu no pabalsta veidiem.
Dažos gadījumos tie ir vairāki lati, citos – pat pārdesmit santīmi,
un šādas situācijas patiesi ir neapskaužamas. Taču vajadzības ir
dažādas, tādēļ iespēju robežās šādām ģimenēm cenšamies palīdzēt
citos veidos, piemēram, piedāvājot iesaistīties kādā labdarības
akcijā. Ir jāsaprot – lai administrētu pašvaldības naudas
līdzekļus, ir jābūt noteiktai robežai, kuru pārsniedzot pabalstu
vairs nevar saņemt.» Turklāt, piešķirot pabalstu, personiskām
simpātijām vai emocijām nav vietas – tas jādara strikti saskaņā ar
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. «Sociālo pabalstu piešķiršanu
pārbauda arī kontrolējošās instances – tās skrupulozi kontrolē, vai
tiešām sociālā palīdzība konkrētā pašvaldībā tiek sniegta strikti
saskaņā ar saistošajiem noteikumiem,» tā
viņa.   

Trūcīgā statusa piešķiršanu reglamentē Ministru kabineta
noteikumi, un tie ir saistoši visām pašvaldībām, tostarp Jelgavai.
Savukārt sociālo pabalstu piešķiršanu Jelgavas pašvaldībā
reglamentē pašvaldības saistošie noteikumi Nr.89 «Sociālo pabalstu
piešķiršanas noteikumi», kuri ir saistoši visiem Jelgavas
iedzīvotājiem. 

Ministru kabineta Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas
personas atzīšanu par trūcīgu nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa
līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona
tiek atzīta par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes
(personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi
katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā
nepārsniedz 90 latus un ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi,
vērtspapīri vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; tā
nav noslēgusi uztura līgumu; tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai
tā neatrodas ieslodzījumā; persona ir reģistrējusies Nodarbinātības
valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs, izņemot
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37. panta otrajā
daļā minētos gadījumus. Tas ir, sociālās palīdzības pabalstu
klientam samazina par personai piešķirto daļu, vienlaikus ievērojot
katra bērna tiesības un intereses, vai nepiešķir atsevišķi
dzīvojošai personai, ja tā atteikusies no līdzdarbības vai noteiktā
laikā nav iesaistījusies pasākumos savas sociālās problēmas
risināšanai; sniegusi nepatiesas ziņas vai atteikusies sniegt ziņas
par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo
klienta spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos
savas sociālās problēmas risināšanai; atrodas prombūtnē ilgāk par
kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu,
kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas
ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu
pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā, likuma normas
atgādina Sociālo lietu pārvaldes juriste Iveta Stūrmane.

Savukārt Jelgavas pašvaldībā sociālo pabalstu piešķiršanu
reglamentē saistošie noteikumi Nr.89 «Sociālo pabalstu piešķiršanas
noteikumi», un tie paredz, ka dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts
dzīvojamās telpas īres maksas (apsaimniekošanas maksas) un maksas
par pakalpojumiem izdevumu segšanai pēc visu pabalsta pieprasītāja
adresē deklarēto personu ienākumu un materiālā stāvokļa
izvērtēšanas.

Komentējot lasītājas viedokli par vientuļajām mātēm, kas trūcīgā
statusu un līdz ar to arī pabalstus iegūst it kā nelikumīgi,
pārvaldes juriste min Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumu 52.7.
punktu, kurā noteikts, ka personai jāiesniedz apliecinājums par
uzturlīdzekļu saņemšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā par
pēdējiem trīs mēnešiem, ja kāds no bērna vecākiem nepiedalās bērna
uzturēšanā. Ja uzturlīdzekļi netiek maksāti, tad dokuments, kas
apliecina uzturlīdzekļu piedziņas procesu (prasības pieteikums par
uzturlīdzekļu piedziņu ar tiesas atzīmi par saņemšanu, tiesas
pavēste, tiesas nolēmums, tiesu izpildītāja izziņa u.c.).

Sagatavoja Sintija Čepanone