«Ģimenē esam divi pieaugušie, kas strādā par minimālo algu, un trīs bērni, kuri mācās skolā. Iepriekš nekad nevajadzēja lūgt sociālo palīdzību, bet tagad, kad abi strādājam tikai par minimālo algu, to bijām spiesti darīt,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta Lidija. Iesniedzot deklarāciju, izrādījās, ka ģimenes ienākumi ir par četriem latiem lielāki nekā to paredz likums, lai piešķirtu maznodrošinātā statusu. «Nevienam jau neinteresē, ka tu esi spiests dzīvot īrētā dzīvoklī, jo pieraksta vieta nav ar tik lielu platību, lai tajā varētu apmesties visa mūsu ģimene. Izrādās, deklarācijā arī ir jāuzrāda to cilvēku ienākumi, kuri skaitās dzīvesvietā pierakstīti, bet reāli tur nedzīvo, tāpēc, visu strādājošo cilvēku ienākumus saskaitot kopā, summa, par kuru piešķir maznodrošinātā statusu, tiek pārsniegta un pabalstu nevar piešķirt,» viedokli pauž jelgavniece. Viņa spriež, ka tajā pašā laikā ir tādas ģimenes, kuras nav reģistrējušas laulību, arī vientuļās mātes, kuras it kā nestrādā un it kā nesaņem no bērna tēva alimentus, bet iegūst gan trūcīgā statusu, gan garantēto iztikas minimumu. «Nevar taču izkontrolēt, ka strādā neoficiāli vai ārpus Latvijas un tēvs alimentus maksā skaidrā naudā «uz rokas». Uzskatu, ka būtu tikai godīgi, ja tiem cilvēkiem, kuru bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai skolu un pieaugušie nestrādā, pabalstu vajadzētu atstrādāt simtprocentīgi. Tad uzreiz redzētu, ka pusei no šiem cilvēkiem vairs nevajadzētu pabalstu, jo atstrādājot nāktos izlemt, kas izdevīgāk – strādāt vai saņemt pabalstu. Turklāt puse no viņiem nemaz nevarētu atstrādāt, jo neatrodas Latvijā. Atbrauc tikai uz to laiku, lai iesniegtu deklarāciju,» pārliecināta ir Lidija. Viņa uzskata, ka būtu tikai godīgi, ja pašvaldība padomātu, kam piešķirt pabalstus un kam ne.
Iepazīstoties ar lasītājas viedokli, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne norāda: «Praksē diezgan bieži nākas saskarties ar situāciju, kad ģimenes ienākumi tikai nedaudz pārsniedz to summu, kas ļauj pretendēt uz kādu no pabalsta veidiem. Dažos gadījumos tie ir vairāki lati, citos – pat pārdesmit santīmi, un šādas situācijas patiesi ir neapskaužamas. Taču vajadzības ir dažādas, tādēļ iespēju robežās šādām ģimenēm cenšamies palīdzēt citos veidos, piemēram, piedāvājot iesaistīties kādā labdarības akcijā. Ir jāsaprot – lai administrētu pašvaldības naudas līdzekļus, ir jābūt noteiktai robežai, kuru pārsniedzot pabalstu vairs nevar saņemt.» Turklāt, piešķirot pabalstu, personiskām simpātijām vai emocijām nav vietas – tas jādara strikti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. «Sociālo pabalstu piešķiršanu pārbauda arī kontrolējošās instances – tās skrupulozi kontrolē, vai tiešām sociālā palīdzība konkrētā pašvaldībā tiek sniegta strikti saskaņā ar saistošajiem noteikumiem,» tā viņa.
Trūcīgā statusa piešķiršanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi, un tie ir saistoši visām pašvaldībām, tostarp Jelgavai. Savukārt sociālo pabalstu piešķiršanu Jelgavas pašvaldībā reglamentē pašvaldības saistošie noteikumi Nr.89 «Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumi», kuri ir saistoši visiem Jelgavas iedzīvotājiem.
Ministru kabineta Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.
Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latus un ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; tā nav noslēgusi uztura līgumu; tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37. panta otrajā daļā minētos gadījumus. Tas ir, sociālās palīdzības pabalstu klientam samazina par personai piešķirto daļu, vienlaikus ievērojot katra bērna tiesības un intereses, vai nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā atteikusies no līdzdarbības vai noteiktā laikā nav iesaistījusies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai; sniegusi nepatiesas ziņas vai atteikusies sniegt ziņas par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo klienta spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai; atrodas prombūtnē ilgāk par kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā, likuma normas atgādina Sociālo lietu pārvaldes juriste Iveta Stūrmane.
Savukārt Jelgavas pašvaldībā sociālo pabalstu piešķiršanu reglamentē saistošie noteikumi Nr.89 «Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumi», un tie paredz, ka dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts dzīvojamās telpas īres maksas (apsaimniekošanas maksas) un maksas par pakalpojumiem izdevumu segšanai pēc visu pabalsta pieprasītāja adresē deklarēto personu ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.
Komentējot lasītājas viedokli par vientuļajām mātēm, kas trūcīgā statusu un līdz ar to arī pabalstus iegūst it kā nelikumīgi, pārvaldes juriste min Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumu 52.7. punktu, kurā noteikts, ka personai jāiesniedz apliecinājums par uzturlīdzekļu saņemšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā par pēdējiem trīs mēnešiem, ja kāds no bērna vecākiem nepiedalās bērna uzturēšanā. Ja uzturlīdzekļi netiek maksāti, tad dokuments, kas apliecina uzturlīdzekļu piedziņas procesu (prasības pieteikums par uzturlīdzekļu piedziņu ar tiesas atzīmi par saņemšanu, tiesas pavēste, tiesas nolēmums, tiesu izpildītāja izziņa u.c.).
Sagatavoja Sintija Čepanone
27.2 °C,
2.9 m/s,
47.8 % 
27.2 °C,
2.9 m/s,
47.8 %