-4 °C, 2.4 m/s, 72.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSociālo rehabilitāciju pērn saņēmuši 86 jelgavnieki
Sociālo rehabilitāciju pērn saņēmuši 86 jelgavnieki
01/02/2014

Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz, ka uz valsts apmaksātajiem sociālās rehabilitācijas pasākumiem iedzīvotāji atkārtoti var pretendēt pēc noteikta laika, tas nenozīmē, ka viņi uzreiz tos saņems. Arī Jelgavā bijuši vairāki šādi gadījumi, taču Sociālo lietu pārvalde uzsver, ka pirms nosūtījuma saņemšanas katrai personai tiek veikta atkārtota funkcionālo spēju izvērtēšana.Kādu no valsts apmaksātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pērn pieprasījuši 117 jelgavnieki, bet saņēmuši 86, liecina Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes apkopotie dati.

Ritma Gaidamoviča

Lai gan Ministru kabineta noteikumi
paredz, ka uz valsts apmaksātajiem sociālās rehabilitācijas
pasākumiem iedzīvotāji atkārtoti var pretendēt pēc noteikta laika,
tas nenozīmē, ka viņi uzreiz tos saņems. Arī Jelgavā bijuši vairāki
šādi gadījumi, taču Sociālo lietu pārvalde uzsver, ka pirms
nosūtījuma saņemšanas katrai personai tiek veikta atkārtota
funkcionālo spēju izvērtēšana. Kādu no valsts apmaksātajiem
sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pērn pieprasījuši 117
jelgavnieki, bet saņēmuši 86, liecina Jelgavas Sociālo lietu
pārvaldes apkopotie dati.

Valsts apmaksātu rehabilitāciju no 14 līdz 21
dienai var saņemt personas ar funkcionālajiem traucējumiem,
politiski represētās personas, Černobiļas atomelektrostacijas
avārijas seku (ČEAS) likvidēšanas dalībnieki un personas ar
prognozējamu invaliditāti.

Sociālo lietu pārvaldes ergoterapeite Ināra
Kurča stāsta, ka Jelgavas Sociālo lietu pārvalde pērn saņēmusi
izskatīšanai 117 jelgavnieku iesniegumus ar rehabilitācijas
pakalpojuma pieprasījumu, taču 24 no viņiem pakalpojums atteikts,
jo persona neatbilda noteiktajiem kritērijiem. Rehabilitāciju 2013.
gada laikā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā Jūrmalā saņēmuši
86 jelgavnieki: 67 ar funkcionālajiem traucējumiem, divi ČEAS
avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un 17 politiski represētās
personas.

I.Kurča stāsta, ka personas ar funkcionāliem
traucējumiem uz rehabilitāciju var pretendēt ik pa diviem gadiem,
politiski represētās personas – reizi trijos gados, ČEAS avārijas
seku likvidēšanas dalībnieki to var saņemt reizi gadā. «Tiesa, tas
gan nenozīmē, ka persona pakalpojumu noteikti saņems. Pēdējā laikā
ļoti bieži saskaramies ar situāciju, kad cilvēks uzstāj uz to, ka
viņam pēc šī noteiktā laika pienākas atkārtoti rehabilitācijas
pakalpojumi, taču, lai pretendētu uz atkārtotu rehabilitāciju,
Sociālo lietu pārvaldes speciālisti veic atkārtotu personas ar
funkcionāliem traucējumiem novērtēšanu pēc īpašas metodes – Bartela
indeksa. Šādi novērtējam indivīda spēju veikt desmit ikdienas
pašaprūpes un mobilitātes aktivitātes. Atkārtoti rehabilitācija
tiek piešķirta tikai tad, ja konstatējam, ka funkcionālās spējas ir
samazinājušās, bet atteikta, ja personai ir neatbilstoša diagnoze,
funkcionālās spējas nav samazinājušās vai arī ja nav iesniegti visi
nepieciešamie dokumenti vai tie neatbilst noteikumu nosacījumiem,»
skaidro I.Kurča.

Viņa uzsver, ka personas ar pirmreizēju
saslimšanu ir tiesīgas saņemt rehabilitāciju steidzamības kārtā,
pieprasot to sešu mēnešu laikā pēc saņemtās medicīniskās
rehabilitācijas. Tādi cilvēki Jelgavā pērn bija divi.

Lai pretendētu uz valsts apmaksātajiem
rehabilitācijas pakalpojumiem, visu minēto grupu personām jāvēršas
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes 128. kabinetā, līdzi ņemot
iesniegumu un ģimenes vai ārstējošā ārsta atzinumu. Sociālo lietu
pārvaldes speciālisti novērtēs personas pašaprūpes, mobilitātes un
ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma
pakāpi atbilstoši Bartela indeksam.

I.Kurča atzīmē, ka Jelgavas Sociālo lietu
pārvalde tikai pieņem lēmumu par nepieciešamību piešķirt
rehabilitācijas pakalpojumu vai par personas neatbilstību
pakalpojuma saņemšanai, taču par personas uzņemšanu rindā un
piešķiršanu lemj Sociālās integrācijas valsts aģentūra.

«Būtiski, ka katrai personai ir pienākums
līdzdarboties Sociālās integrācijas valsts aģentūras izstrādātā
individuālā sociālās rehabilitācijas plāna īstenošanā, kā arī
jāievēro rekomendācijas, lai nepasliktinātu savas sociālās
funkcionēšanas spējas,» tā I.Kurča.