Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz, ka uz valsts apmaksātajiem sociālās rehabilitācijas pasākumiem iedzīvotāji atkārtoti var pretendēt pēc noteikta laika, tas nenozīmē, ka viņi uzreiz tos saņems. Arī Jelgavā bijuši vairāki šādi gadījumi, taču Sociālo lietu pārvalde uzsver, ka pirms nosūtījuma saņemšanas katrai personai tiek veikta atkārtota funkcionālo spēju izvērtēšana.Kādu no valsts apmaksātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pērn pieprasījuši 117 jelgavnieki, bet saņēmuši 86, liecina Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes apkopotie dati.
Ritma Gaidamoviča
Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz, ka uz valsts apmaksātajiem sociālās rehabilitācijas pasākumiem iedzīvotāji atkārtoti var pretendēt pēc noteikta laika, tas nenozīmē, ka viņi uzreiz tos saņems. Arī Jelgavā bijuši vairāki šādi gadījumi, taču Sociālo lietu pārvalde uzsver, ka pirms nosūtījuma saņemšanas katrai personai tiek veikta atkārtota funkcionālo spēju izvērtēšana. Kādu no valsts apmaksātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pērn pieprasījuši 117 jelgavnieki, bet saņēmuši 86, liecina Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes apkopotie dati.
Valsts apmaksātu rehabilitāciju no 14 līdz 21 dienai var saņemt personas ar funkcionālajiem traucējumiem, politiski represētās personas, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku (ČEAS) likvidēšanas dalībnieki un personas ar prognozējamu invaliditāti.
Sociālo lietu pārvaldes ergoterapeite Ināra Kurča stāsta, ka Jelgavas Sociālo lietu pārvalde pērn saņēmusi izskatīšanai 117 jelgavnieku iesniegumus ar rehabilitācijas pakalpojuma pieprasījumu, taču 24 no viņiem pakalpojums atteikts, jo persona neatbilda noteiktajiem kritērijiem. Rehabilitāciju 2013. gada laikā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā Jūrmalā saņēmuši 86 jelgavnieki: 67 ar funkcionālajiem traucējumiem, divi ČEAS avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un 17 politiski represētās personas.
I.Kurča stāsta, ka personas ar funkcionāliem traucējumiem uz rehabilitāciju var pretendēt ik pa diviem gadiem, politiski represētās personas – reizi trijos gados, ČEAS avārijas seku likvidēšanas dalībnieki to var saņemt reizi gadā. «Tiesa, tas gan nenozīmē, ka persona pakalpojumu noteikti saņems. Pēdējā laikā ļoti bieži saskaramies ar situāciju, kad cilvēks uzstāj uz to, ka viņam pēc šī noteiktā laika pienākas atkārtoti rehabilitācijas pakalpojumi, taču, lai pretendētu uz atkārtotu rehabilitāciju, Sociālo lietu pārvaldes speciālisti veic atkārtotu personas ar funkcionāliem traucējumiem novērtēšanu pēc īpašas metodes – Bartela indeksa. Šādi novērtējam indivīda spēju veikt desmit ikdienas pašaprūpes un mobilitātes aktivitātes. Atkārtoti rehabilitācija tiek piešķirta tikai tad, ja konstatējam, ka funkcionālās spējas ir samazinājušās, bet atteikta, ja personai ir neatbilstoša diagnoze, funkcionālās spējas nav samazinājušās vai arī ja nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai tie neatbilst noteikumu nosacījumiem,» skaidro I.Kurča.
Viņa uzsver, ka personas ar pirmreizēju saslimšanu ir tiesīgas saņemt rehabilitāciju steidzamības kārtā, pieprasot to sešu mēnešu laikā pēc saņemtās medicīniskās rehabilitācijas. Tādi cilvēki Jelgavā pērn bija divi.
Lai pretendētu uz valsts apmaksātajiem rehabilitācijas pakalpojumiem, visu minēto grupu personām jāvēršas Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes 128. kabinetā, līdzi ņemot iesniegumu un ģimenes vai ārstējošā ārsta atzinumu. Sociālo lietu pārvaldes speciālisti novērtēs personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam.
I.Kurča atzīmē, ka Jelgavas Sociālo lietu pārvalde tikai pieņem lēmumu par nepieciešamību piešķirt rehabilitācijas pakalpojumu vai par personas neatbilstību pakalpojuma saņemšanai, taču par personas uzņemšanu rindā un piešķiršanu lemj Sociālās integrācijas valsts aģentūra.
«Būtiski, ka katrai personai ir pienākums līdzdarboties Sociālās integrācijas valsts aģentūras izstrādātā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna īstenošanā, kā arī jāievēro rekomendācijas, lai nepasliktinātu savas sociālās funkcionēšanas spējas,» tā I.Kurča.