23.2 °C, 5.2 m/s, 48.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāŠodien «Lai skan» organizē jubilejas koncertu
Šodien «Lai skan» organizē jubilejas koncertu
07/12/2008

Popgrupai «Lai skan» šodien ir lieli svētki – ar koncertu kultūras namā tiks atzīmēta grupas 15. jubileja. «Tas nebūs tikai atskats uz pagātni. Būs daudz jaunu dziesmu,» tā Inta Šveicere, kura «Lai skan» vada jau piecpadsmit gadus, trīspadsmit no tiem – pieskandinot bērnu un jauniešu centru «Junda».

Sintija Čepanone

Popgrupai «Lai skan» šodien ir
lieli svētki – ar koncertu kultūras namā tiks atzīmēta grupas 15.
jubileja. «Tas nebūs tikai atskats uz pagātni. Būs daudz jaunu
dziesmu,» tā Inta Šveicere, kura «Lai skan» vada jau piecpadsmit
gadus, trīspadsmit no tiem – pieskandinot bērnu un jauniešu centru
«Junda».

Tieši tāpēc šajās dienās dziedāt sanāk
tā pamatīgi. «Reizēm, kad nogurstu no lielās gavilēšanas, es
lūdzos, lai man labāk ļauj mazgāt tualetes. Bet man neļauj…!»
neslēpj Inta, piebilstot, ka radio neklausās jau 23 gadus, arī
televizoru neskatās. Toties mašīnā ir laba aparatūra, tādēļ braucot
klausās CD. «Patiesībā jau pāris gadus es klausos tikai četras
dziesmas – divas Maikla Džeksona un divas Jāņa Stībeļa izpildījumā.
Kādas? Es nezinu! Man viņas vienkārši patīk! Stībelis – labākais
dziedātājs Latvijā. Viņš ir mūsu ģimenes favorīts, turklāt ar viņu
kopā vairākkārt uzstājies arī «Lai skan»,» palepojas
pedagoģe.

Jelgavā ir 115 laiskaņi. Gan tādi, kas
skolas gaitas vēl nav uzsākuši, gan liels pulks skolēnu, gan tādi,
kuriem skolas sols jau aiz muguras. «Ilgadība laiskaņiem ir
raksturīga,» ne bez lepnuma saka Inta.

Un tieši tādēļ neviens vairs nebrīnās,
ka gadu skaitīšana reizēm nojūk. «Inta, cik gadus es pie tevis jau
dziedu?» skolotājai jautā viena no laiskaņiem Madara, un abas kopā
rēķina: mamma Madaru dziedāt atvedusi, kad meitenei bija četri
gadi. Tagad viņai ir jau astoņpadsmit. Tātad popgrupā «Lai skan»
pavadīti četrpadsmit gadi. Un viņa ne pavisam nav vienīgā
«ilggadniece». «Mēs jau dažkārt mēdzam jokot: ja mamma mūs izdzītu
no mājas, mēs nāktu uz šejieni. «Lai skan» ir mūsu draugi, otrās
mājas, otrā ģimene, ar kuru mēs esam tik cieši saauguši, ka tā jau
kļuvusi par ikdienu,» teic meitenes. Savukārt vidējās popgrupas
deviņas meitenes, saskaitot «Lai skan» pavadītos gadus, ieguva
pavisam traku ciparu – 70!

Pat rūcēji sāk
dziedāt

«Es mīlu viņus, viņi mīl mani. Kā gan
viņus var nemīlēt, ja pie manis dziedāt nāk Jelgavas foršākie,
gudrākie, sirsnīgākie, labākie, skaistākie, talantīgākie bērni un
jaunieši?!» par savējiem saka Inta, kura kopā ar vīru Gunti laikā,
kad Latvijā tikko sāka veidoties bērnu popgrupas, mūsu pilsētā
izveidoja «Lai skan». Un tagad to jau pazīst visā Latvijā.
Piecpadsmit gadi popgrupai? Inta vērtē, ka tas ir daudz, vēl jo
vairāk tādēļ, ka Latvijā ir tikai dažas bērnu popgrupas, kas
pratušas noturēties tik ilgi un pat ilgāk. «Bet tas nav mans
nopelns vien – ko gan es darītu bez bērniem?!» retoriski jautā
pedagoģe.

Kaut arī laiskaņu pulks ir ievērojams –
septiņās dažāda vecuma grupās dzied 115 bērni un jaunieši, Inta jau
otrajā nodarbībā zina katra vārdu un ātri vien iemanto uzticību.
Darbs ar jaunajiem dziedātājiem viņai sagādā prieku. «Aneti, kam
tagad laiskaņos ir visspilgtākā balss, pie manis atveda kā rūcēju.
Protams, ne katrs uzplaukst tik ātri, kā viņa, reizēm paiet gads
vai pat divi, līdz bērns dzied,» teic pedagoģe, atklājot, ka viņa
bērnus nevērtē pēc to talantīguma, vokālajām prasmēm un pat ar
četrgadnieku runā kā ar pieaugušu cilvēku. «Dažkārt ir tā, ka uz
nodarbību bērni atnāk noguruši un saka man: «Varbūt šodien
nedziedam, bet parunājamies?» Un tad mēs pļāpājam. Par visu. Nereti
pat par tādām lietām, ko viņi nekad nestāstītu saviem vecākiem. Mēs
esam draugi, bet draugi taču viens otram uzticas!»

Ģimenes
«uzņēmums»

Taujāta par laiskaņu repertuāra izvēli,
Inta atklāj: «Reizēm es atrodu dziesmu, reizēm to izdara paši bērni
un es tikai atsijāju. Taču domstarpību par dziesmu izvēli mums nav
bijis, jo muzikālās gaumes ir līdzīgas. Starp citu – vienu dienu
pamanīju, ka viens no maniem puišiem fano par tādu pašu mūziku, par
kādu mans vīrs pirms gadiem divdesmit!»

«Lai skan» ir tāds īstens ģimenes
uzņēmums – vīrs Guntis veido dziesmu pavadījumu fonogrammas, Inta
māca dziedāt, bet meita dzied. «Man ļoti palīdz tas, ka mēs
strādājam kopā. Galu galā «Lai skan» mēs esam uzbūvējuši kopā. Tas
nav pulciņš, tas nav darbs, tā ir mūsu dzīve,» teic
Inta.

Gandrīz katrai dziesmai tiek piemeklētas
arī kustības. To visilgāk un arī visspilgtāk ir veikusi «Jundas»
deju skolotāja Annika Andersone. Viņas izdomātās kustības dziesmai
«Muša duša» izpilda jau trešā paaudze laiskaņu… Pašlaik šī joma
ir kustību pedagoģes Karlīnas Ozolas ziņā.

Laiskaņu
pasaule

Runājot ar Intu, šķiet, ka laiskaņi nav
tikai dziedošu bērnu un jauniešu bariņš. Tā ir pavisam cita
pasaule, ļoti personiska, kurā ieskatīties ne katram ļauts.
Piemēram, tikai viņiem vien saprotama ir «parole» «Svētciems,
Kolka, Makašāni, Neuma». Teiksiet – tie taču ir tikai vietu
nosaukumi! Bet tā vis nav. Tās ir atmiņas, piedzīvojumi,
neaizmirstams kopā pavadīts laiks vasaras nometnēs jau vairāku gadu
garumā. «Tas ir kaut kas neaprakstāms! Kaut kas tāds, ko mēs visi
gaidām. Nav tādas nodarbības, kurā mēs neatcerētos kādu epizodi no
piedzīvotā,» aizrautīgi stāsta Inta. Un viņai nešķiet par grūtu
nedēļu vai divas pavadīt kopā ar 40 – 50 laiskaņiem jūras
krastā.

«Laiskaņi ir īpaši,» atkal un atkal
uzsver Inta. «Viņi atšķiras no visiem pārējiem. Vienkārši ir
foršākie, un viss.»