Pilsētā

Andris Ķipurs, SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca»
valdes loceklis:
«Aizvadītais gads ir bijis depresīvs un par attīstību runāt grūti,
tomēr gada bilance ir pozitīva un esam ielikuši pamatus tam, lai
2010. gadā piedzīvotu augšupeju. Esam spējuši saglabāt līdzšinējo
pakalpojumu klāstu, strādājošo skaitu un nodrošināt neatliekamo
medicīnisko palīdzību pilnā apjomā, kas arī ir slimnīcas galvenais
uzdevums. 2010. gadā, realizējot projektu un piesaistot ERAF
finansējumu, ceram izveidot slimnīcā jaunas nodaļas. Jau esam
saņēmuši uzaicinājumu iesniegt projekta pieteikumu, ko mēneša laikā
arī izdarīsim. Ja izdosies īstenot šo vērienīgo projektu,
nepabeigtajā slimnīcas piebūvē tiks ierīkota ambulatorā daļa jeb
dienas stacionārs un patoloģijas nodaļa. Latvijā visa medicīnas
aprūpe ir tendēta uz ambulatoro ārstēšanu, stacionārā gultu skaits
tiek pakāpeniski samazināts, tāpēc tas būs solis uz priekšu arī
piedāvāto pakalpojumu kvalitātes ziņā.
Par citiem plāniem pagaidām runāt pāragri, jo vēl nav zināms, cik
lielu finansējumu piešķirs valsts. Ar 2010. gadu mainās
finansēšanas kārtība – turpmāk slimnīcām piešķirtais finansējums
tiks aprēķināts pēc formulas: vidējās ārstēšanas izmaksas uz vienu
slimnieku pareizinās ar koeficientu, kas piešķirts slimnīcai
atkarībā no kategorijas. Piešķirto finansējumu ietekmēs arī
pacientu skaits – Jelgavas slimnīcā 2009. gadā bijuši 12 000
pacientu, turklāt šis skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,
palicis nemainīgs, kamēr valstī kopumā sarūk. Pacientu skaits
pieaudzis arī tāpēc, ka Bauskas slimnīca gandrīz pārtraukusi darbu
– Jelgavas slimnīcā īpaši audzis dzemdību skaits: ja iepriekš
pieņēmām ap 800 dzemdību gadā, tad pērn – jau 899.
Ar šā gada janvāri spēkā stājušās izmaiņas Ministru kabineta
noteikumos, samazinot pacienta līdzmaksājumu pie speciālistiem un
slimnīcā, tāpēc domāju, ka situācija uzlabosies. Turpmāk par
ārstēšanos slimnīcā (sākot ar otro dienu) būs jāmaksā 9,5 lati
līdzšinējo 12 latu vietā par diennakti. Pagājušajā gadā pacientu
maksātnespējas dēļ mūsu zaudējumi bija 6000 – 7000 lati mēnesī, bet
līdz ar pacientu iemaksu samazināšanu pat tad, ja nemaksātāju
skaits paliks nemainīgs, mūsu zaudējumi būs mazāki.
Tāpat jāpiebilst, ka joprojām turpināsim sadarbību ar
apdrošināšanas kompānijām un pacientiem, kuriem ir veselības
apdrošināšanas polises, par pakalpojumiem būs jāmaksā mazāk. Tiesa,
neziņa saistās ar Rīgas slimokasi, jo Rīgas dome nolēmusi uzņēmumu
likvidēt, bet vēl nav skaidrs, kad tas notiks, vai tiks segtas
parādsaistības un citi jautājumi. Tomēr jāuzsver, ka gadījumā, ja
slimnīcai ar apdrošinātājiem radīsies problēmas, pacienti necietīs
– viņi saņems maksājuma uzdevuma dokumentus un uz to pamata savu
naudu varēs atgūt no apdrošināšanas kompānijas.»

Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica, foto Ivars Veiliņš