Šā gada septiņos mēnešos Jelgavā aizturēts 181 velosipēdists alkohola reibumā, bet kopā par velosipēda vadīšanas noteikumu pārkāpumiem noformēti 987 administratīvie protokoli.
Ilze Knusle-Jankevica
Sabiedrībā jau izskanējis, ka iereibušo velosipēdistu skaita palielināšanās skaidrojama ar to, ka policisti noformē viltus protokolus, lai pasargātu autovadītājus. «Divu gadu griezumā šie skaitļi Jelgavā ir ļoti līdzīgi, tāpēc nav pamata domāt, ka notiktu kāda krāpšanās,» uzskata Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas Patruļpolicijas dienesta rotas inspektors Arnis Eglīte. Pērn septiņos mēnešos aizturēti 195 iereibuši velosipēdisti un sastādīti 928 administratīvā pārkāpuma protokoli. Arī iereibušo autovadītāju skaits ir līdzīgs – šogad 102, bet pērn septiņos mēnešos – 110.
A.Eglīte uzskata – velosipēdisti apzinās, ka nedrīkst braukt reibumā, tomēr ir gadījumi, kad vienu cilvēku gada divu laikā trīs reizes pieķer alkohola reibumā. «Viņi ir viltīgi un, ieraugot pa gabalu policijas ekipāžu, lec nost un riteni stumj,» tā policists, piebilstot, ka, ja tas no policijas mašīnas nofilmēts, no atbildības neizbēgt. Alkohola koncentrācijas pārbaude ir tāda pati kā autovadītājiem – jāpūš trubiņā –, tomēr ne visi ir ar mieru to veikt. Esot bijuši arī gadījumi, kad velosipēdists atsakās no pārbaudes un tiek vests uz slimnīcu analīžu veikšanai. Šogad bijis arī viens ceļu satiksmes negadījums, ko izraisīja iereibis velosipēdists.
Velosipēdi joprojām ir «gards kumosiņš» zagļiem, jo, kā uzskata policijas Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Romans Dikovs, tos ir viegli nozagt un realizēt, bet grūti atrast. Pērn Jelgavā par velosipēda zādzību uzsākti 54 kriminālprocesi, bet šogad līdz 10. augustam – 39. «Nevar gan teikt, ka velosipēdu zādzību skaits pieaugtu. Agrāk vienkārši bija mazāk velosipēdu, bet zādzību skaits proporcionāli bija apmēram tāds pats kā tagad,» vērtē R.Dikovs.
Galvenais iemesls ir cilvēku paviršā attieksme pret savu īpašumu un uzskats, ka «ar mani jau tā nenotiks». Joprojām bieži velosipēdi tiek atstāti nepieslēgti, tāpēc kļūst par vieglu mērķi. Arī viena no pēdējām zādzībām pilsētā bija tieši tāda – velosipēds atstāts nepieslēgts kādas mājas neslēdzamā kāpņutelpā. «Kamēr velosipēds ir jauns, īpašnieks vēl kaut cik to pieskata, bet ar laiku tas piemirstas,» spriež R.Dikovs, piebilstot, ka vairumam cilvēku velosipēds pirkts par summu, kas zemāka par simts latiem, līdz ar to ar laiku kļūst mazvērtīgs. «Šajā ziņā spilgts piemērs ir nesenā zādzība no kāpņutelpas. Velosipēds jau tā bija atstāts bez uzraudzības, bet, sniedzot tā aprakstu, īpašnieks norādīja, ka velosipēds ir vecs, pirkts 2008. gadā, kad maksāja 80 latus.»
Zādzību atklāšanu apgrūtina tas, ka lielākoties nozagtie velosipēdi tiek realizēti citās pilsētās. Piemēram, šogad policija tikai vienu no nozagtajiem velosipēdiem atrada Jelgavā, kādā lombardā. Policija aicina arī pašus velosipēdu īpašniekus būt piesardzīgākiem un atbildīgākiem, neatstāt tos bez uzraudzības un, ja iespējams, piefiksēt velosipēda rāmja numuru un piereģistrēt transporta līdzekli CSDD datu bāzē.
24.2 °C,
2.3 m/s,
64.4 % 
24.2 °C,
2.3 m/s,
64.4 %