22.5 °C, 2 m/s, 76.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSola par 33% palielināt summu, kas pēc jaunā finansēšanas modeļa «seko» skolēnam
Sola par 33% palielināt summu, kas pēc jaunā finansēšanas modeļa «seko» skolēnam
13/10/2009

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe atbildes vēstulē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) solījusi, ka ar 1. janvāri par 33% tiks palielināta naudas summa, kas pēc jaunā izglītības finansēšanas modeļa «seko» skolēnam līdzi uz novadu.

Izglītības un zinātnes ministre
Tatjana Koķe atbildes vēstulē Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) solījusi, ka ar 1. janvāri par 33%
tiks palielināta naudas summa, kas pēc jaunā izglītības
finansēšanas modeļa «seko» skolēnam līdzi uz novadu.

Kā ziņots, starp arodbiedrības izvirzītajām
prasībām Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijai bija finansējuma
palielināšana uz vienu izglītojamo, piemērojot ne lielāku
samazinājumu par 20% no 2009. gada sākumā plānotajiem 770 latiem uz
vienu izglītojamo.

Vēstulē ministre norādījusi, ka no
nākamā gada vidējais finansējums vienam skolēnam gadā varētu tikt
palielināts līdz 650 latiem pašreizējo
463 latu
vietā. Tādējādi, pēc Koķes domām, tiktu atrisināts jautājums
ar pagarināto dienas grupu nodrošināšanu, klašu dalīšanu grupās
svešvalodu apguvei, samaksu par rakstu darbu labošanu un citiem
pedagogu pienākumiem, kuriem, kā ziņots, šobrīd finansējums ir
krietni sarucis un vairākās pašvaldībās šie pienākumi netiek
apmaksāti vispār.

Tāpat, atbildot uz arodbiedrības prasību
palielināt finansējuma aprēķinā izmantoto skolēnu skaita
koeficientu no pirmās līdz ceturtajai klasei, kā arī ieviest
iedzīvotāju skaita blīvuma koeficientu, IZM sola turpināt darbu pie
finansējuma aprēķina formulas pilnveides un neizslēdz koeficientu
palielināšanu vai arī jaunu koeficientu ieviešanu. «Darba grupā
tiks izskatīts ikviens konstruktīvs priekšlikums to darbības
attīstībai un papildus koeficientu piemērošanai,» solījusi
ministre.

Vienlaikus IZM noraidījusi arodbiedrības
prasību apturēt skolēnu un skolotāju proporcijas palielināšanu
nākamajā mācību gadā, atkārtoti uzsverot, ka Latvijā šī proporcija
ir viena no viszemākajām Eiropā un proporcijas palielināšana
nepieciešama izglītības kvalitātes sekmēšanai, taču atkal tiek
solīts uzklausīt un ņemt vērā argumentētus priekšlikumus par
iespējami atbilstošāko risinājuma variantu, kādā šo proporciju
palielināt.

Attiecībā uz LIZDA prasību par zinātnes bāzes
finansējuma palielināšanu līdz vismaz 12,6 miljoniem latu,
ministrija norādījusi, ka 2010. gada valsts budžetā zinātnes bāzes
finansējums paredzēts 4,9 miljonu latu apmērā, taču ir plašas
iespējas izmantot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu
finansējumu, kura apguvei, tiesa, nepieciešami vēl papildu vidēji
septiņi miljoni latu gadā.

Ministrija atzinusi, ka arodbiedrības
viedoklis šajā jautājumā ir ņemams vērā, tādēļ ir vairākkārt uz to
vērsusi gan Finanšu ministrijas un ministra, gan Ministru
prezidenta un visas valdību veidojošās koalīcijas uzmanību. Tāpat
papildu finansējumu ES struktūrfondu apguvei, pēc ministrijas
speciālistu domām, būtu iespējams iegūt, bāzes finansējumu
izmantojot kā līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektu
īstenošanai.

Attiecībā uz prasību par finansējuma
palielinājumu profesionālajai izglītībai IZM norādījusi, ka ir
iesniegusi priekšlikumus finansējuma pārdalei no mērķdotācijām
pašvaldībām speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai uz pozīciju
profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai, jo tā ir vienīgā
pozīcija, kuru kopš 2008. gada nav skāris samazinājums. Ministrija
cer, ka efektīvāku līdzekļu izmantošanu varētu nodrošināt arī
profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizēšana. Pašu
izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu IZM valdībā sola
iesniegt līdz 1.decembrim.

Arī augstākajā izglītībā IZM apsolījusi
līdzekļu pārdali no paredzētā finansējuma valsts galvoto
rekonstrukcijas projektu īstenošanai 2,89 miljonu latu apmērā un
cer, ka efektīvāku un uz rezultātu vērstu līdzekļu izmantošanu
augstākajā izglītībā varētu nodrošināt arī ekonomikas ministra
vadītās darba grupas priekšlikumi reformām augstākajā izglītībā un
zinātnē.

Toties ministrija nav solījusi panākt,
lai pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba samaksu
nosaka
Ministru kabinets, nevis kā tagad
– pašvaldības. Vienīgā pārmaiņa būs tā, ka bērnu pirmsskolas
sagatavošana piecu un, iespējams, arī sešu gadu vecumā tiks
apmaksāta no valsts budžeta, nevis pašvaldību
līdzekļiem.

Vēstules noslēgumā Koķe paudusi pārliecību, ka
tikai konstruktīva, kā arī konsekventa rīcība un motivēta attieksme
dod vēlamos rezultātus, tāpēc arodbiedrība tiek aicināta arī
turpmāk sniegt savu ieguldījumu izglītībā un zinātnē, gan turpinot
kopīgu darbu pie 2010. gada valsts budžeta veidošanas, gan nozares
kompetencē esošo funkciju īstenošanas.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda
Harbacēviča aģentūrai LETA norādīja, ka IZM sūtīto vēstuli vēl nav
saņēmusi un turpina to gaidīt.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā pēc vairāk
nekā trīs stundu debatēm LIZDA padome vēl nevienojās par streika
rīkošanu, pieņemot lēmumu pirms tam par savām prasībām vēlreiz
runāt ar IZM

IZM tika nosūtīta vēstule, uz kuru atbilde
bija jāsniedz trīs dienu laikā. Arodbiedrības vadība pieļāva, ka
pēc atbilžu saņemšanas varētu notikt tikšanās ar ministrijas
pārstāvjiem, savukārt atkārtoti par streika rīkošanu varētu tik
lemts tuvāko divu nedēļu laikā.

Patlaban padome nav konkretizējusi, cik garš
varētu būt gaidāmais streiks, tomēr tiek pieļauts, ka tas varētu
notikt līdz ar budžeta nodošanu Saeimai vai parlamenta komisijām.
Netiek izslēgta piketa iespējamība pie Saeimas.

Harbaceviča norādīja, ka netic, ka ministrija
būs spējīga sniegt apmierinošas atbildes, tomēr šāda iespējamība
nevar tik izslēgta.

LETA