16.9 °C, 0.5 m/s, 89.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSpīdolas skolas pagalmā piestāj barikāžu auto, skan atmiņu stāsti un dziesmas
Spīdolas skolas pagalmā piestāj barikāžu auto, skan atmiņu stāsti un dziesmas
20/01/2016

Šorīt Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā valdīja citādāka atmosfēra nekā ierasts. Skolas pagalmā, klātesot skolas audzēkņiem un viesiem, tika radīta atmosfēra iespējami tuvu tai, kas Rīgā valdīja pirms 25 gadiem. Norisinājās barikāžu atceres pasākums «Atceries barikādes!» ar ugunskuru, tējas dzeršanu, dziesmām, atmiņu stāstiem un pat spēkratu, kas šoreiz gan kalpoja par sava veida skatuvi, bet pirms 25 gadiem bija tās smagās tehnikas sastāvā, kas devās uz Rīgu barikāžu veidošanai.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Jelgavas pilsētas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš dalījās ar savām atmiņām par
barikāžu laikā piedzīvoto un tā laika spilgtajām emocijām. Viņš
pastāstīja par karaspēka uzbrukumiem Lietuvā pirms janvāra
notikumiem Rīgā, iemesliem Rīgas aizstāvībai, barikāžu un citu ar
to saistītu darbību organizēšanu un tautas koordinēšanu. A.Rāviņš
dalījās spilgtākajās atmiņās par dzīvi padomju laikos – par to, ka
bija pārtikas preču deficīts, primārās nepieciešamības preces
varēja saņemt vien apmaiņā pret taloniem, pēc desām bija jāstāv
ļoti garās rindās, savukārt ziemas mētelis katram pienācās vien
reizi 40 gados. «1991. gada janvārī neviens nedomāja par to, kam
būs jāstājas pretī. Tauta to uztvēra drīzāk kā pienākumu, jo
citādāk vienkārši nevarēja, lai gan tā bija pašu brīva izvēle.
Toreiz bija fantastiskas cilvēciskas izjūtas. Tauta ar milzīgu
entuziasmu kailām rokām bija gatava stāties pretī tankiem,» tā
A.Rāviņš, piebilstot, ka spēcīgu vēlmi iesaistīties Rīgas
aizstāvībā izrādīja pat skolas vecuma audzēkņi. Uzrunas noslēgumā
domes priekšsēdētājs vēlēja, lai pasaulē valdītu miers un
politiskās nesaskaņas tiktu risinātas sarunu ceļā, nevis ar tankiem
un militāriem uzbrukumiem, kā arī lai jaunajai paaudzei nekad
nenāktos pārdzīvot tās šausmas, kas pirms 25 gadiem norisinājās
Rīgā.

Pēc dažiem atmiņu stāstiem un kopīgi izdziedātām dziesmām
pasākums turpinājās klašu telpās. Piemēram, astotās klases
audzēkņiem mācību stundu vadīja skolas dibinātājs vēsturnieks
Andris Tomašūns, kurš skolēniem demonstrēja prezentāciju ar
barikāžu laika fotoattēliem. Lai skolēni, kuri jau piedzima brīvā,
neatkarīgā valstī, kaut nedaudz sajustu skaudrumu un aptvertu, ka
līdzās tējas malkošanai pie ugunskura un patriotiskām dziesmām
staigāja nāve, A.Tomašūns stāstu sāka, uzsverot faktu, ka barikāžu
laikā dzīvību zaudēja kopumā astoņi cilvēki, no kuriem viens upuris
bija aptuveni skolnieku vecumā. Tolaik jau skolas vecuma meitenēm
bija jāzina, kā uzvilkt gāzmasku, jāprot 11 sekundēs izjaukt un 12
sekundēs salikt kalašņikova automātu, kas sver septiņus kilogramus.
Vēsturnieks atzina, ka ir sarežģīti izstāstīt lietas, ko nav
iespējams nodot emociju līmenī, pieņemot, ka mūsdienu jaunatnei ir
grūti aptvert to, kam latviešu tautai ir nācies iet cauri. Viņš
mudināja ikvienu skolēnu, aizejot mājās, kopā ar vecākiem iemalkot
tēju un aprunāties ar viņiem par tā laika notikumiem, par dzīvi
nebrīvā Latvijā un emocijām, izcīnot neatkarību. Vēl viņš aicināja
skolēnus piedomāt pie tā, kā viņi izmanto valsts neatkarību,
brīvību, pienācīgi to novērtēt un nenoniecināt, neskatoties uz to,
ka paši piedzima jau brīvā valstī.

Foto: Raitis Supe