Šorīt Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi, viņu vecāki un skolotāji pulcējās pie skolas ugunskura, lai tradicionāli atcerētos un godinātu 1991. gada barikāžu dalībniekus. «Šodien ir auksts rīts – tikpat bargi laikapstākļi bija arī barikāžu laikā. Toreiz cilvēku patriotisms un gādīgums ļāva noturēties Rīgas sargiem,» klātesošos uzrunāja Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.
I.Vilkārse uzsvēra, ka ļoti svarīgi mācēt saglabāt savu senču atmiņas, godinot un cienot viņu paveikto Latvijas labā. Savukārt Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas pirmais direktors un vēsturnieks Andris Tomašūns papildināja, ka mūsdienās dzīvojam pasaulē ar ērtībām, tostarp, komunikācijas iespējām, bet mūsu senčiem tādu iespēju nebija. «Gandrīz katram no jums ir telefons. Ar šo rīku jūs zvanāt, sūtāt viens otram bildes, ziņas. Barikāžu laikā tādu iespēju nebija. Cilvēki nezināja, kas notiek – vai viņu tuvinieki ir sveiki un veseli,» stāsta A.Tomašūns.
Daudzi skolas jaunieši atzina, ka barikāžu laiku spēj iztēloties tikai no vecāku stāstiem un vēstures stundās dzirdētā. «Mūsu skolā tiek izkopta patriotiska audzināšana un tas ir ļoti svarīgi, jo šādos pasākumos kā šodien mēs pievēršam uzmanību patiesām vērtībām,» tā 9. klases audzēknis Mārtiņš Taukačs, uzsverot, ka arī viņa tēvs ir dalījies savos atmiņu stāstos par barikādēm. Savukārt 9. klases audzēkne Laura Furmanova papildina, ka svarīgākais atceres pasākumā ir būt vienotiem, kā tas bijis 1991. gadā. «Mans tētis piedalījās barikādēs, tad gan vēl bija ļoti jauns, bet tas, ko viņš atceras, ir cilvēku kopā būšana, gādīgums, vienotība un patriotisms,» tā jauniete. Spriežot par barikāžu dalībnieku drosmi un mūsdienām, 9. klases skolniece Aija Sjanīte piebilst: ja šodien būtu jāiet cīņā par savas valsts neatkarību, viņa noteikti ietu.
Pasākuma laikā pie ugunskura un siltas tējas skolēnu vecāki dalījās atmiņās par barikāžu laiku, kopā dziedātas tautasdziesmas, kā arī notika Jelgavas jaunsargu defilē.
Foto: Ivars Veiliņš