23.9 °C, 1.8 m/s, 72 %

Kultūra

«Spīgo» palēnām īsteno mērķi
08/11/2009

Nesen Garīgās mūzikas festivālā pirmatskaņots Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora «Spīgo» diriģentes Līgas Celmas vokāli simfoniskais darbs «Jaunu bausli es jums dodu», bet jaunajā mūzikas festivālā «Arēna» – darbs kamersastāvam «Ceļā!». Taču L.Celmas vadītais meiteņu koris «Spīgo» līdztekus konkursiem un koncertiem īsteno arī vairāk nekā pirms gada izvirzīto mērķi – ierakstīt kompaktdisku. Darba procesā plāni nedaudz mainījušies, un nu «Spīgo» būs dubultdisks.

Ritma Gaidamoviča

Nesen Garīgās mūzikas festivālā pirmatskaņots Jelgavas 4.
vidusskolas meiteņu kora «Spīgo» diriģentes Līgas Celmas vokāli
simfoniskais darbs «Jaunu bausli es jums dodu», bet jaunajā mūzikas
festivālā «Arēna» – darbs kamersastāvam «Ceļā!». Taču L.Celmas
vadītais meiteņu koris «Spīgo» līdztekus konkursiem un koncertiem
īsteno arī vairāk nekā pirms gada izvirzīto mērķi – ierakstīt
kompaktdisku. Darba procesā plāni nedaudz mainījušies, un nu
«Spīgo» būs dubultdisks.

«Novembris mums ir saspringts mēnesis. Jau sestdien, 7. novembrī,
ar kori pirmo reizi dodamies uz Aloju, kur mūs kā vienu no labākiem
Latvijā uzaicināja piedalīties jauno komponistu konkursā. Tajā
piedalīsies teju visi Vidzemes kori, bet mēs būsim kā
viesmākslinieki. Jaunie komponisti anonīmi iesnieguši savus darbus,
bet kori tos izpildīs. Arī mēs gatavojam divus gabalus: bērnu
dziesmu «Pasaciņa» un «Pūlis», kas ir tāda filosofiskāka. Bet pēc
konkursa sniegsim koncertu, kurā dziedāsim gan savu a capella
programmu, gan četras Pētera Butāna dziesmas,» stāsta L.Celma.
Bet pēc nedēļas, 14. novembrī, mūsu meitenēm jādodas uz
tradicionālo Emīla Dārziņa konkursu. «No rīta mēs piedalīsimies
koru konkursā un izpildīsim Pētera Plakida dziesmu «Mīstat linus,
mīstītāji», tautas dziesmu «Malni muni kumeļeņi» ar manis rakstītu
apdari un jau sen zināmo manu kompozīciju «Līdz pošami miužeņami».
Bet vakarā «Spīgo» piedalīsies kompozīciju konkursā. Tajā tiks
dziedātas dažādu autoru jaunās dziesmas un skatītāji varēs lemt,
vai tās iekļaujamas pieaugušo Dziesmu un deju svētku repertuārā,»
tā diriģente. Viņa arī atklāj, ka «Spīgo» šobrīd vakara konkursam
apgūst šonedēļ saņemto komponista Valta Pūces skaņdarbu. Arī
L.Celma sagatavojusi ko pieaugušo Dziesmu un deju svētkiem – viņas
speciāli sacerēto dziesmu ar tautas dziesmas tekstu «Manu zīļu
vainadziņu» izpildīs Latvijas Universitātes sieviešu koris
«Minjona».

Pirmais disks teju gatavs
Kaut arī pirms vairāk nekā gada «Spīgo» lielais mērķis un reizē
cerība bija ierakstīt vienu jaunu kompaktdisku, apdomājot un
pārcilājot repertuāru, nolemts, ka jātop diviem albumiem. «Grūti
vienuviet salikt dziesmas bez pavadījuma ar dziesmām, kurām tas ir,
jo mūsu repertuārs ir ļoti plašs. Lai tematiski tas saietu kopā,
nolēmām, ka loģiskāk būs ierakstīt divus diskus. Pietiek mums
dziesmu, lai ierakstītu disku ar a capella dziesmām, un reizē
negribam zudībā laist skaņdarbus ar pavadījumu, tāpēc ierakstīsim
dubultalbumu,» ideju pamato diriģente. Pirmajā diskā, kur iekļautas
a capella dziesmas jeb dziesmas bez pavadījuma, vairums skaņdarbu
studijā jau ir ierakstīti. «Šobrīd iedziedājušas esam arī tik
pazīstamo «Ķekatu dziesmu», manas rakstītās «Līdz pošami
miužeņami», «Vedību riti», dziesmu ar mana tēva (Agra Celma – red.)
apdari «Viens gans nomira», Aldoņa Kalniņa «Pūti, pūti, ziemelīti»,
Jonasa Tamuļoņa dziesmu «Jūra» un citas līdz šim konkursos
izskanējušas dziesmas. Taču ceram klāt pievienot arī «Mīstat linus,
mīstītāji» un «Malni muni kumeļeņi». Atliktu tikai visu samiksēt,
un būtu gatavs. Ņemot vērā ekonomiskos apstākļus un to, ka šajā
gadā finanses tikpat kā izsmeltas, visticamāk, ka albums pie
klausītājiem nonāks nākamgad,» saka L.Celma.

Otram CD jāmeklē pavadošais sastāvs
Otrajā albumā koris plānojis ierakstīt dziesmas no sava pūra, kuras
izpilda ar pavadījumu, un jau šobrīd sākts darbs arī pie tā –
ierakstīta Boba Čilkota «Mazā džeza mesa». Tiks ierakstītas arī
četras dziesmas no Pētera Butāna cikla. Jāpiebilst, ka tās īpašas
ar to, ka tikai viena no šīm dziesmām rakstīta sieviešu korim,
pārējās trīs L.Celma pārlikusi, lai tās varētu dziedāt meitenes.
«Būtu ļoti jauki, ja mums izdotos ierakstīt arī lietuviešu
komponista Broņus Kutāvičus darbu «Pēdējais pagānu rituāls», kas
izskanēja «Spīgo» koncertā «Trejādi rituāli» Svētās Annas
katedrālē. Taču, lai to īstenotu, mēs esam atkarīgi no
viesmūziķiem. P.Butāna dziesmās vajadzīgs liels instrumentālais
pavadījums – vijole, akordeons, kontrabass un citi instrumenti, bet
«Pēdējā pagānu rituālā» – ērģeles un četri mežragi. Tas ir
laikietilpīgs process, lai to visu noorganizētu,» tā L.Celma,
piebilstot, ka P.Butāna dziesmas jau līdz šim ir ierakstījis
Radiokoris un «Spīgo» nepretendē uz to, ka nodziedās un ierakstīs
tās labāk. «Vienkārši šīs dziesmas meitenēm ļoti patīk un piestāv,
bet B.Kutāvičus darbu neviens Latvijā līdz mums nebija atskaņojis.
Tā ir skaista oratorija sieviešu korim, tāpēc uzskatām, ka mums kā
labākajām ir pienākums to ierakstīt,» tā diriģente.

«Spīgo» nomainījies pamatsastāvs
L.Celma stāsta, ka mazas aizķeršanās darbos rada tas, ka šajā
mācību gadā pilnībā nomainījies kora «Spīgo» pamatsastāvs.
«Gatavojoties Dārziņa konkursam, nejūtamies kā uzvarētājas.
Meitenes ir jaunas, viņām vēl jākrāj pieredze, taču arī jaunais
sastāvs ir skanīgs un daudzsološs. Tieši tālab, lai mēs ierakstītu
diskā atlikušos lielos darbus, daļai tie vēl jāapgūst. Protams,
varētu jau savākt veco kora sastāvu un pielikt punktu, taču
uzskatu, ka albums tomēr jāieraksta pašreizējajam sastāvam, kas
kopā dzied un elpo. Ņemot vērā, ka lielie Dziesmu un deju svētki
būs tikai 2013. gadā, domāju, ka līdz tiem mēs jau būsim
sasniegušas tādu līmeni, lai atkal varētu konkurēt ar Latvijas
labākajiem sieviešu koriem. Sastāvam ir jādod laiks augt, un tas ir
tikai normāli,» atzīst L.Celma.

Ieguvums – jaunā koncertzāle
Taujāta, kad jelgavnieki varētu gaidīt kādu «Spīgo» koncertu,
L.Celma atbild: «Priekšā valsts svētki, paredzēts arī 4.
vidusskolas jaunās koncertzāles atklāšanas koncerts, kurā noteikti
uzstāsimies arī mēs. Protams, nenoliegšu, ka jaunā koncertzāle arī
mums ir liels ieguvums. Tā ir skaista, korim ļoti ērta, jo podesti
plaši un lieli. Pie akustikas gan vēl jāpierod – te esam
dziedājušas tikai divas reizes. Domāju, ka šajā koncertzālē varēs
uzstāties ne tikai «Spīgo» un skolas kolektīvi, bet koncertus
sniegt arī viesmākslinieki,» spriež L.Celma.