Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) uzskata, ka novadu reforma uzlabos pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šādu viedokli Spurdziņš pauda intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Labrīt, Latvija!».
www.jelgavasvestnesis.lv
«Ne jau mērogs vai izmaiņas kartē ir galvenais – svarīgi, ka reforma uzlabos pakalpojumu kvalitāti un pašvaldību pārvaldi, kas patlaban ir ļoti dārga un neefektīva,» sacīja Spurdziņš. «Es nesaprotu, kāpēc izmaiņas nevēlas pašvaldības, kurās ir mazs iedzīvotāju skaits, un viņām nepieciešama nauda no izlīdzināšanas fonda, lai sevi uzturētu.»
Spurdziņš uzskata, ka galvenā reformas pretinieku problēma ir nespēja sarunāties un sadarboties ar saviem kaimiņiem, tomēr daudzi pašvaldību vadītāji reformu atbalsta, un viņiem jau tagad ir skaidrs, kā notiks attīstība jaunajos novados.
«Daudzi gribētu strādāt jaunajās robežās jau no 1. janvāra,» sacīja Spurdziņš, gan atzīstot, ka reformas rezultātā saglabāsies lielas atšķirības, tomēr «neviens nav teicis, ka šodienas balsojumā vēlāk nedrīkstēs veikt korekcijas».
Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) intervijā telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja, ka pēc reformas apstiprināšanas Saeimā pašvaldību vadītājiem vajadzētu atteikties no protestiem.
«Nākamais pusgads pēc reformas apstiprināšanas būs grūtākais, jo pašvaldības, kas turpinās protesta ceļu, patiesībā darīs pāri saviem iedzīvotājiem,» sacīja Zalāns, norādot, ka pašvaldību vadītājiem vajadzētu skaidrot novadu reformu saviem iedzīvotājiem, tās ieguvumus un zaudējumus, nevis ieņemt «mazdūšīgu protesta stāju».
Reformas mērķis ir palielināt iedzīvotāju skaitu un resursu apjomu, jo mazajām pašvaldībām ir grūti veikt savas funkcijas, sacīja Zalāns, uzsverot, ka reforma ir viens no veidiem, kā palielināt pašvaldību ražīgumu.
Kā ziņots, Saeima šodien trešajā, galīgajā lasījumā balsos par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas noteiks, ka pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs 109 novadi.
Tāpat likumprojekts paredz, ka Latvijā būs deviņas pilsētas ar republikas pilsētas statusu – Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
www.leta.lv