-3.4 °C, 3 m/s, 78.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāStacijas parkā jaunā skatā atgriezies lācēns ar medus podu
Stacijas parkā jaunā skatā atgriezies lācēns ar medus podu
07/10/2015

Pēc restaurācijas Stacijas parkā uz palikšanu atgriezusies skulptūra – lācēns ar medus podu, kas tur uzstādīta 20. gadsimta 50. gados. Lācēns atguvis ausis, purniņu, ķepas, arī viņa medus pods ir salabots. Tēlniece Nellija Skujeniece, kura restaurēja lācēnu, atzīst: «Parasti ar saviem darbiem neesmu īsti apmierināta, taču šis mani ļoti aizkustināja, un pirmo reizi savā dzīvē esmu gandarīta ar rezultātu. Restaurācijas process bija ļoti interesants, un esmu gatava iesaistīties vēl kādā līdzīgā projektā.»

Ritma Gaidamoviča

Pēc restaurācijas Stacijas parkā uz
palikšanu atgriezusies skulptūra – lācēns ar medus podu, kas tur
uzstādīta 20. gadsimta 50. gados. Lācēns atguvis ausis, purniņu,
ķepas, arī viņa medus pods ir salabots. Tēlniece Nellija
Skujeniece, kura restaurēja lācēnu, atzīst: «Parasti ar saviem
darbiem neesmu īsti apmierināta, taču šis mani ļoti aizkustināja,
un pirmo reizi savā dzīvē esmu gandarīta ar rezultātu.
Restaurācijas process bija ļoti interesants, un esmu gatava
iesaistīties vēl kādā līdzīgā projektā.»

Lācēna skulptūra Stacijas parkā tika uzstādīta
20. gadsimta 50. gados. Tolaik līdzīgas figūras izvietotas visā
Latvijas teritorijā. Piemēram, tāds pats lācēns ir arī Ogrē un
Liepājā.

«Lācēns parkā bija ļoti bēdīgā izskatā – bez
ausīm tas drīzāk izskatījās pēc kurmīša ar saplēstu medus podu,
tāpēc, rekonstruējot ielas ap Stacijas parku, nolēmām, ka skulptūra
ir jāsaglabā, tikai tai nepieciešama restaurācija,» saka Jelgavas
pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.

Restaurācijas darbi uzticēti Jelgavas
tēlniecei Mākslas skolas pedagoģei N.Skujeniecei. Tēlniece atzīst,
ka pēc pirmās apskates šķitis, ka tur jau nav nekā daudz ko darīt,
taču šis priekšstats pilnībā mainījās darba procesā. «Lācēns bija
ļoti cietis. Tam nebija ne austiņu, ne ķepiņu, ne purniņa, pat
podiņš apgrauzts. Tomēr laika zobs bija darījis savu,» atzīst
N.Skujeniece, piebilstot, ka aizkustinošs bijis mirklis, kā lācēns
nogādāts pie viņas. «Tas traktors tik lēnām brauca, lai viņu
netraumētu. Man šis bija ļoti silts un mīļš darbiņš,» saka
tēlniece. Restaurācijas procesā meklēti arī šī lācēna līdzinieki
citviet Latvijā, lai apskatītu tos tuvāk. «Ogrē un Liepājā šie
lācīši ir daudz labāk saglabājušies, bet šobrīd tie jau ir
nokrāsoti. Jāpiebilst, ka šādu lācēnu man izdevās atrast arī netālu
no Ruļļu karjerām – arī tas ir labāk saglabājies, bet nokrāsots.
Tiesa, arī tam vajadzētu atjaunot krāsojumu,» stāsta
N.Skujeniece.

Viņa gan atzīst, ka, restaurējot lācēnu,
atļāvusies mazu improvizāciju, lai tas būtu mazliet laikmetīgāks un
iekļautos kompozīcijā. «Jāatzīst, ka parasti neesmu līdz galam īsti
apmierināta ar saviem darbiem un vienmēr prātoju: tur vēl varēja
to, tur – to, bet attiecībā uz lācēnu, šķiet, pirmo reizi dzīvē
esmu gandarīta ar paveikto. Tagad vien jāskatās, kā tas ziemu
pārcietīs,» tā N.Skujeniece, papildinot, ka ir bažas par materiālu
saderību, jo padomju laika betons no mūsdienu materiāliem atšķiras.
Māksliniece atzīst, ka būtu gatava vēl iesaistīties līdzīgā
projektā.

Restaurēšanas darbi, neskaitot sagatavošanās
darbus, ilguši vairāk nekā mēnesi. Pašvaldības iestāde
«Pilsētsaimniecība» informē, ka māksliniecei par restaurāciju
samaksāti 350 eiro, bet skulptūras granīta pamatnes izgatavošana un
uzstādīšana izmaksāja 924,45 eiro.

Foto: Ivars Veiliņš, JV arhīvs