Pēc restaurācijas Stacijas parkā uz palikšanu atgriezusies skulptūra – lācēns ar medus podu, kas tur uzstādīta 20. gadsimta 50. gados. Lācēns atguvis ausis, purniņu, ķepas, arī viņa medus pods ir salabots. Tēlniece Nellija Skujeniece, kura restaurēja lācēnu, atzīst: «Parasti ar saviem darbiem neesmu īsti apmierināta, taču šis mani ļoti aizkustināja, un pirmo reizi savā dzīvē esmu gandarīta ar rezultātu. Restaurācijas process bija ļoti interesants, un esmu gatava iesaistīties vēl kādā līdzīgā projektā.»
Ritma Gaidamoviča
Lācēna skulptūra Stacijas parkā tika uzstādīta 20. gadsimta 50. gados. Tolaik līdzīgas figūras izvietotas visā Latvijas teritorijā. Piemēram, tāds pats lācēns ir arī Ogrē un Liepājā.
«Lācēns parkā bija ļoti bēdīgā izskatā – bez ausīm tas drīzāk izskatījās pēc kurmīša ar saplēstu medus podu, tāpēc, rekonstruējot ielas ap Stacijas parku, nolēmām, ka skulptūra ir jāsaglabā, tikai tai nepieciešama restaurācija,» saka Jelgavas pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.
Restaurācijas darbi uzticēti Jelgavas tēlniecei Mākslas skolas pedagoģei N.Skujeniecei. Tēlniece atzīst, ka pēc pirmās apskates šķitis, ka tur jau nav nekā daudz ko darīt, taču šis priekšstats pilnībā mainījās darba procesā. «Lācēns bija ļoti cietis. Tam nebija ne austiņu, ne ķepiņu, ne purniņa, pat podiņš apgrauzts. Tomēr laika zobs bija darījis savu,» atzīst N.Skujeniece, piebilstot, ka aizkustinošs bijis mirklis, kā lācēns nogādāts pie viņas. «Tas traktors tik lēnām brauca, lai viņu netraumētu. Man šis bija ļoti silts un mīļš darbiņš,» saka tēlniece. Restaurācijas procesā meklēti arī šī lācēna līdzinieki citviet Latvijā, lai apskatītu tos tuvāk. «Ogrē un Liepājā šie lācīši ir daudz labāk saglabājušies, bet šobrīd tie jau ir nokrāsoti. Jāpiebilst, ka šādu lācēnu man izdevās atrast arī netālu no Ruļļu karjerām – arī tas ir labāk saglabājies, bet nokrāsots. Tiesa, arī tam vajadzētu atjaunot krāsojumu,» stāsta N.Skujeniece.
Viņa gan atzīst, ka, restaurējot lācēnu, atļāvusies mazu improvizāciju, lai tas būtu mazliet laikmetīgāks un iekļautos kompozīcijā. «Jāatzīst, ka parasti neesmu līdz galam īsti apmierināta ar saviem darbiem un vienmēr prātoju: tur vēl varēja to, tur – to, bet attiecībā uz lācēnu, šķiet, pirmo reizi dzīvē esmu gandarīta ar paveikto. Tagad vien jāskatās, kā tas ziemu pārcietīs,» tā N.Skujeniece, papildinot, ka ir bažas par materiālu saderību, jo padomju laika betons no mūsdienu materiāliem atšķiras. Māksliniece atzīst, ka būtu gatava vēl iesaistīties līdzīgā projektā.
Restaurēšanas darbi, neskaitot sagatavošanās darbus, ilguši vairāk nekā mēnesi. Pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» informē, ka māksliniecei par restaurāciju samaksāti 350 eiro, bet skulptūras granīta pamatnes izgatavošana un uzstādīšana izmaksāja 924,45 eiro.
Foto: Ivars Veiliņš, JV arhīvs