18 °C, 1.3 m/s, 75 %

Jauniešiem

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsJauniešiemStarp nabagiem, kam naudas nav, un bagātiem, kam nepietiek
Starp nabagiem, kam naudas nav, un bagātiem, kam nepietiek
16/12/2008

«Apkārtējo cilvēku materiālais stāvoklis nav spožs,» tā uzskata vairums aptaujāto jelgavnieku.

Vita Anstrate

«Apkārtējo
cilvēku materiālais stāvoklis nav spožs,» tā uzskata vairums
aptaujāto jelgavnieku.

Amanda un Sabīne domā, ka līdzcilvēku
materiālais stāvoklis nav spožs. Septiņpadsmit gadus vecā Amanda kā
piemēru min ekonomisko krīzi, kuru sajūt visu slāņu iedzīvotāji.
«Dažs labs vēl atļaujas streikot, pieprasot vairāk naudas, bet
citiem tajā pašā laikā nav, par ko maizi nopirkt,» sašutumu pauž
meitene. Sešpadsmitgadīgā Andreja viedoklis atšķiras – ir un nav
daudz bagātu ļaužu, tomēr vairumam ir vidējs materiālais stāvoklis.
Pieaugušo cilvēku viedoklis šajā jautājumā ir vienlīdzīgs, proti,
Latvijā dzīvojošā un Anglijā dzīvojošā Dace uzskata, ka vienmēr būs
tādi, kam naudas pietiek, un tādi, kam ne. Viņuprāt, tās nekad nav
par daudz. Četrdesmitgadīgais Uldis ir noskaņots negatīvāk:
«Valūtas vērtība krīt, valstī augsta inflācija. Cilvēki saņem
mazāk, cenas aug, līdz ar to visiem krītas materiālais
stāvoklis.»

Jaunieši visi kā viens atbildēja, ka
iztiek no vecāko dotās kabatas naudas. Savām vajadzībām pietiek,
lai gan nauda vienmēr varētu būt vairāk. Divi strādājošie atzina,
ka pārtiek labi tādēļ, ka abi strādā trīs atalgotus darbus, līdz ar
to var apmierināt visas pamatvajadzības, reizēm arī neplānotas
dzīves nepieciešamības. Dace, kura Lielbritānijā strādā vienu
atalgotu darbu, neslēpj, ka iztiek normāli – dzīvošanai
pietiek.

Meitenes stāsta, ka pašreiz naudu
nepelna, toties vecāku doto tērē neapdomīgi – izklaidēm, drēbēm,
koncertiem, kafejnīcās, kino, kosmētikai. Sabīne atklāj, ka,
palīdzot vecākiem uzkopt māju, viņai iedod papildus naudu. Andrejs
teic: «Naudu prasu maz, to tērēju savām vajadzībām.» Dace Anglijā
un Uldis izsakās, ka tērē tik daudz, cik var atļauties pēc
nopelnītās algas. Spilgti pretējs viedoklis parādījās otras Daces
stāstītajā: «Cik nopelnu, tik iztērēju. Īpaši neskaitu – jo vairāk
iztērēju, jo vairāk atnāk atpakaļ.»

Amanda un Andrejs atzina, ka pa vasaru
mēdz strādāt, lai nopelnītu kabatas naudu. Abi uzskata, ka tādā
veidā atvieglo vecāku dzīvi, pašiem kauns prasīt tiem savām
izklaidēm. Tikai Sabīne nav strādājusi un pieļauj domu, ka, ja līdz
šim iztikusi, tad arī turpmāk iztiks ar vecāku doto.

Uldis un Dace Latvijā paziņo, ka gandrīz
vienmēr saviem bērniem dod tik daudz naudas, cik prasa. Abi
viennozīmīgi atbalsta bērnu darbu vasarā vai paralēli mācībām, jo
tā skolēns var iegūt praksi, iemaņas darbā. Galvenokārt izprast
naudas nozīmi – cik grūti nopelnīt tam, ko pats ļoti vēlas
iegādāties. Otra sieviete neslēpa, ka bērniem daudz tērēt nedod,
bet gan pati apmaksā visu, kas tiem patiešām nepieciešams. Turklāt
bērni strādā paralēli mācībām un paši nopelna savām vajadzībām.
«Protams, atbalstu bērnu pašu peļņas gūšanu tāpēc, ka iemācās naudu
nopelnīt un līdz ar to rēķināt, kā to tērēt.»