22.5 °C, 3.8 m/s, 56.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāŠtatu samazināšanā visus nevar mest pār vienu kārti
Štatu samazināšanā visus nevar mest pār vienu kārti
19/09/2008

Valdības īstenotie taupības pasākumi vairāk vai mazāk skāruši arī visas Jelgavā un citos reģionos izvietotās valsts iestādes. To pārstāvji pasākumus uztver kā vajadzīgus, tomēr domā, ka šādos gadījumos nav pareizi visus mērīt pēc vienas olekts, katra funkcijas, lietderība un atalgojums būtu izvērtējams atsevišķi. Turklāt daži dienesti, taupības režīmam turpinoties, funkcijas nespēs veikt līdzšinējā apjomā.  

Anna Afanasjeva
Valdības īstenotie taupības
pasākumi vairāk vai mazāk skāruši arī visas Jelgavā un citos
reģionos izvietotās valsts iestādes. To pārstāvji pasākumus uztver
kā vajadzīgus, tomēr domā, ka šādos gadījumos nav pareizi visus
mērīt pēc vienas olekts, katra funkcijas, lietderība un atalgojums
būtu izvērtējams atsevišķi. Turklāt daži dienesti, taupības režīmam
turpinoties, funkcijas nespēs veikt līdzšinējā apjomā.
 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālās iestādes
direktora pienākumu izpildītājs Pēteris Sējāns stāsta, ka taupības
pasākumu ieviešana līdzīgi kā citās iestādēs sākusies pirms diviem
mēnešiem. Tolaik par 4,5 procentiem jeb 23 vienībām samazinātas
štata vietas, par 6,49 procentiem – finansējuma apjoms
saimnieciskajiem izdevumiem. Tas skāris plānoto remontdarbu
apturēšanu, darba aizsardzību, izdevumus informatīviem nolūkiem, kā
arī degvielai, papīram un citām saimnieciskām vajadzībām. Štatu
samazināšana līdz šim nav skārusi klientu apkalpošanu VID nodaļās,
vairāk notikusi reģionālajā iestādē un muitā, vispirms likvidējot
brīvās darba vietas. Tendencei turpinoties, cietīšot arī klientu
apkalpošana, jo pēdējos piecos sešos gados štati reģionos nav
auguši. 
Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs
Valdis Dūms teic, ka taupības pasākumu īstenošana iestādē saistīta
ar vairāku biroju likvidāciju. Zemgales reģionā vairs nepastāv
birojs Aizkrauklē, no nākamā gada tāda nebūs arī Tukumā, Bauskā un
Dobelē. Pastāv cerība, ka šajos rajonos pašvaldības VDI
inspektoriem piešķirs telpas apmeklētāju uzklausīšanai un darba
devēju izsaukšanai. Ja tas nenotiks, darba devējiem un ņēmējiem būs
jādodas uz Jelgavu. Izmaiņas apgrūtina inspektoru darbu un
automašīnu sadali. Līdz šim, kamēr viens inspektors izmantoja
automašīnu uzņēmumu apmeklēšanai, otrs veica biroja darbu. Kad
biroju nebūs, nāksies izmantot personīgās mašīnas, bet līdzekļi tam
nav paredzēti. Tāpat jāaizmirst par automašīnu atjaunošanu.
Zemgales VDI rīcībā ir divi nolietoti auto, kuru iziešana no
ierindas būtiski apgrūtinās pienākumu veikšanu. VDI līdzekļus
paredzēts taupīt arī uz komandējumu rēķina – tiem, ieskaitot
iekšzemes braucienus, budžetā nav paredzēts ne santīms. 
Zemgales reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis
atzīst, ka iestāde taupībai pievērsusies jau labu laiku un vairs
neesot ko taupīt. Štati no nākamā gada samazināti par diviem
cilvēkiem, tāpat optimizācija notiek, centralizējot grāmatvedību.
Pēc Vides ministrijas ziņām, darbinieku skaitu plānots samazināt
vēl par 15 procentiem jeb pieciem sešiem cilvēkiem no pašreizējiem
29 reģiona darbiniekiem. 
i, ieskaitot Bauskas un Dobeles birojus, mēnesī samazināti
līdz 3000 latu. «Apstākļos, kad degvielai mēnesī nepieciešami
vidēji 600 latu, bet apkures sezonā siltuma nodrošināšana 470
kvadrātmetru lielajai reģionālās pārvaldes ēkai Jelgavā izmaksās
700 – 800 latu, jostas nāksies savilkt pamatīgi,» lēš H.Verbelis.
Uz pusi samazinot izdevumus degvielai, vides inspektori rīkosies
vienīgi ekstremālos gadījumos – izbraucot uz avārijām un izskatot
sūdzības. Plānoto uzdevumu veikšanai finansējuma trūks. 
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jelgavas nodaļas
vadītāja Inese Pučeta atklāj, ka štatus vairs nav iespējams
samazināt, jo divas vakances nodaļā ir brīvas un pārējiem
darbiniekiem slodze ir pietiekami liela. Savukārt iepirkumus
dienests veic centralizēti.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas nodaļas
priekšniece Evita Pļavniece teic, ka iestāde, pati nopelnīdama sev
līdzekļus, pat vairāk nekā pārējās jūt taupības pasākumu
nepieciešamību. Kaut arī līdz šim saimnieciskiem mērķiem līdzekļi
piešķirti taupīgi, pašlaik vēl rūpīgāk sekojot degvielas,
elektrības un citiem tēriņiem. Tāpat maksimāli centīšoties sekot
laika apstākļiem un taupīt apkures izdevumus. Tā kā CSDD Jelgavas
nodaļā salīdzinājumā ar citām reģistrēto automašīnu īpatsvars nav
tik krasi sarucis, samazināta tikai viena štata
vienība. 
Aptaujātie atzīst, ka reģionos valsts iestāžu darbiniekus
nevar pielīdzināt galvaspilsētas ierēdņiem, kas darba laikā paspēj
gan avīzes izlasīt, gan datorspēles uzspēlēt. Vietējās nodaļās
lielākoties visi ir tā noslogoti, ka oficiālajā darba laikā visu
pat nepaspēj izdarīt. Viņi arī ievērojuši, ka štatu samazināšana
līdz šim pārsvarā notiek uz to darbinieku rēķina, kas iedzīvotājiem
atrodas tuvāk un ir vairāk vajadzīgi. Vadītāji kritiski vērtē algu
«iesaldēšanu», jo tāpat ne vienā vien ie­stādē atalgojums (350 –
370 lati pirms nodokļu nomaksas) nav konkurētspējīgs, nav
atbilstošs darba un kompetences apjomam un šodienas
dārdzībai. 
Iestāžu pārstāvjus uztrauc taupības režīma ietekme uz ikdienas
funkciju pildīšanu. Kuluāros dzirdēts, ka par plānveida uzdevumu
neizpildi sankcijas nesekošot. Taču tas nozīmē virzīšanos
atpakaļgaitā, regresu. «Kad atsāksies «treknie» gadi, sagrauto
atkal nāksies atjaunot. Bet tās ir divas dažādas lietas un nozīmē
lielākas izmaksas,» teica ierēdnis, kurš vēlējās palikt anonīms,
norādot, ka katru gadījumu vajadzētu izvērtēt no lietderības
viedokļa.