Koncertzāli uzbūvēt kā buru kuģi vai aisbergu ar 1000 skatītāju vietām, Hercoga Jēkaba laukumā izveidot kanālu, uz koncertzāles jumta ierīkot jumta dārzu un terasi, skvērā aiz kultūras nama izbūvēt pazemes autostāvvietu – šie ir tikai daži no priekšlikumiem, kā LLU 3. kursa topošās ainavu arhitektes piedāvā attīstīt Hercoga Jēkaba laukumu un risināt jautājumu par Jelgavas kultūras nama piebūvi. Studentes savas idejas ir prezentējušas arī Jelgavas pilsētas pašvaldības un iestādes «Kultūra» vadībai.
Par to, ka Jelgavas kultūras namam ir nepieciešama piebūve ar zāli 1000 skatītājiem, ka jārisina jautājums par stāvlaukumu un jāpadomā, kā funkcionālāk izmantot Hercoga Jēkaba laukumu, tiek runāts jau sen. Savu redzējumu, kā to varētu darīt, kursa darbos piedāvāja LLU profesores Aijas Ziemeļnieces 3. kursa studentes.
Studentes iecerējušas lielas pārmaiņas esošajā Hercoga Jēkabā laukumā, un, izstrādājot savas vīzijas, iedvesmu radušas vēsturē, ņemot vērā to, ka Hercoga Jēkaba laukumā kādreiz atradās tirgus laukums, Hercoga Jēkaba kanāls un blakus pilsētas rātsnams, kā arī viņas savos darbos ņēmušas vērā to, ka Jelgavai cauri plūst divas upes – Driksa un Lielupe. Vairākos darbos studentes piedāvā Hercoga Jēkaba laukumā no jauna izveidot kanālu, izvietot soliņus, ierīkot atpūtas zonu un to papildināt ar brīvdabas estrādi, pārvēršot laukumu par svinību un modernu atpūtas vietu. Tāpat vairākos darbos ierosināts daļēji vai pavisam slēgt Krišjāņa Barona ielu posmā no Uzvaras līdz Pasta ielai. Sendija Adītāja Hercoga Jēkaba laukumu piedāvā vēl papildināt ar vides objektu strūklaku kuģa formā, bet Rebeka Knēve – ar vides objektu «Hercoga pulkstenis», lai līdzīgi kā rīdzinieki, kuri satiekas pie Laimas pulksteņa, jelgavnieki varētu satikties pie Hercoga pulksteņa.
Radošs domu un ideju lidojums studentēm bijis, izstrādājot vīzijas par jauno kultūras nama piebūvi. Kāda no studentēm tā fasādi vēlētos izveidot kā seno rātsnamu, cita jauno piebūvi redz kā aisbergu, bet vēl kāda studente – kā buru kuģi. Nadīna Patrīcija Zaremba jauno koncertzāli, kas būtu kā kultūras nama piebūve, vizualizējusi kā aisbergu un tā iecerēta četros stāvos – 1. stāvā atrastos transformējama skatuve, orķestra bedre un dažādas palīgtelpas, 2. stāvā – skatītāju zāle ar sēdvietām, 3. stāvā – balkons ar sēdvietām skatītājiem un ofisa telpas, bet 4. stāvā varētu izveidot jumta dārzu, no kura vērot Jelgavas panorāmu. Viņa iecerējusi, ka blakus kultūras namam varētu izbūvēt arī Hercoga Jēkaba restorānu divos stāvos. Arnita Verza teritoriju ap kultūras namu iecerējusi kā simbolisku jūru: vidū kultūras nams un tā piebūve kā buru kuģis, bet Hercoga Jēkaba laukumā izveidots kanāls, dažādi pauguriņi, kas simbolizētu kāpas, bet skvērā aiz kultūras nama tiktu ierīkots simbolisks mežs ar dažādiem apstādījumiem. Koncertzāle iecerēta sešos stāvos, no kuriem divi atradīsies pazemē un tajos tiks izvietotas mēģinājumu un ofisa telpas, bet 1. stāvā būs skatītāju zāle ar nepilnām 1000 vietām, 2. stāvā – balkons skatītājiem, 3. stāvā plaša izstāžu zāle, kuru var izmantot arī dažādiem pasākumiem, bet 4. stāvā – estrāde un restorāns.
Arī, runājot par skvēra aiz kultūras nama attīstību, studentes piedāvā veidot modernu atpūtas zonu. Piemēram, Zane Krūmiņa piedāvā izveidot Noras Bumbieres vārdā nosauktu parku, kur centrālais objekts būtu N.Bumbierei veltītā piemiņas zīmi, bet vēl parks tiktu papildināts ar dziedošajiem kokiem. Proti, cilvēkam tuvojoties kādam no kokiem, nostrādās sensors un sāks skanēt N.Bumbieres dziedātās dziesmas.
Stāvvietu jautājumu topošās ainavu arhitektes iesaka risināt ar pazemes autostāvvietas izbūvi zem kultūras nama vai arī piedāvā auto stāvlaukumu izveidot bijušā piena kombināta teritorijā.
«Prieks, ka arī studenti iesaistās pilsētas dzīvē un LLU topošie ainavu arhitekti sniedz savu skatījumu, kā viņi redz mūsu kultūras telpas paplašināšanas iespējas,» pēc prezentācijas teica pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics. Viņš atzīst, ka daļa studenšu piedāvāto ideju ir uzteicamas. Pilsētas mērs Andris Rāviņš norādīja, ka ideju lidojums, domājot par katra objekta attīstību, ir ļoti būtisks. «Atzinīgi vērtēju to, kā studentes mēģina pārveidot Hercoga Jēkaba laukumu un paplašināt Jelgavas kultūras namu. Drosmīgi, taču mēs norādījām arī uz vairākām problēmām, kam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, būvējot jaunas ēkas. Pats būtiskākais – drošība, piemēram, kā tik lielas cilvēku masas izkļūs no jumta estrādes vai lielās zāles, ja būs jāevakuējas,» uzsvēra A.Rāviņš. Savukārt iestāde «Kultūra» norādīja, ka šobrīd lielie teātri uz Jelgavas kultūras namu nebrauc, jo nevar uz esošās skatuves izvietot visas dekorācijas, tāpēc, domājot par jauno piebūvi, arī šis aspekts ir ļoti svarīgs.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»
0.8 °C,
5 m/s,
59.4 % 
0.8 °C,
5 m/s,
59.4 %