Šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes teritorijplānošanas kursa studenti pilsētas domē prezentēja savu redzējumu par Jelgavas centra attīstību. Galvenās problēmas, ko studenti identificēja, ir – nav, kur novietot transportu; apbūve noveco; nav sakārtoti iekšpagalmi; pietrūkt bērnu laukumu un sabiedrisko zonu. Savukārt piedāvātie risinājumi bija pazemes autostāvvietu izbūve gandrīz katrā kvartālā, vides estetizēšana, modernizējot vai paslēpjot atkritumu savākšanas vietas, ar zaļajām sienām, stikla sienām vai plastikāta nojumēm atdalot dzīvojamos kvartālus no ielām.
Ilze Knulse-Jankevica
Šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes teritorijplānošanas kursa studenti pilsētas domē prezentēja savu redzējumu par Jelgavas centra attīstību. Galvenās problēmas, ko studenti identificēja, ir – nav, kur novietot transportu; apbūve noveco; nav sakārtoti iekšpagalmi; pietrūkt bērnu laukumu un sabiedrisko zonu. Savukārt piedāvātie risinājumi bija pazemes autostāvvietu izbūve gandrīz katrā kvartālā, vides estetizēšana, modernizējot vai paslēpjot atkritumu savākšanas vietas, ar zaļajām sienām, stikla sienām vai plastikāta nojumēm atdalot dzīvojamos kvartālus no ielām. Studenti bija sadalījušies četrās grupās, un katra grupa prezentēja savu redzējumu un Jelgavas centra attīstības vīziju. Pirmā grupa akcentu lika uz «zaļajām pērlēm», ar to saprotot vienotu, apzaļumotu telpu. Studentuprāt, pērles var būt gan parki un skvēri, gan ielas, takas. Pērles ir arī pilsētas centrā esošās baznīcas ar ap tām esošajām zaļajām zonām, plānotā Driksas promenāde. Šī darba galvenā ideja bija savērt šīs pērles kopā, lai veidojas krelles – zaļās zonas, kuras var izmantot cilvēki, kuri iecienījuši atpūtu svaigā gaisā, skriešanu, pastaigas, nūjošanu un tamlīdzīgi. Jautājumus, kas rastos īpašumtiesību dēļ, studenti ieteica risināt, realizējot privātās un publiskās partnerības principus.
Otrā grupa ierosināja mašīnbūves rūpnīcas rajonā izveidot jaunu dzīvojamo kvartālu, izglītības iestādes padarīt pieejamākas, atjaunot divvirzienu kustību vairākās vienvirziena ielās, teju katrā pagalmā izveidot bērnu rotaļu laukumu un pazemes autostāvvietu. Tāpat izskanēja ieteikums kvartālus no ielām atdalīt ar zaļajām sienām un pie kultūras nama izveidot vietu āra aktivitātēm.
Trešās grupas pamatideja bija Jelgavas izveide par velosipēdistu pilsētu. Jau atkārtojas doma par zaļo teritoriju «sajūgšanu» kopā, izveidojot pastaigām, sportošanai un velobraukšanai piemērotu vietu. Turklāt, veidojot veloceliņu tīklu, tajā jāiekļauj apskates objekti, tādējādi piesaistot arī velotūristus. Studentu kopmītnes šī grupa ierosināja pārcelt Driksas malā, turklāt veidot tās ar izteiktu sezonālu raksturu: vasarā, kad studenti izklīst, tās kļūst par viesnīcām, kurās apmetas pilsētas viesi. Mašīnbūves rūpnīcas teritorijā varētu ierīkot botānisko dārzu, bet bijušā Pārlielupes teritorijā – sporta kompleksu. Šī grupa definēja arī Jelgavas problēmas un potenciālu. Problēmas: trūkst skvēru – vietu, kur satikties un atpūsties; būvējot jaunās ēkas, tiek aizmirsta vēsture; veidojot ielu tīklu un apgaismojumu, vairāk domāts par autovadītājiem, nevis cilvēkiem; liels nekvalitatīvs dzīvojamais fonds – paneļu mājas. Potenciāli: labs ielu tīklojums un pilsētas centrā nevajag izmantot sabiedrisko transportu, jo visu var izstaigāt kājām; daudz zaļo teritoriju; ūdens tuvums; senie telpas elementi iekļauti modernā ietvarā.
Ceturto grupu veidoja rīdzinieces, kuras Jelgavā studē, un piedāvāja mazliet skatu no malas. Šīs grupas galvenie secinājumi ir: ielu apstādījumi tiek regulāri nomainīti un pilsēta kopumā ir ļoti zaļa; ūdens trūkums pilsētā; jāveic iekšpagalmu labiekārtošana. Ņemot vērā, ka Jelgavā ir upe, bet nav norāžu uz to, grupa ieteica izveidot ielas ar prioritāti gājējiem, kuras ved uz Driksas krastmalu. Savukārt piena pārstrādes uzņēmuma «Zemgales piens» teritorijā nākotnē varētu izveidot modernu daudzstāvu autostāvvietu, mašīnbūves rūpnīcas vietā – dzīvojamo māju kvartālu radošiem cilvēkiem, kam patīk dzīve tusiņa centrā, un vietu izstāžu zālēm un galerijām, bet Pārlielupes cietuma vietā –ģimenes atpūtas centru.
Vēl izskanēja tādi ieteikumi kā strūklaku uzstādīšana pilsētā, pirmo stāvu fasāžu padarīšana par interesantākām un atraktīvākām, āra trenažieru uzstādīšana iekšpagalmos.
Vērtējot studentu veikumu, pašvaldības galvenais ainavu arhitekts Andrejs Lomakins, norāda, ka studentu pētījumi kārtējo reizi atgādināja par problēmu, ko pašvaldība lieliski apzinās – ka jāsakārto daudzdzīvokļu māju pagalmi un jāierīko bērnu laukumi. «Par transporta novietošanas problēmām mēs arī zinām, tomēr pozitīvi, ka studenti pamanīja arī izdarīto – spertos soļus ielu sakārtošanā un pilsētas apzaļumošanā. Tomēr vislabāk man patika doma par gājēju ielām, kas ved uz upi,» tā viņš. Savukārt Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte atzīst, ka viņu pārsteidza studentu ierosinājumi veidot jaunu apbūvi un «aiztaisīt ciet caurumus», tādējādi veidojot noslēgtus kvartālus. «Patiesībā tas nav slikti, jo iela veidojas par publisko telpu, bet pagalms ir iekštelpa. Tikai grūti teikt, kā to uztvertu pilsētas iedzīvotāji,» tā G.Osīte. Daudzos priekšlikumus būvēt pazemes autostāvvietas viņa vērtē kā šā brīža modes tendenci, bet pieļauj, ka dažas šādas būves pilsētā būtu nepieciešamas. Kopumā pašvaldības speciālisti ir apmierināti ar studentu darbu un atzīst, ka tie ir devuši vielu pārdomām.
Foto: Ivars Veiliņš
24.2 °C,
1.7 m/s,
71.3 % 
24.2 °C,
1.7 m/s,
71.3 %