22. aprīlī Māras ielas 1. nama septītajā stāvā iestrēga lifts, kurā atradās cilvēks – sniegt palīdzību ieradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji un vēlāk arī lifta remontstrādnieks. Kā noskaidroja portāls www.jelgavasvestnesis.lv, situācijas ar iestrēgšanu liftā daudzdzīvokļu namos pilsētā notiek vismaz piecas sešas reizes mēnesī, bet Avārijas dienesta reaģēšanas laiks atkarīgs no konkrētā nama apsaimniekotāja.
Kā norāda Māras ielas 1 apsaimniekotājs «Latvijas namsaimnieks», vīrietis, kurš svētdien bija iestrēdzis liftā, Avārijas dienesta palīdzību gaidījis gandrīz stundu. Lifta remontstrādnieks uz notikuma vietu devās uzreiz pēc izsaukuma saņemšanas, bet, ņemot vērā, ka Avārijas dienests nama apsaimniekotājam atrodas Rīgā, tas aizņēmis teju stundu. «Māras ielas māja ir vienīgā mūsu apsaimniekotā daudzstāvu māja ar liftu Jelgavā, tādēļ reaģēšanas laiks uz izsaukumu Jelgavā ir no 40 minūtēm līdz stundai,» atzīst «Latvijas namsaimnieka» pārstāvis Jānis Jakubovskis. VUGD glābēji, kuri ieradās notikuma vietā, izmantojot hidrauliskos instrumentus, atspieda lifta durvis un izglāba iestrēgušo vīrieti. Tajā brīdī jau bija ieradies arī lifta remontstrādnieks. «Lifta durvīm ir nelieli bojājumi, kuri daļēji tika novērsti uzreiz, tomēr tuvākajā laikā tiks nomainīta vēl viena detaļa,» norāda J.Jakubovskis, uzsverot, ka par to papildu līdzekļi netiks piedzīti – tas iekļauts nama lifta uzturēšanas cenā.
Komentējot situāciju ar daudzstāvu māju liftiem, «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldē» (NĪP), kas apsaimnieko lielāko daļu no tiem, uzsver, ka teju visos daudzdzīvokļu namos pilsētā liftu nolietojums divkārt pārsniedz ieteicamās ekspluatācijas termiņu. «Apsaimniekojot 68 liftus pilsētas daudzdzīvokļu namos, izsaukumus saņemam piecas sešas reizes mēnesī. Tas nav pārsteidzoši – piemēram, Dambja ielas namā lifts uzstādīts 1976. gadā un, ņemot vērā, ka lifta ekspluatācijas ieteicamais termiņš ir 25 gadi, varam rēķināt, cik termiņus tas jau ir nokalpojis,» stāsta NĪP Remontu daļas vadītājs inženieris elektriķis Viktors Ivanovs, piebilstot, ka lifta sistēmas ir darba kārtībā, tomēr, veco laiku sistēmās nav paredzētas evakuācijas iespējas.
«Piemēram, mūsdienīgs lifts ugunsgrēka gadījumā nobrauks uz pirmo stāvu un vairs nekur nebrauks. Tāpat, ja ir notikusi kāda kļūme, lifts aizbrauks līdz pirmajai pieturai un tā durvis automātiski atvērsies,» skaidro inženieris, uzsverot, ka vecais lifts visdrīzāk šādos gadījumos iestrēgs, turklāt, iespējams, starp stāviem. Viņš uzsver arī to, ka nereti lifta iestrēgšanu veicina paši iedzīvotāji. Piemēram, nereti cilvēki sakāpj liftā, pārsniedzot pieļaujamo svaru, bet jaunieši lēkā lifta kabīnē, pārbaudot tā reakciju. Inženieris lēš, ka atjaunot vienu liftu daudzdzīvokļu mājā izmaksātu ap 25–30 tūkstošiem eiro. Lēmums par lifta atjaunošanu jāpieņem mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai.
V.Ivanovs skaidro, ka, iestrēgstot liftā, svarīgākais ir saukt palīgā, zvanot pa tālruni, kas norādīts liftā kā Avārijas dienesta tālrunis. «Uzņēmums, kurš NĪP nodrošina Avārijas dienesta palīdzību lifta iestrēgšanas gadījumā, atrodas Jelgavā un tā reaģēšanas laiks ir līdz 15 minūtēm,» stāsta V.Ivanovs. «Ja gaidīšanas laiks ir adekvāts, vislabāk ir tomēr sagaidīt lifta remontstrādnieku, jo nereti VUGD glābēji, veicot savus pienākumus, netīši var bojāt mehānismu, un tas nama iedzīvotājiem var izmaksāt gana dārgi,» norāda inženieris.
Foto: riga.lv
1.5 °C,
4.6 m/s,
94.6 % 
1.5 °C,
4.6 m/s,
94.6 %