-4 °C, 2.4 m/s, 72.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSudrabu Edžus ielā zem ietves – purva gāze
Sudrabu Edžus ielā zem ietves – purva gāze
14/03/2014

Šonedēļ «Latvijas gāze» trīs dienas veica rakšanas darbus uz ietves pie ēkas Sudrabu Edžus ielā 15, kur nedēļas sākumā konstatēta gāzes klātbūtne gaisā. Tā kā blakus atrodas dzīvojamās mājas, lai pārliecinātos, ka neveidojas gāzes noplūde, nolemts veikt rakšanas darbus. Uzņēmums pārliecinājies, ka gāzes klātbūtni uzrādījusi dabiska trūdēšanas procesā veidojusies purva gāze, taču ko tas nozīmē un vai tā ir bīstama iedzīvotājiem?

Ligita Vaita

Šonedēļ «Latvijas gāze» trīs dienas
veica rakšanas darbus uz ietves pie ēkas Sudrabu Edžus ielā 15, kur
nedēļas sākumā konstatēta gāzes klātbūtne gaisā. Tā kā blakus
atrodas dzīvojamās mājas, lai pārliecinātos, ka neveidojas gāzes
noplūde, nolemts veikt rakšanas darbus. Uzņēmums pārliecinājies, ka
gāzes klātbūtni uzrādījusi dabiska trūdēšanas procesā veidojusies
purva gāze, taču ko tas nozīmē un vai tā ir bīstama
iedzīvotājiem?

Latvijas gāzes Jelgavas
iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš portālam www.jelgavasvestnesis.lv
skaidro, ka purva gāze veidojas dabiski, trūdēšanas procesa
rezultātā. «Mēs katru dienu uz ielas, mājās, darbā un arī laukos
saskaramies ar gāzēm, dabā gāze veidojas nepārtraukti un tas nav
bīstami, jo tās koncentrācija ir niecīga,» skaidro U.Auniņš. Viņš
norāda, ka dabasgāze, ko izmantojam saimniecībā un ko pa
cauruļvadiem piegādā Latvijas gāze, pēc sastāva ir ļoti līdzīga
purva gāzei, abu sastāvā apmēram 96 procenti ir metāns, līdz ar to
gāzu sprādzienbīstamās īpašības ir identiskas. «Taču sprādziena
iespējamība reālajā dzīvē ir pavisam atšķirīga. Jāsaprot, ka gāze
pati par sevi nav sprādzienbīstama, sprādzienbīstams ir gāzes-gaisa
maisījums, turklāt tikai noteiktā koncentrācijā – ja gāzes
koncentrācija gaisā ir 5 līdz 15 procentiem,» skaidro speciālists.
Interesanti, ka sprādzienbīstamība zūd arī tad, ja gāzes
koncentrācija gaisā ir lielāka par 15 procentiem, tiesa, kā norāda
U.Auniņš, dabā tas praktiski nav iespējams, vien speciāli
eksperimentējot.

Salīdzinājumam U.Auniņš skaidro, ka šonedēļ
Sudrabu Edžus ielā speciālas mērierīces indikators uzrādīja gāzes
koncentrācija 0,003 procentu apmērā. «Tā ir ļoti niecīga
koncentrācija, taču mēs jebkurā gadījumā pārbaudām, lai būtu droši,
ka gāze nerodas noplūdes rezultātā no mūsu gāzesvada,» tā viņš.
Minētajā vietā ir izbūvēti divi gāzes vadi, un ņemot vērā
daudzdzīvokļu māju tuvumu, nolemts tos pārbaudīt. «Vispirms atrakām
vienu vadu, konstatējām, ka nekādas noplūdes neveidojas. Turpinājām
pārbaudi ar blakus esošo gāzesvadu, un, atrokot vaļā to, arī
indikators vairs gāzes klātbūtni neuzrādīja. Gāze ir vieglāka par
gaisu, tāpēc dabiskā purva gāze vienkārši izplēnēja. Taču tagad
esam droši, ka gāzes vadam nekādu bojājumu un noplūžu nav,» skaidro
U.Auniņš.

Atdarinot dabā notiekošo
trūdēšanas procesu, tiek ražota arī biogāze. Speciālists norāda, ka
tā ir praktiski tāda pati gāze kā plūst pa «Latvijas gāzes» vadiem,
vien atšķirīgo gāzes iegūšanas procesu dēļ atšķiras daži
piemaisījumi. Turklāt dabasgāzei tiek pievienotas īpašas
smaržvielas odoranti, lai gāzes klātbūtni gaisā vieglāk konstatēt
varētu arī iedzīvotāji.

Vaicāts, kāpēc Jelgavā šajā vietā varēja
rasties purva gāze, viņš paskaidro, ka pilsēta savulaik būvēta
purvainā vietā un arī konkrēti šajā apkaimē – Raiņa un Pasta ielā –
ceļi būvēti uz koka pāļiem. «Protams, tie laika gaitā trūd un
pamazām, daudzu gadu laikā, veidojas neliels daudzums gāzes. To tad
arī uzrādīja mūsu indikators,» skaidro speciālists.

Jāpiebilst, ka ceturtdienas pēcpusdienā darbi
Sudrabu Edžus ielā jau noslēgušies, un, iestājoties piemērotiem
laikapstākļiem, ietvi atkal noasfaltēs.

Foto: Ivars Veiliņš