Šonedēļ «Latvijas gāze» trīs dienas veica rakšanas darbus uz ietves pie ēkas Sudrabu Edžus ielā 15, kur nedēļas sākumā konstatēta gāzes klātbūtne gaisā. Tā kā blakus atrodas dzīvojamās mājas, lai pārliecinātos, ka neveidojas gāzes noplūde, nolemts veikt rakšanas darbus. Uzņēmums pārliecinājies, ka gāzes klātbūtni uzrādījusi dabiska trūdēšanas procesā veidojusies purva gāze, taču ko tas nozīmē un vai tā ir bīstama iedzīvotājiem?
Ligita Vaita
Latvijas gāzes Jelgavas iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš portālam www.jelgavasvestnesis.lv skaidro, ka purva gāze veidojas dabiski, trūdēšanas procesa rezultātā. «Mēs katru dienu uz ielas, mājās, darbā un arī laukos saskaramies ar gāzēm, dabā gāze veidojas nepārtraukti un tas nav bīstami, jo tās koncentrācija ir niecīga,» skaidro U.Auniņš. Viņš norāda, ka dabasgāze, ko izmantojam saimniecībā un ko pa cauruļvadiem piegādā Latvijas gāze, pēc sastāva ir ļoti līdzīga purva gāzei, abu sastāvā apmēram 96 procenti ir metāns, līdz ar to gāzu sprādzienbīstamās īpašības ir identiskas. «Taču sprādziena iespējamība reālajā dzīvē ir pavisam atšķirīga. Jāsaprot, ka gāze pati par sevi nav sprādzienbīstama, sprādzienbīstams ir gāzes-gaisa maisījums, turklāt tikai noteiktā koncentrācijā – ja gāzes koncentrācija gaisā ir 5 līdz 15 procentiem,» skaidro speciālists. Interesanti, ka sprādzienbīstamība zūd arī tad, ja gāzes koncentrācija gaisā ir lielāka par 15 procentiem, tiesa, kā norāda U.Auniņš, dabā tas praktiski nav iespējams, vien speciāli eksperimentējot.
Salīdzinājumam U.Auniņš skaidro, ka šonedēļ Sudrabu Edžus ielā speciālas mērierīces indikators uzrādīja gāzes koncentrācija 0,003 procentu apmērā. «Tā ir ļoti niecīga koncentrācija, taču mēs jebkurā gadījumā pārbaudām, lai būtu droši, ka gāze nerodas noplūdes rezultātā no mūsu gāzesvada,» tā viņš. Minētajā vietā ir izbūvēti divi gāzes vadi, un ņemot vērā daudzdzīvokļu māju tuvumu, nolemts tos pārbaudīt. «Vispirms atrakām vienu vadu, konstatējām, ka nekādas noplūdes neveidojas. Turpinājām pārbaudi ar blakus esošo gāzesvadu, un, atrokot vaļā to, arī indikators vairs gāzes klātbūtni neuzrādīja. Gāze ir vieglāka par gaisu, tāpēc dabiskā purva gāze vienkārši izplēnēja. Taču tagad esam droši, ka gāzes vadam nekādu bojājumu un noplūžu nav,» skaidro U.Auniņš.
Atdarinot dabā notiekošo trūdēšanas procesu, tiek ražota arī biogāze. Speciālists norāda, ka tā ir praktiski tāda pati gāze kā plūst pa «Latvijas gāzes» vadiem, vien atšķirīgo gāzes iegūšanas procesu dēļ atšķiras daži piemaisījumi. Turklāt dabasgāzei tiek pievienotas īpašas smaržvielas odoranti, lai gāzes klātbūtni gaisā vieglāk konstatēt varētu arī iedzīvotāji.
Vaicāts, kāpēc Jelgavā šajā vietā varēja rasties purva gāze, viņš paskaidro, ka pilsēta savulaik būvēta purvainā vietā un arī konkrēti šajā apkaimē – Raiņa un Pasta ielā – ceļi būvēti uz koka pāļiem. «Protams, tie laika gaitā trūd un pamazām, daudzu gadu laikā, veidojas neliels daudzums gāzes. To tad arī uzrādīja mūsu indikators,» skaidro speciālists.
Jāpiebilst, ka ceturtdienas pēcpusdienā darbi Sudrabu Edžus ielā jau noslēgušies, un, iestājoties piemērotiem laikapstākļiem, ietvi atkal noasfaltēs.
Foto: Ivars Veiliņš