11.4 °C, 0.8 m/s, 88.4 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaSvētā Valentīna dienai vēsturiska izcelsme
Svētā Valentīna dienai vēsturiska izcelsme
14/02/2008

14. februārī daudzviet atzīmē Svētā Valentīna dienu, ko mēdz dēvēt par visu mīlētāju dienu.

14. februārī daudzviet atzīmē Svētā Valentīna
dienu, ko mēdz dēvēt par visu mīlētāju dienu.

Šajā dienā tradicionāli sūta apsveikuma kartītes kā mīlestības
vai pieķeršanās apliecinājumu.

Tiek uzskatīts, ka Svētais Valentīns ir visu mīlētāju aizbildnis
jeb patrons. Katru februāri Svētā Valentīna dienā mīlētāji daudzās
valstīs dāvina cits citam saldumus, ziedus un citus mīļus
niekus.

Valentīna dienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto
Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr zināms, ka šī
diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules
tradīcijas.

Katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami
ar Valentīna vārdu.

Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas
priesteris. Kad imperators Klaudijs II mūsu ēras 3.gadsimtā
secinājis, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kuriem
ir sieva un ģimene, viņš aizliedzis jauniem, neprecētiem vīriešiem
precēties. Priesteris Valentīns, kurš sapratis lēmuma netaisnīgumu,
nav pakļāvies imperatora pavēlei un turpinājis slepus laulāt
iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanās atklāta, Klaudijs
piespriedis viņam nāvessodu.

Kāda cita leģenda stāsta, ka Valentīns nosūtījis pirmo
apsveikumu pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim bijis ļauts
satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu,
kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai
vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: “Tavs Valentīns” – frāzi, kas
tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat
mūsdienām.

Īpaši Anglijā un Francijā viduslaikos Valentīns kļuva par vienu
no populārākajiem svētajiem.

Arī domas par to, kāpēc Valentīna diena jāsvin tieši februārī,
dalās. Vēsturnieki apgalvo, ka tas saistāms ar priestera Valentīna
nāvi aptuveni mūsu ēras 270.gadā. Citi savukārt apliecina, ka
kristīgā baznīca nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, tā
mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam “Lupercalia”
festivālam, kas noticis šajā laikā.

Senajā Romā februāris bijis oficiālais pavasara sākums, un
uzskatīts, ka tas ir šķīstīšanās laiks. Mājās veikti īpaši rituāli
– iztīrīti putekļi un visās telpās izkaisīti sāls un kvieši.

“Lupercalia” festivāls sācies 15.februārī. Tie bijuši auglības
un ražības svētki, ko svinējuši par godu Faunam, Senās Romas
zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.

Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa “Luperci” biedri
sapulcējušies svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb
Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri
vispirms upurējuši kazu, kurai bija jānodrošina ražība, un suni,
kas simbolizēja šķīstīšanos. Pēc tam zēni sagriezuši upurētās kazas
ādu sloksnēs, iemērkuši tās asinīs un viegli pātagojuši ar
asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu
sievietes nav baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi
lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti.

Kā vēsta leģenda, vēlāk svētkos visas Romas jaunavas
ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Pēc tam katrs
neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu,
tā izveidojot pāri nākamajam gadam. Šie nejauši izvēlētie pāri itin
bieži arī precējušies.

498.gadā pāvests Gelasijs pasludinājis 14.februāri par Svētā
Valentīna dienu. Romiešu “pāru loteriju” pasludināja par nekristīgu
un aizliedza ar likumu.

Viena no raksturīgākajām Valentīna dienas tradīcijām ir sūtīt
apsveikumus. Vecākais zināmais apsveikums Valentīna dienā eksistē
vēl šodien – tā ir romantiska poēma, ko rakstījis Orleānas hercogs
Šarls savai sievai. 1415.gadā rakstītais apsveikums šobrīd ir
apskatāms Londonā, Britu muzejā.

www.LETA.lv