«Tas ir pašam jāizbauda, atbraucot atpakaļ šķiet, ka pavisam citā pasaulē esi bijis. Paiet laiks, kamēr atgriezies ikdienas rutīnā, pierodi pie trokšņa, cilvēku attiecībām, kas valda te. Protams, ceļš ir grūts, dažas dienas šķiet, ka to tālāk neturpināšu, taču kaut kas tomēr dzen doties uz priekšu. Tās nav aprakstāmas sajūtas. Jā, pirmajās dienās te ir redzami katra niķi un stiķi, taču kopumā mēs esam kā viena liela ģimene,» tā šorīt īsi pirms došanās svētceļojumā teic jelgavniece Ieva Aveniņa, kura uz Aglonu dodas jau trešo reizi.
Ritma Gaidamoviča
Lielas somas, guļammaisi, teltis un patīkama atkalredzēšanās – šāda atmosfēra šorīt valdīja pie Jelgavas Romas katoļu katedrāles, no kurienes vairāk nekā 50 jelgavnieki šodien devās trīssimt kilometru garajā ceļā uz Aglonu. Plānots, ka jelgavnieki šo garo ceļu būs veikuši un Aglonā ieradīsies 11. augustā, lai jau 12. augustā piedalītos dažādos pasākumos. Taču galvenais mērķis ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, kas Aglonā notiks 15. augustā.
Šodien uz Aglonu devušies arī bērni – pat tādi, kuri vēl nav sasnieguši gada vecumu, skolēni, studenti, kā arī kundzes un vīri jau cienījamā vecumā. Cits svētceļojumā dodas pirmo reizi, bet citam jau šī ir padsmitā, lai gan katru reizi šķiet, ka varbūt tomēr jāmet miers, taču kaut kas pievelkot un liekot iet atkal un atkal. Tostarp sastaptā Martas kundze atzīst, ka svētceļojumā dodas jau no 1951. gada, taču pēdējos gadus veselības dēļ brauc ar auto. «Veselība vairs neatļauj šo ceļa gabalu mērot kājām, tāpēc pēdējos gadus ierodos uz svētkiem ar auto. Tas arī tāpēc, lai netraucētu citiem. Šie svētki Aglonā man nozīmē daudz, uzskatu, ka dievmāte mani ir tik ļoti sargājusi. Tieši tāpēc ir jābrauc un no sirds jālūdzas. Galvenais no sirds,» teic Martas kundze.
Lielai daļai šis jau ir kārtējais ceļojums, taču ceļinieki starpā ir arī tādi gājēji, kuriem šī būs pirmā. Tā tas ir jelgavniecei Ilzei Pavilonei, kura ies kopā ar 1,4 gadus veco meitiņu Aneti un piecgadīgo Agnetu. «Doma par iešanu brieda jau sen, bet šogad nolēmām, ka ir jāiet, nevar atkāpties. Jā, būs grūtāk ar diviem bērniem, taču esmu jau solidarizējusies ar Ozolu ģimeni, kura palīdzēs. Man šķiet, ka viens otram palīdzot, mēs sasniegsim galamērķi,» tā Ilze.
No Jelgavas uz Aglonu devās arī vairāki tuvākās apkārtnes cilvēki. «Šī man būs sestā reize un piektā ar kājām. Ziniet, tas man nozīmē ļoti daudz, sirds vienkārši velk, gribas aiziet, lūgties, tikt vaļā no grēkiem, kas ir. Te visi esam kā viena liela ģimene un patiesībā nemaz nav tik grūti, jo kājas pašas dodas uz priekšu. Galvenais ir sasniegt galamērķi un vienam otram palīdzēt,» teic Ņina Turonoka no Zaļeniekiem.
Foto: Ivars Veiliņš
1.4 °C,
4.3 m/s,
95 % 
1.4 °C,
4.3 m/s,
95 %