22.5 °C, 1.7 m/s, 69.7 %

Latvijā

SVF neuzstāj uz lata devalvāciju
01/06/2010

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija
(EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības
izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas
kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja
SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti
pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir
nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī
par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts
tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko
aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt
nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras
zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija
strādā.

SVF nostāju jautājumā par lata kursu aģentūra LETA noskaidroja
pēc tam, kad tās rīcībā no valsts politiskajām aprindām nonāca it
kā SVF vadītāja Dominika Štrausa-Kāna parakstītas vēstule kopija,
kurā tiek pausts, ka Latvijai jārisina jautājumi, kas ir saistīti
ar lata «mini devalvāciju», un savlaicīga lēmuma pieņemšana
ilgtermiņā atbilstu visu pušu interesēm.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam
Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF
Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir
viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti norāda, ka ar jēdzienu
«mini-devalvācija», visticamāk, tiek saprasta lata vērtības
samazināšana pret eiro maksimāli par 15% jeb tā dēvētā kursa
koridora paplašināšana.

Minētajā dokumenta kopijā vai viltojumā ir teikts, ka SVF ir
apmierināts ar Latvijas līdzšinējo darbību, ieviešot vienošanās
nosacījumus, taču tiek uzsvērts, ka sociālo tēriņu jautājumā nav
redzams progress. Proti, ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas,
tiek apšaubītas valdības iespējas veikt nepieciešamās reformas
sociālajā jomā, par kurām jau ir panākta vienošanās, tāpēc esot
nepieciešams raudzīties «mini-devalvācijas» virzienā, paplašinot
lata piesaistes koridoru pret eiro, kas ļautu paātrināt Latvijas
izeju no krīzes.

Jau pagājušā gada sākumā premjers Valdis Dombrovskis atzina, ka
SVF neuzstāj uz lata devalvāciju, tomēr fonds pret to neiebilstu.
Stabils lata kurss bija Latvijas valdības pozīcija, ko tā 2008.gada
nogalē aizstāvēja sarunās par starptautisko aizdevumu.

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Vjačeslavs Dombrovskis
aģentūrai LETA uzsvēra, ka situācijā, kad Latvijas darba meklētāju
skaits ir sasniedzis 22%, lata devalvācija joprojām ir aktuāls
jautājums, par kuru ir un vienmēr bijušas nepieciešamas diskusijas.
Viņš nepiekrīt Latvijas Bankas (LB) viedoklim, ka devalvācija
nedotu pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai.

LB ir stingri iestājusies pret lata devalvāciju un par stabila
lata kursa saglabāšanu. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs vēl
pagājušajā sestdienā NATO Parlamentārās asamblejas sesijā pauda
viedokli, ka nacionālās valūtas devalvācija Latvijas ekonomikai
būtu inde, nevis zāles, un no šāda soļa nebūtu nekādu pozitīvu
rezultātu. Viņš devalvāciju nosauca par primitīvu pieeju problēmu
pārvarēšanai.

Savukārt ekonomists Dombrovskis uzskata, ka devalvācija
veicinātu ne tikai eksportu, bet arī iekšējo tirgu un pieprasījumu.
Viņaprāt, lata devalvācija, kas nepārsniegtu 15%, arī neietekmētu
Latvijas iespējas ieviest eiro.

LB mājaslapā lasāms ieraksts, ka «devalvācija ir strupceļš, kas
jāapzinās ikvienam, kurš prātuļo, kaut vai teorētiski, par lata
devalvāciju». NATO Parlamentārās asamblejas sesijā Rimšēvičs
norādīja, ka nevar visās valstīs izmantot vienu un to pašu pieeju,
bet mazās un atvērtās ekonomikās metodes ekonomikas stabilizācijai
ir citādas nekā lielās un slēgtās.

LB prezidents uzsvēra, ka tieši fiskālā politika ir ļoti
svarīga, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu izaugsmi, kritizējot
iepriekšējo «labo» gadu pieredzi, neizveidojot budžeta pārpalikumu.
Tāpat kā citās savās uzstāšanās reizēs, arī šoreiz Rimšēvičs
atgādināja, ka Latvijai jāveic arī turpmāka budžeta konsolidācija,
kas var atgriezt valsti uz ilgtspējīgas ekonomikas ceļa.

Ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs sarunā ar «Nozare.lv»
atgādināja, ka SVF vadītājs jau iepriekš ir atzinis SVF atbalstu
valūtas kursa maiņai Latvijā.

Ošlejs, kurš ir viens no aktīvākajiem lata devalvācijas idejas
aizstāvjiem, joprojām uzskata, ka Latvijai ir tikai divas
alternatīvas. Pirmā, saglabāt «cietu» valūtas kursu, bet ievērojami
samazināt sociālos tēriņus, tajā skaitā medicīnai, izglītībai,
pensijai, kas, pēc Ošleja vārdiem, tikai pasliktinās dzīves līmeni
un neliks pamatu izaugsmei. Savukārt otra alternatīva esot noteikt
mainīgu valūtas kursu un tādējādi stimulēt ekonomiku.

«Manuprāt, SVF vēlas pateikt (to Ošleijs teica, pieņemot, ka
vēstule nav viltojums – red.), ka 400 miljonu latu budžeta
konsolidācija ir nereāli liels samazinājums, bet politiķiem
priekšvēlēšanu laikā nebūs dūšas pateikt cilvēkiem, ka ir jāmazina
pensijas, ka nevarēs apmaksāt ārstēšanos un principā – ir jāemigrē
prom no Latvijas,» sacīja ekonomists.

«LB ir pierādījusi, ka tā spēj noturēt pilnīgi jebkuru valūtas
kursu, jo Latvija ir maza valsts un LB ir spējusi sarunāt ar
komercbankām, kāds būs valūtas kurss,» sacīja lata devalvācijas
aizstāvis, piebilstot, ka viņa aicinājums devalvēt latu ir
pamatots, jo «citur ekonomika jau pieaug, kamēr pie mums vēl
nē».

«Mini devalvācijas» pluss, pēc Ošleja teiktā, varētu būt tas, ka
lata kurss nepiedzīvo tik lielas izmaiņas un tādējādi necieš tie
kredītņēmēji, kuru aizņēmušies eiro valūtā.

«Ja īsteno lielāku devalvāciju, tad varētu konvertēt eiro
kredītus uz latiem, kompensējot bankām zaudējumus, lai atvieglotu
kredītu nastu, kas varētu būt ekonomikas dzinulis,» pauda
Ošlejs.

Taujāts, vai aktivitātes ap LB padomes kandidātu vēlēšanām
varētu būt saistītas ar kādām politiskajām interesēm, lai
aktualizētus jautājumus par lata devalvāciju, Ošlejs atzina, ka par
to viņš nav informēts, «bet būtu prātīgi, ja ievēlētu zinīgus
speciālistus, lai veidotos diskusijas par to, kas un kā būtu labāk
Latvijas ekonomikai».

Viņaprāt, LB padomes amatos vajadzētu ievēlēt tādus ekspertus kā
Alfu Vanagu, Gati Kokinu vai Vjačeslavu Dombrovski, kuri esot
pierādījuši savu augsto kompetenci makroekonomikā un varētu dot
būtisku pienesumu LB.

Atbildot uz jautājumu, vai būtu prātīgi LB padomē ievēlēt ar
politiku saistītus cilvēkus, Ošlejs uzdeva pretjautājumu: «Vai jums
liekas, ka Latvijā varam atrast kādu, kas nav saistīts ar
politiku?» un pats arī steidza atbildēt: «Mēs esam pārāk maza
valsts, un rezervistu soliņš ir pārāk īss.»

Savukārt IBS «Prudentia» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis
«Nozare.lv» pauda viedokli: ja šī brīža ekonomiskajā situācijā un
priekšvēlēšanu gaisotnē LB padomē tiktu ievēlēti politiski angažēti
pārstāvji, Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas vērotāji to
uztvertu kā potenciālu apdraudējums lata stabilitātei un Latvijas
izvēlētajam kursam uz eiro ieviešanu.

Viņaprāt, politiski virzītu cilvēku ievēlēšana bez izsvērtām
diskusijām radītu negatīvu reakciju starptautiskajā vidē un varētu
novest pie Latvijas reitingu samazinājumiem, uzbrukumiem latam, kā
arī procentu likmju celšanās.

Tomēr investīciju baņķieris atzīst, ka LB padomē nevajadzētu būt
tikai bankai pietuvinātiem cilvēkiem, bet tajā nepieciešami arī
nozares speciālisti, kas nāk no privātās sfēras, valsts pārvaldes,
kā arī atzīti nozares eksperti ar atbilstošu izglītību un kas
profesionāli nodarbojas ar ekonomiku.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks
Aleksis Jarockis, komentējot sarunu gaitu ar SVF un Eiropas
Komisiju, norādīja, ka pašlaik notiek diskusija par visiem
starptautiskā aizdevuma programmas jautājumiem, piemēram, tiek
vērtēts makroekonomiskās attīstības scenārijs 2011. gadam, kurā
rūpīgi tiekot izvērtēta nākamā gada ekonomikas situācija,
iespējamie nodokļu ieņēmumi, plānotie izdevumi 2010. un 2011. gadā,
kā arī citas pozīcijas.

«Starptautisko aizdevēju misijas ietvaros Latvijas valdība un
oficiālās valsts institūcijas aizstāv Latvijas intereses,» uzsvēra
Jarockis.

Jau ziņots, ka no 19. maija līdz 4. jūnijam Latvijā strādā
starptautisko aizdevēju pārskata misija SVF un Eiropas Komisijas
speciālistu vadībā, lai izvērtētu Latvijas ekonomikas
stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas un ar
aizdevējiem noslēgto vienošanos izpildi.

LETA