Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde šodien apstiprinājusi pēdējās pārskata misijas rezultātus un nodomu vēstules tekstu ar Latviju, kas nozīmē, ka fonds atbalsta starptautiskās aizdevuma programmas slēgšanu, šovakar LTV pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis.
Dombrovskis apliecināja, ka fonda valde slēgusi piekto un pēdējo pārskata misiju, kaut arī formāli beigu termiņš esot rītdiena, 22. decembris.
Vienlaikus premjers atgādināja, ka no fonda puses turpināšoties pēcprogrammas uzraudzība, taču atzina, ka «turpmāk lēmumu pieņemšanā būsim daudz brīvāki».
Politiķis arī uzsvēra, ka, neskatoties uz programmas beigām, nepieciešams stingri ievērot fiskālo disciplīnu un sekot līdzi budžeta deficītam. «Tas nenozīmē, ka atkal varam sākt dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Šo eksperimentu vienreiz jau veicām,» piebilda Dombrovskis.
Pēc premjera teiktā, noslēdzot misiju, Latvija ir uz stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes ceļa, un esot iespējams, ka līdz ar to uzlabosies arī starptautisko investoru un kredītreitingu aģentūru Latvijas skatījums, taču Dombrovskis arī atgādināja par krīzes turpināšanos vairākās Eiropas valstīs, kas ietekmē arī Latviju.
Kopumā kopš 2008. gada SVF Latvijai piešķīris 1,1 miljardu eiro (0,77 miljardus latu).
Šodien arī Eiropas Komisija (EK) parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, līdz ar to tagad būs noslēgusies pirms trim gadiem sāktā starptautiskā aizdevuma programma.
EK un SVF pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu par Latvijas pārskata misijas noslēgšanu. Aizdevēji uzsver, ka Latvijas ekonomika pašlaik atgūstas no smagas lejupslīdes un ekonomikas izaugsme šogad varētu būt no 4,5% līdz 5%. Tomēr nākamgad šī izaugsme varētu krasi palēnināties saistībā ar ekonomikas un finanšu stāvokļa pasliktināšanos ārpus Latvijas. Lai gan ir paredzams, ka patēriņa cenu inflācija nākamgad samazināsies, ir nepieciešama rīcība, kas veicinātu zemas inflācijas vidi.
EK un SVF prognozē, ka Latvijas šā gada budžeta deficīts būs zemāks par noteikto mērķi, neraugoties uz neparedzētajām izmaksām, kas saistītas ar lidsabiedrību «airBaltic». Secināts, ka arī darba tirgus apstākļi ir uzlabojušies, bet ilgtermiņa bezdarbs joprojām ir augsts, tāpēc būs jāpievērš lielāka uzmanība kvalificēta darbaspēka trūkumam. Tiek atzīmēts, ka Latvijas nabadzības līmenis saglabājas starp augstākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc arī aizdevēju misija uzsvērusi nepieciešamību saglabāt pietiekamus sociālās drošības tīkla izdevumus.
Pēc aizdevuma programmas beigām Latvija turpinās konstruktīvu politisko dialogu ar SVF un atbilstoši SVF noteikumiem sāks īstenot pārraudzību pēc programmas izpildes, kas paredz, ka dalībnieki biežāk nekā iepriekšējās uzraudzības laikā apspriedīsies ar SVF, īpašu uzmanību pievēršot makroekonomikas un strukturālajai politikai.
Jau ziņots, ka starptautiskajā aizdevuma programmā Latvijai bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).
Latvija tā arī neizmantoja iespēju saņemt Ziemeļvalstu – Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas, Igaunijas – piedāvātos 1,9 miljardus eiro (1,33 miljonus latu), kā arī Čehijas un Polijas piedāvātos 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).
Kā ziņots, pēc 2012. gada budžeta iesniegšanas Saeimā finanšu ministrs Andris Vilks atzīmēja: Latvija no 22.decembra atgūs finansiālo un ekonomisko neatkarību, un svarīgi ir saprast, ka jāturpina darboties tikpat atbildīgi.
LETA
2.2 °C,
2.1 m/s,
93.1 % 
2.2 °C,
2.1 m/s,
93.1 %