22.2 °C, 2.5 m/s, 72.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijā«Swedbank» prezidents: Nākamo desmit gadu laikā redzēsim ne vienu vien krīzi
«Swedbank» prezidents: Nākamo desmit gadu laikā redzēsim ne vienu vien krīzi
04/11/2011

Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamo desmit gadu laikā redzēsim ne vienu vien krīzi, kas izpaudīsies dažādos veidos un formās, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» teica «Swedbank» prezidents Latvijā Māris Mančinskis.

Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamo desmit gadu laikā redzēsim
ne vienu vien krīzi, kas izpaudīsies dažādos veidos un formās,
intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» teica «Swedbank» prezidents
Latvijā Māris Mančinskis.

«Krīzes nāk un iet. Šī noteikti nebija pēdējā krīze, un būs
jaunas krīzes Latvijā, visā pasaulē. Tāpēc jautājums ir – kādus
secinājumus veicam un kā mainām darbību, lai nākotnē pret jebkādām
krīzēm būtu noturīgāki? Viens no veidiem ir katru reizi krīzei
meklēt kādu vainīgo, bet otra pieeja ir paskatīties katram pašam uz
savu darbību, lai saprastu, ko varēja darīt citādāk un ko
iemācīties rītdienai,» sprieda baņķieris.

Mančinskis, pēc kura domām, katrs atbild tikai par savām kļūdām,
nepiekrīt, ka pirms iepriekšējās krīzes bankas būtu rīkojušās
bezatbildīgi. Tās esot pieļāvušas makroekonomisko novērtējumu
kļūdas un par to, viņaprāt, ir pietiekami samaksājušas ar
ievērojamajiem zaudējumiem, kas bija 2009. un 2010. gadā.

Viņš uzskata, ka patlaban no tautsaimniecības viedokļa ir
svarīgāk skatīties, kas notiks nākotnē un ko katrs no savas puses –
gan bankas, gan uzņēmēji, gan valdība, gan privātpersonas – var
darīt, lai šādas kļūdas neatkārtotu.

Uz jautājumu, vai bankas, valdība, privātpersonas un uzņēmēji ir
guvuši nepieciešamās mācības, lai pasargātos no krīzēm nākotnē,
viņš atbildēja, ka daļa – noteikti jā. Tomēr nevajagot būt naiviem
un cerēt, ka tagad viss būs pilnīgi citādāk.

Mančinskis pieņem, ka lielu daļu ASV, kas ir viena no pasaules
attīstītākajām ekonomikām, mājsaimniecību un uzņēmēju katra nākamā
krīze pārsteigs tikpat nesagatavotus kā iepriekšējā. «Diemžēl
individuālā līmenī ir vieglāk par to nedomāt. Ja par to nedomā, tad
liekas, ka tas, visticamāk, nenotiks, un nenotiek gatavošanās.
Nepārtraukti krīzei nav jāgatavojas, bet katram sava ikdiena un
finanšu plāni jāveido tā, lai gadījumā, ja optimistiskais scenārijs
nepiepildās, nebūtu ļoti sliktu seku. Tas ir pats galvenais,»
uzskata «Swedbank» prezidents.

Viņš ieteica gan uzņēmējiem, gan arī privātpersonām padomāt par
divām lietām – pirmkārt, par savu spēju iet cauri sliktākajam
scenārijam un, otrkārt, par savu spēju mainīties.

Kā uzsvēra baņķieris, pasaule visu laiku mainās un zināšanas,
pieredzes un lietas, kas derēja pirms desmit gadiem, šodien daļā
gadījumu vairs neder, bet tas, kas der šodien, visticamāk, pēc 20
gadiem būs nevajadzīgs. Viņš uzskata, ka ir pilnīgi nepareizi
domāt, ka, pašam nemainoties, kas labs notiks.

Tomēr «Swedbank» pieredze rādot, ka izpratne par finanšu
stabilitātes jautājumiem pieaug un ir lielāka vēlēšanās veidot
uzkrājumus. Cilvēki esot piesardzīgāki savos tēriņos un
investīcijās un vēlas veidot drošības spilvenu.

LETA