Pilsētā

«Pirmais iespaids – mācīties tālmācībā būs tik viegli: kad gribēšu, tad pildīšu mājas darbus un ieskaites… Taču patiesībā tas ir ļoti grūti. Jā, tā ir brīvība – pats plāno savu laiku un neesi pakļauts stundu sarakstam, bet reizē tā ir arī milzīga atbildība. Nepieciešama liela motivācija un mērķtiecība mācīties, iegūt izglītību un saņemt diplomu, kā arī izcils laika menedžments. Jābūt lielai pašdisciplīnai,» atzīst Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas direktores vietniece Inga Zudiļina.

Ritma Gaidamoviča

«Pirmais iespaids – mācīties tālmācībā būs tik viegli:
kad gribēšu, tad pildīšu mājas darbus un ieskaites… Taču patiesībā
tas ir ļoti grūti. Jā, tā ir brīvība – pats plāno savu laiku un
neesi pakļauts stundu sarakstam, bet reizē tā ir arī milzīga
atbildība. Nepieciešama liela motivācija un mērķtiecība mācīties,
iegūt izglītību un saņemt diplomu, kā arī izcils laika menedžments.
Jābūt lielai pašdisciplīnai,» atzīst Jelgavas Vakara (maiņu)
vidusskolas direktores vietniece Inga Zudiļina.

Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā tālmācība tiek piedāvāta
ceturto mācību gadu, un vidēji vienā gadā šādu modeli izvēlas 30 –
40 skolēni. Šobrīd pamata vai vidējo izglītību tālmācībā iegūst 30
cilvēki. «Sākām ar vidusskolu, bet pagājušajā gadā radās
pieprasījums arī pēc tālmācības 5. klasē. Ģimene no Jelgavas
pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā, bet vēlējās, lai meita turpina mācības
latviešu skolā. Izstrādājām mācību materiālus un programmu arī
vienam cilvēkam. Šobrīd meitene ar labām sekmēm turpina izglītoties
tālmācībā 6. klasē,» stāsta I.Zudiļina, gan piebilstot, ka pārsvarā
šo modeli izvēlas, lai iegūtu vidējo izglītību.

Skolēni no Latvijas, Lielbritānijas, Norvēģijas un pat
ASV

Iemesli, kāpēc izšķiras par labu tālmācībai, ir dažādi.
Populārākais – cilvēks izbraucis no valsts, bet vēlas turpināt
iegūt izglītību Latvijā un pabeigt skolu šeit. Jelgavas vakarskolā
mācās vairāki jelgavnieki, kuri šobrīd strādā un dzīvo
Lielbritānijā. Šo modeli izvēlējušās arī jaunās māmiņas, kuras
saprotamu iemeslu dēļ skolu nevar apmeklēt. Arī darbā aizņemtie
cilvēki, kuriem vienkārši nav laika sēdēt skolas solā, bet atestāts
par vidējo izglītību nepieciešams. Ir arī tādi, kuri pirms
vairākiem gadiem «izkrituši» no izglītības sistēmas, visu nav līdz
galam nokārtojuši, bet pēc gadiem sapratuši, ka atestātam ir
nozīme. «Šo modeli labprāt izvēlas arī sportisti, kuriem ir daudz
treniņu, sacensības visā pasaulē, bet skola tradicionālā izpratnē
paliek novārtā. Lai nepārtrauktu izglītošanos, viņi izvēlas šo
modeli. Tā pagājušajā mācību gadā mums skolu absolvēja hokejists
jelgavnieks, kurš dzīvo un trenējas ASV. Skolu viņš pabeidza labi,
ieguva atestātu un iestājās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Vēl viens puisis, kurš dzīvo un trenējas ASV, pērn pie mums
pabeidza 11. klasi, bet šogad nolēma tālāk mācīties koledžā ASV.
Taču viņam pastāv iespēja, atgriežoties Latvijā, pabeigt 12. klasi
un iegūt diplomu arī šeit,» stāsta direktores vietniece. Viņa
uzsver, ka ir un vienmēr būs skolēni, kuri nevar regulāri apmeklēt
skolu, tieši tādēļ tālmācībai ir potenciāls, jo tādējādi tiek dota
iespēja izglītību iegūt attālināti.

Tālmācība – līdz pat sirmam vecumam

Piemēram, Eiropas Tālmācības vidusskolā galvaspilsētā tālmācībā
izglītību iegūst jelgavniece daiļslidotāja, kura šobrīd trenējas
Maskavā. Viņa mācās 10. klasē. Eiropas Tālmācības vidusskolas
direktore Aija Bārzdaine, kura, starp citu, ir jelgavniece, norāda,
ka skolai sanāk liels darbs arī ar viņas vecākiem, kam ir pieeja
sistēmai, tādēļ var kontrolēt, cik reižu meita sistēmai
pieslēgusies, vai izpildījusi uzdevumus un nav parādu. «Aptuveni 30
procenti skolēnu ir attiecīgajā vidusskolas vecuma posmā, kad
sadarbojamies arī ar vecākiem, 30 procenti – 25 – 35 gadus veci
jaunieši, kuri dažādu iemeslu dēļ mācības savulaik pārtraukuši, bet
pārējie ir gados vecāki, tostarp arī cilvēki cienījamos gados,» tā
A.Bārzdaine. Vakara (maiņu) vidusskolas direktore Brigita Preisa
piebilst, ka Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā pārsvarā tālmācībā
izglītību iegūst cilvēki no 16 līdz 40 gadiem. 

Galvenais instruments – e-vide

Tālmācība – ko tas nozīmē? To, ka skolēns mācību vielu apgūst
patstāvīgi, attālināti, un skolotājs nepieciešamības gadījumā ir
viņa konsultants. «Katram audzēknim tiek izsniegta pieeja datu
bāzei, kur glabājas visi mācību materiāli, mācību plāns, kuru ar
interneta starpniecību var izmantot jebkurā sev izdevīgā laikā.
Viņam ir pieejami visi tie paši materiāli, kas skolēnam, kurš
apmeklē skolu. Tiesa, nereti tie ir koncentrētākā veidā – iedodam
tikai pašu «esenci», kas tiešām viņam būtu nepieciešama, vadoties
pēc mācību priekšmetu standartiem. Kā arī saraksts ar papildu
materiāliem,» stāsta I.Zudiļina. Tāpat e-vidē audzēknim ir iespēja
sazināties ar konkrēto mācību priekšmeta skolotāju un, ja kas
neskaidrs, sarunāt klātienes konsultācijas vai arī konsultāciju
skaipā.

Vai ieskaiti tiešsaistē otrpus datoram pilda īstais
audzēknis?

Arī pārbaudes darbi tiek kārtoti tiešsaistē. «Ja audzēkņi, kuri
ikdienā apmeklē skolu, par katru mācību tematu pilda pārbaudes
darbu, iegūstot vērtējumu, no kā veidojas semestra atzīme, tad
tālmācībā audzēknim, lai iegūtu semestra vērtējumu, ir jāizpilda
viens ieskaites darbs par visām semestra tēmām. Uzdevumi ir dažādi,
tostarp pašam jāraksta pārspriedums, jāanalizē situācija, shēmas,
ir arī citi uzdevumi. Šī darba atzīme ir arī semestra atzīme
priekšmetā. Protams, arī tālmācības skolēns var pildīt dažādus
mazos kontroldarbus jeb pašpārbaudes testus, kas ir sagatavoti
elektroniskajā vidē, taču šobrīd mēs tos vērtējam tikai ar
«ieskaitīts» vai «neieskaitīts»,» tā direktores vietniece,
skaidrojot, ka ir iecere paškontroles testus vērtēt ar atzīmi, taču
skolai nav īstas pārliecības, ka tas būs objektīvi, jo nav
mehānisma, kā izkontrolēt, vai testa pildītājs datora otrā pusē ir
konkrētais audzēknis.

Te gan rodas jautājums – kā tad to pārbaudes darbos var
izkontrolēt? Vakara (maiņu) vidusskolas direktore B.Preisa atzīst,
ka paļaujas uz skolēna godaprātu. «Lielās ieskaites audzēknis nevar
nekontrolēti pildīt. Viņam skolotājam ir jāpaziņo, kurā laikā tieši
būs gatavs pildīt pārbaudes darbu. Uz to brīdi skolotājs pieslēdzas
sistēmai, audzēknim aizsūta testa pieejas paroli, un tiek veikta
laika atskaite. Katram pārbaudes darbam laiks ir ierobežots – no 40
minūtēm līdz divām stundām,» stāsta B.Preisa. Viņas vietniece
piebilst, ka, ņemot vērā ierobežoto laiku, skolēns nevar visu dienu
pildīt uzdevumus, aicinot palīgā google vai draugus un prasot
pareizās atbildes. Protams, gadīties jau var visādi. A.Bārzdaine,
kuras vadītajā skolā tālmācībā vidējo izglītību iegūst arī vairāki
jelgavnieki, uzsver, ka šajā sistēmā viss balstās uz uzticību.
«Tikko biju apmaiņas braucienā Somijā, kur tālmācība ir ļoti augstā
līmenī. Arī tur labākajās skolās uzsver, ka viņi uzticas saviem
audzēkņiem. Un mums jādara tāpat. Protams, ja pēkšņi pārbaudes
darbā audzēknis saņem 9 balles, bet skolotājs zina, ka skaipa
konsultācijā viņš knapi var salikt teikumu un kaut ko par konkrēto
tēmu pastāstīt, mums būs šaubas. Bet tad varam izsaukt uz skaipa
konsultāciju un uzdot papildu jautājumus, lai pārliecinātos –
atzīme nopelnīta godīgi vai arī viņa vietā pārbaudes darbu ir
izpildījis kāds cits,» tā A.Bārzdaine.

B.Preisa uzsver, ka krāpjoties neviens audzēknis nav pieķerts,
taču plaģiātisms tālmācībā, tāpat kā jebkurā skolā, ik pa laikam ir
vērojams. Tas attiecas uz pārspriedumiem, rakstiskiem gabaliem.
«Taču liels palīgs ir dažādas elektroniskās programmas, kur,
ievadot konkrētu tekstu, varam pārliecināties, vai tas rakstīts
paša spēkiem vai no kāda nokopēts. Atlants.lv tagad zina visi,»
atzīst I.Zudiļina. Runājot par šmaukšanos ieskaitēs tālmācībā, abu
skolu vadība uzsver, ka tālmācību izvēlas ļoti motivēti cilvēki,
kuri nav ieinteresēti blēdīties. Viņi zina, ka noslēgumā tāpat būs
jākārto valsts centralizētie eksāmeni, turklāt klātienē skolā,
tāpēc ir ieinteresēti labi sagatavoties. «Uz eksāmenu taču
nepaņemsi līdzi kādu citu! Jāņem vērā, ka, tāpat kā parastajās
skolās, arī pie mums ir novērotāji, kas visu procesu fiksē,»
piebilst A.Bārzdaine.

Ieskaiti pilda pusnaktī

Abu skolu vadība uzsver, ka tālmācībai ir gan savi plusi, gan
arī mīnusi. Galvenais ieguvums – cilvēks pats var plānot savu
laiku. Turklāt Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā tālmācība ir bez
maksas, bet Rīgā gan par šo pakalpojumu jāmaksā. Taču kā mīnusu
skolas norāda to, ka tas ir papildu darbs skolotājam. Valsts
nepiedāvā atsevišķus mācību materiālus tālmācībai – tos izstrādā
paši skolotāji katrs savā priekšmetā. Piemēram, vienam testam
elektroniskajā vidē viņiem vien ir jāizstrādā 30 varianti, lai tie
neatkārtotos. Tāpat skolotājam jāapzinās, ka viņam jābūt pieejamam
teju 24 stundas diennaktī, jo tieši audzēknis nosaka, cikos un kā
viņš sazināsies ar pedagogu. «Pagājušajā gadā mums bija interesanti
atgadījumi atšķirīgo laika joslu dēļ. Proti, puiši, kas dzīvo ASV,
teica, ka ieskaitei gatavi tieši pusnaktī pēc Latvijas laika. Tad
arī skolotājs pieslēdzās, iedeva paroli un gaidīja, kamēr ieskaite
izpildīta,» stāsta I.Zudiļina, piebilstot, ka tas pats attiecas arī
uz konsultācijām. Vēl par mīnusu var uzskatīt to, ka tālmācības
skolēnam, piemēram, visa vēstures grāmata šķiet svarīga. «Skolā
klases stundā skolotājs izstāsta, kas ir būtiskākais, bet, pašam
studējot, ir grūti izvērtēt, kam jāpievērš lielāka uzmanība,» tā
I.Zudiļina, gan norādot, ka tādējādi skolēns iemācās patstāvīgi
strādāt, līdz ar to viņam ir daudz vieglāk augstskolā.

Vai atestāts tāds pats?

Skolās atzīst, ka skolēnu viens no būtiskākajiem jautājumiem,
izvēloties šo izglītības modeli, ir: vai atestāts ir tāds pats kā
parastajās skolās? «Izglītība ir absolūti līdzvērtīga, un skolēns,
kurš izglītību iegūst tālmācībā, saņem tieši tādu pašu atestātu kā
pārējie absolventi,» tā B.Preisa. Skolas vadība uzsver, ka nav
vērojamas arī būtiskas atšķirības atzīmju līmenī. Nereti pat
gadoties, ka tieši tie audzēkņi, kuri izvēlējušies tālmācību,
iegūst 6 balles ieskaitē, bet atzīst, ka tā ir slikta atzīme un nāk
uz skolu klātienē vēlreiz pārkārtot ieskaiti, ko skola atļauj. Bet
tajā pašā laikā ir skolēni, kuri ik dienu apmeklē skolu un uzskata,
ka pietiek arī ar 4 ballēm. «Viss atkarīgs no motivācijas,» tā
B.Preisa.

Ko par tālmācību saka jelgavnieki?

Vitālijs Griškēvičs, mācās 10. klasē
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā:

«Diemžēl neesmu vairs pusaudzis – man jau ir 25 gadi, un darba
dēļ nevaru atļauties ikdienā iet uz skolu, tādēļ tālmācība šķita
pieņemama. Mācības atsāku pēc astoņu gadu pārtraukuma. Tāpat kā
daudziem citiem, arī man 16 gadu vecumā šķita: pabeigšu 9. klasi,
iešu ātri strādāt! Bet dzīve tomēr parāda arī medaļas otru pusi –
izglītība un diploms tomēr ir nepieciešams, lai pavērtos plašākas
iespējas. Bija jāpaiet daudziem gadiem, un šobrīd man ir gan
vēlēšanās, gan motivācija mācīties. Kāpēc tieši tagad? Strādāju kā
pašnodarbinātais kokamatniecībā, taču mans hobijs saistīts ar
autoelektroniku – vēlētos iegūt ar šo jomu saistītu profesiju. Jā,
var jau iet uz profesionālo vidusskolu, bet tur ir jāsēž skolas
solā, ko nevaru atļauties. Bet te man ir iespēja pabeigt tālmācībā
vidusskolu un iet uz augstskolu neklātienē studēt inženierzinātnes.
Vai tikpat labi es varu visu apgūt pašmācībā, bet uz izglītības
iestādi aiziet nokārtot tikai kvalifikācijas eksāmenu, taču tam
nepieciešama vidējā izglītība. Pašam gribas pierādīt, ka neesmu
nemaz tik dumjš. Protams, nav viegli pašam pieķerties mācībām, bet
tas nav neiespējami. Kontroldarbus gan pildu klātienē, lai
neiedomātos par šmaukšanos, jo tikai man pašam tās zināšanas ir
vajadzīgas.»

Jeļena Jakušina, meita daiļslidotāja
Olga mācās Eiropas Tālmācības vidusskolas 11.
klasē:

«Olga jau septiņus gadus profesionāli nodarbojas ar
daiļslidošanu un daudz laika pavada Krievijā. Vēl līdz 9. klasei
kaut kā spējām sportu sabalansēt ar skolu, un Olga absolvēja
Jelgavas 5. vidusskolu. Ko darīt tālāk, ja viņai treniņu slodze un
sacensību grafiks kļūst tikai lielāks? Labākais risinājums šķita
tālmācība. Iedomājieties – kā var apmeklēt skolu, ja no pulksten 8
rītā četras stundas ir treniņi, tad divu stundu pauze un atkal trīs
stundas treniņi. Nebūtu tālmācības, par skolu būtu jāaizmirst, jo
neviens nav tik pretimnākošs. Sākumā mēģinājām mācīties vakarskolā,
bet nesanāca, tāpēc pārgājām uz tālmācību. Tagad Olga pati plāno
savu grafiku – tiklīdz ir brīva no treniņiem, mācās, sarunā ar
skolotājiem, kad kārtos pārbaudes darbus, kad būs skaipa
konsultācijas ar pedagogiem, tāpat e-pastā noskaidro sev
nesaprotamo. Atzinīgi vērtēju to, ka arī mēs – vecāki – varam sekot
līdzi mācību procesam, jo mums arī ir pieeja elektroniskajai
sistēmai, līdz ar to varam kontrolēt un pārliecināties, vai viss
izpildīts. Olga gan ir atbildīga. Mums šī forma ir ļoti pieņemama,
un arī meita ir apmierināta. Sekmes no tā necieš, viņa mācās ļoti
labi. Man kā mammai ir svarīgi, lai bērns mācās. Citādi Olga tikai
slidotu, bet nemācītos – ar to es nebūtu mierā. Manuprāt, tālmācība
arī iemāca patstāvību, atbildību, motivāciju, kā arī tiekties uz
mērķi.»

Gatis Sprukts, HK «Rīga» jauniešu
komandas spēlētājs, Eiropas Tālmācības vidusskolas
absolvents:

«Pamatskolu pabeidzu Jelgavas 4. vidusskolā, bet, nopietni
aizraujoties ar hokeju, 10. klasē pārcēlos mācīties uz Rīgu, lai
ērtāk apmeklēt treniņus. 10. un 11. klasi tā arī «izvilku» parastā
skolā, bet 12. klasē sapratu, ka tas nav nopietni. Es vairāk esmu
prom treniņos, nometnēs un izbraukuma spēlēs nekā skolā. Sapratu,
ka tuvojas centralizētie eksāmeni, bet es tiem nebūšu gatavs. Tāpēc
jau 12. klases pirmā semestra beigās pārgāju uz tālmācību, kur pats
varēju pēc iedotajiem materiāliem sagatavoties, pildīt
kontroldarbus jebkurā sev vēlamā laikā, nevis stundās. Tas arī bija
galvenais pluss. Tiesa, bija grūti savākties un piespiesties
mācīties vienam. Skolā, kur viss darbs tiek organizēts, ir daudz
vieglāk. Taču man bija liela motivācija pabeigt skolu, iegūt
diplomu. Un rezultāti man īpaši neatšķīrās no draugiem, kuri
apmeklēja dienas skolu. Jā, protams, bija doma kādā ieskaitē, kas
jāpilda tiešsaistē mājās internetā, nošmaukties, kaut kur
paskatīties to atbildi, jo īpaši ķīmijā, fizikā, bet tad atskārtu –
tā jau es mānu tikai sevi. To visu jau tikai man eksāmenā vajadzēs,
turklāt eksāmens jākārto skolā klātienē, kur neviens nepalīdzēs.
Tagad gan mācībās esmu paņēmis pārtraukumu, taču pieļauju, ka tieši
tālmācībā varētu studēt arī augstskolā.»

Foto: datuve.lv