29.4 °C, 3.2 m/s, 41.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTaupīga dzīvošana agrāk šogad palīdzēja
Taupīga dzīvošana agrāk šogad palīdzēja
30/12/2009

 

Saskaņā ar valsts
budžetu šim gadam Veselības ministrijai paredzētais līdzekļu apjoms
tika samazināts par 44,6 miljoniem latu, tādēļ ar būtiskām
pārmaiņām nācās samierināties kā iedzīvotājiem, tā medicīnas
iestādēm. Gada sākumā pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta no 50
santīmiem «izauga» līdz vienam latam, savukārt pie ārsta
speciālista – no diviem līdz pieciem latiem. Situāciju būtiski
sarežģīja arī tas, ka par vienu gultas dienu slimnīcā slimnieka
līdzmaksājums palielinājās no pieciem līdz divpadsmit latiem, tādēļ
atsevišķi iedzīvotāji arī no Jelgavas slimnīcas pamanījās aiziet,
par šo pakalpojumu nesamaksājuši.

Kaut arī šajā gadā
medicīnas iestādēm arī mūsu pilsētā krietni vairāk nācās domāt par
to, kā izdzīvot, tās pratušas mobilizēt spēkus un līdzekļus, arī
lai attīstītos un pacientiem spētu piedāvāt vēl labāku servisu.
Piemēram, Jelgavas poliklīnikā darbu sākuši vairāki jauni
speciālisti, tostarp psihologs un psihiatrs, savukārt dienas
stacionārā traumatologs – ortopēds veic artroskopijas operācijas,
kas pat Latvijā ir sava veida jaunums. Bet slimnīca «Ģintermuiža»
par šī gada prioritāti noteica vides sakārtošanu, un pašlaik tur
notiek slimnīcas rekonstrukcijas otrā kārta, paredzot sakārtot ne
tikai ēkas, bet arī labiekārtot telpas. Jācer, ka arī Jelgavas
slimnīcai jau tuvākajā laikā izdosies uzsākt iecerēto Patoloģijas
nodaļas rekonstrukciju. 

Medicīnas iestāžu
darba optimizācija un reorganizācija šogad bija viens no
aktuālākajiem jautājumiem veselības aprūpes jomā, taču jelgavniekus
tieši tas būtiski neskāra, lielākoties jau pateicoties tam, ka
Jelgava ir Zemgales centrs un šeit sniegto medicīnas pakalpojumu
kvalitāte un iestāžu kapacitāte ir augstu vērtējama valsts mērogā.
Tā, optimizējot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta
darbu, tieši Jelgavā izveidoja Zemgales Reģionālās neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta vienoto dispečerpunktu. Savā ziņā
par Zemgales reģionālo ārstniecības iestādi nu kļuvusi mūsu
slimnīca – tā spēj reaģēt uz būtiskajām pārmaiņām, ko nākas
piedzīvot citām ārstniecības iestādēm, un nodrošināt kvalitatīvu
veselības aprūpi ne tikai Jelgavas, bet arī apkārtējo reģionu
iedzīvotājiem, tostarp Bauskas, kur šogad slimnīca
reorganizēta. 

Kaut arī Jelgavai
negāja secen dažādi ekscesi, esam tikuši cauri sveikā – dzīve bez
dzīvsudraba termometriem mums nav apstājusies, lai gan, visticamāk,
kādi divi trīs termometri to pirkšanas «buma» laikā mums katram
iegādāti rezervē; arī cūku gripa, par laimi, mūsupusē nevienam nav
atņēmusi dzīvību, lai gan tieši jelgavniece bija pirmā saslimusī
jau jauno gripas vīrusu un bažīgus darīja kā «Jundas» viesošanās
Meksikā, tā kora «Spīgo» Dienvidkorejā pavadītais laiks. Galu galā
arī no slimnīcas «Ģintermuiža» līdzekļu taupīšanas nolūkā
izrakstītie pacienti veiksmīgi iedzīvojušies
«ārpasaulē». 

Medicīnas iestāžu
vadītāji nenoliedz, ka šogad strādāt kļuvis grūtāk, taču viņu
prasme jau iepriekš saimniekot taupīgi tomēr vieš
cerību.

Oksana
Slobodjana, Jelgavas slimnīcas Dzemdību-ginekoloģijas nodaļas
vadītāja:

«Cerībai ir jābūt,
citādi no rīta nemaz nav vērts celties! Jā, finansējuma
samazinājums korekcijas ieviesis arī mūsu darbā, tāpat izjūtam, ka
cilvēki līdz ar pacienta līdzmaksājuma palielināšanos ārsta
palīdzību lūdz novēloti un pēc iespējas ātrāk steidz izrakstīties
no slimnīcas. Sāp, ka arī mums nācās piedzīvot vairāku speciālistu
aiziešanu pensijā, ka vairāku kolēģu ģimenēm ir kredīts un to
nomaksāt kļuvis grūtāk, sāp, ka ļoti daudzas jaunās ģimenes
aizbraukušas no valsts un tagad uz Latviju vairs atbrauc tikai
ciemos vai pie ārsta. Taču kā ārste es noteikti novērtēju to, ka
šogad uzsākta bezmaksas dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju
savlaicīgas atklāšanas programma, vien gribētos lielāku sieviešu
atsaucību. Prieks, ka ģimenes, kas bērniņu dzemdējušas Jelgavā, ir
apmierinātas, un ļoti gribas cerēt, ka mēs tomēr sasniegsim savu
mērķi – pieņemt 1000 dzemdības gadā. Jau tagad esam pārsnieguši
pagājušā gada dzemdību skaitu – 850 – un dienā pieņemam piecas
sešas dzemdības. Līdz gada beigām vēl dažas dienas atlikušas – kas
zina, varbūt tas izdosies vēl šogad?!» 

Sagatavoja: Sintija
Čepanone, foto: Ivars Veiliņš