Saskaņā ar valsts budžetu šim gadam Veselības ministrijai paredzētais līdzekļu apjoms tika samazināts par 44,6 miljoniem latu, tādēļ ar būtiskām pārmaiņām nācās samierināties kā iedzīvotājiem, tā medicīnas iestādēm. Gada sākumā pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta no 50 santīmiem «izauga» līdz vienam latam, savukārt pie ārsta speciālista – no diviem līdz pieciem latiem. Situāciju būtiski sarežģīja arī tas, ka par vienu gultas dienu slimnīcā slimnieka līdzmaksājums palielinājās no pieciem līdz divpadsmit latiem, tādēļ atsevišķi iedzīvotāji arī no Jelgavas slimnīcas pamanījās aiziet, par šo pakalpojumu nesamaksājuši.
Kaut arī šajā gadā medicīnas iestādēm arī mūsu pilsētā krietni vairāk nācās domāt par to, kā izdzīvot, tās pratušas mobilizēt spēkus un līdzekļus, arī lai attīstītos un pacientiem spētu piedāvāt vēl labāku servisu. Piemēram, Jelgavas poliklīnikā darbu sākuši vairāki jauni speciālisti, tostarp psihologs un psihiatrs, savukārt dienas stacionārā traumatologs – ortopēds veic artroskopijas operācijas, kas pat Latvijā ir sava veida jaunums. Bet slimnīca «Ģintermuiža» par šī gada prioritāti noteica vides sakārtošanu, un pašlaik tur notiek slimnīcas rekonstrukcijas otrā kārta, paredzot sakārtot ne tikai ēkas, bet arī labiekārtot telpas. Jācer, ka arī Jelgavas slimnīcai jau tuvākajā laikā izdosies uzsākt iecerēto Patoloģijas nodaļas rekonstrukciju.
Medicīnas iestāžu darba optimizācija un reorganizācija šogad bija viens no aktuālākajiem jautājumiem veselības aprūpes jomā, taču jelgavniekus tieši tas būtiski neskāra, lielākoties jau pateicoties tam, ka Jelgava ir Zemgales centrs un šeit sniegto medicīnas pakalpojumu kvalitāte un iestāžu kapacitāte ir augstu vērtējama valsts mērogā. Tā, optimizējot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu, tieši Jelgavā izveidoja Zemgales Reģionālās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vienoto dispečerpunktu. Savā ziņā par Zemgales reģionālo ārstniecības iestādi nu kļuvusi mūsu slimnīca – tā spēj reaģēt uz būtiskajām pārmaiņām, ko nākas piedzīvot citām ārstniecības iestādēm, un nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi ne tikai Jelgavas, bet arī apkārtējo reģionu iedzīvotājiem, tostarp Bauskas, kur šogad slimnīca reorganizēta.
Kaut arī Jelgavai negāja secen dažādi ekscesi, esam tikuši cauri sveikā – dzīve bez dzīvsudraba termometriem mums nav apstājusies, lai gan, visticamāk, kādi divi trīs termometri to pirkšanas «buma» laikā mums katram iegādāti rezervē; arī cūku gripa, par laimi, mūsupusē nevienam nav atņēmusi dzīvību, lai gan tieši jelgavniece bija pirmā saslimusī jau jauno gripas vīrusu un bažīgus darīja kā «Jundas» viesošanās Meksikā, tā kora «Spīgo» Dienvidkorejā pavadītais laiks. Galu galā arī no slimnīcas «Ģintermuiža» līdzekļu taupīšanas nolūkā izrakstītie pacienti veiksmīgi iedzīvojušies «ārpasaulē».
Medicīnas iestāžu vadītāji nenoliedz, ka šogad strādāt kļuvis grūtāk, taču viņu prasme jau iepriekš saimniekot taupīgi tomēr vieš cerību.
Oksana Slobodjana, Jelgavas slimnīcas Dzemdību-ginekoloģijas nodaļas vadītāja:
«Cerībai ir jābūt, citādi no rīta nemaz nav vērts celties! Jā, finansējuma samazinājums korekcijas ieviesis arī mūsu darbā, tāpat izjūtam, ka cilvēki līdz ar pacienta līdzmaksājuma palielināšanos ārsta palīdzību lūdz novēloti un pēc iespējas ātrāk steidz izrakstīties no slimnīcas. Sāp, ka arī mums nācās piedzīvot vairāku speciālistu aiziešanu pensijā, ka vairāku kolēģu ģimenēm ir kredīts un to nomaksāt kļuvis grūtāk, sāp, ka ļoti daudzas jaunās ģimenes aizbraukušas no valsts un tagad uz Latviju vairs atbrauc tikai ciemos vai pie ārsta. Taču kā ārste es noteikti novērtēju to, ka šogad uzsākta bezmaksas dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma, vien gribētos lielāku sieviešu atsaucību. Prieks, ka ģimenes, kas bērniņu dzemdējušas Jelgavā, ir apmierinātas, un ļoti gribas cerēt, ka mēs tomēr sasniegsim savu mērķi – pieņemt 1000 dzemdības gadā. Jau tagad esam pārsnieguši pagājušā gada dzemdību skaitu – 850 – un dienā pieņemam piecas sešas dzemdības. Līdz gada beigām vēl dažas dienas atlikušas – kas zina, varbūt tas izdosies vēl šogad?!»
Sagatavoja: Sintija Čepanone, foto: Ivars Veiliņš