16.9 °C, 3.4 m/s, 91.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Telefonakcija nav jāgaida – par nebūšanām jāinformē nekavējoties»
«Telefonakcija nav jāgaida – par nebūšanām jāinformē nekavējoties»
07/08/2008

Jelgavas Pašvaldības policijas darbinieku un iedzīvotāju sadarbībā vēl aizvien ir plaisas – to «Jelgavas Vēstnesis» secināja telefonakcijas laikā, kurā uz jelgavnieku jautājumiem atbildēja Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags un Patruļdienesta nodaļas priekšniece Irēna Berkolde. Kaut arī likumsargi uzsver, ka dara visu iespējamo, lai pilsētā nodrošinātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāji norāda uz neizdarībām gan satiksmes uzraudzības, gan saistošo noteikumu neievērotāju sodīšanā. «Telefonakcijas laikā esam uzzinājuši par daudzām problēmām, taču iedzīvotājus lūdzam par tām ziņot ne tikai tad, kad aicina redakcija, bet arī ikdienā. Lai Pašvaldības policijas darbinieki varētu reaģēt uz nebūšanām un tās novērst, pirmām kārtām par tām mūs jāinformē,» norāda V.Vanags, atgādinot Pašvaldības policijas telefonnumuru – 63028550.

Sintija Čepanone

Pašlaik Jelgavas Pašvaldības policija piedzīvojusi virkni pārmaiņu,
lai optimizētu iestādes darbu. Daudzas no tām savu efektivitāti jau
apliecinājušas. Piemēram, pašlaik pašvaldības policisti strādā
nevis 24 stundas, bet gan 12; apvienojot Patruļpolicijas nodaļu,
Satiksmes uzraudzības nodaļu un Sabiedriskās kārtības un drošības
uzraudzības nodaļu, izveidota Patruļpolicijas vienība, kas daudz
efektīgāk ļauj koordinēt Pašvaldības policijas darbu; kopš 1.
jūlija izveidotas jaunas iecirkņu inspektoru štata vienības, un tas
ļauj pastiprinātu uzmanību pievērst tam, kā pilsētā tiek ievēroti
saistošie noteikumi; ielās patrulējam var manīt arī policistus, kas
pārvietojas kājām – kājnieku postenis, izvērtējot kopējo situāciju,
pašlaik izveidots Driksas ielā, un tas likumsargiem daudz pamatīgāk
ļauj kontrolēt pilsētā notiekošo.
Jāpiebilst, ka katru dienu patruļās dodas 16 policisti, tādējādi
diennaktī par sabiedrisko kārtību gādā 32 likumsargi.
Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags atklāj, ka plānots
izveidot arī Pašvaldības policijas Uzticības tālruni – pašlaik
vairs atlicis atrisināt tehniskas problēmas, līdz tālrunis varētu
sākt darboties. Taču viņš uzsver, ka arī pašlaik Pašvaldības
policija iedzīvotājiem pieejama 24 stundas diennaktī.

«Sabiedriskā kārtība, piemēram, Lapskalna, Blaumaņa ielā, netiek
ievērota, īpaši tas redzams ziemas periodā – ielas netiek ne
tīrītas, ne kaisītas, karogus vieni izkar, citi ne. Esmu zvanījis
Pašvaldības policijai, taču viņu vienīgā atbilde ir: nāciet un
rakstiet iesniegumu. Kāpēc nepieciešams iesniegums, ja policijas
uzdevums pirmām kārtām ir nodrošināt sabiedrisko kārtību – pašiem
braukāt patruļās un novērst pārkāpumus?! Manuprāt, policisti
vienkārši negrib uzņemties atbildību…» pauž Baloža kungs.
«Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ja ziemā
tīrīta netiek ielas braucamā daļa, par to atbildīga ir pašvaldības
aģentūra «Pilsētsaimniecība», savukārt par gājēju ietvēm – namu
apsaimniekotājs daudzdzīvokļu namos un īpašnieks privātmājās.
Patruļas izbrauc ik dienu, un, ja vien šāds pārkāpums pamanīts,
pārkāpējs tiek saukts pie atbildības. Ja policisti redz, ka iela
tiešām nav ne tīrīta, ne kaisīta, tad vispirms atbildīgais tiek
brīdināts – inspektori sastāda priekšrakstu, savukārt pēc tam
pārbauda, vai nebūšanas novērstas,» Patruļdienesta nodaļas
priekšniece Irēna Berkolde noliedz, ka inspektori uz iedzīvotāju
sūdzībām reaģē vien tad, kad saņemts iesniegums – pietiek arī ar
to, ka sūdzība reģistrēta pa telefonu. Tas attiecas gan uz
netīrītām ietvēm, gan karogu neizkāršanu.
«Jāpiebilst, ka no 1. jūlija Pašvaldības policijā izveidotas jaunas
štata vienības – pilsētas iecirkņu inspektori, kuru galvenais
uzdevums ir kontrolēt, kā tiek ievēroti pašvaldības saistošie
noteikumi. Tādējādi šīm lietām jau tiek un arī tiks pievērsta vēl
lielāka uzmanība un vainīgie saukti pie atbildības,» papildina
Viktors Vanags.

«Esmu lasījis, ka pašlaik noteikumos paredzēts: vedot suni
pastaigās, viņam nav nepieciešams uzpurnis. Manuprāt, šī situācija
ir absurda – pats esmu cietis no suņu uzbrukuma, par šādiem
gadījumiem vēstīts plašsaziņas līdzekļos. Kāpēc mūsu pilsētā valda
šāds absurds?!» jautā Baloža kungs.
Patiešām uzpurnis sunim vairs nav nepieciešams – to paredz Ministru
kabineta noteikumi, taču viņam ir jābūt pavadā. Par suni pilnībā
atbildīgs ir tā īpašnieks. Uzpurnim jābūt vien tad, ja saskaņā ar
Dzīvnieku aizsardzības likumu suns atzīts par bīstamu. Strādājam
saskaņā ar likumu.

«Pumpura ielā 1 jau ilgāku laiku ir nekopts īpašums. Zemesgabala
īpašnieks līdz šim nav darījis neko, lai to sakoptu – teritorijā
mētājas zari, zāle nav nopļauta… Esam vērsušies Pašvaldības
policijā, taču, šķiet, nekādas rīcības nav bijis, jo situācija nav
mainījusies,» stāsta jelgavnieks.
Irēna Berkolde atklāj, ka šis zemesgabals pašvaldības policistu
redzeslokā jau nonācis agrāk, tādēļ tam uzmanība tiek pievērsta.
«Zemesgabals Pumpura ielā 1 ir pļava. Pēc saistošajiem noteikumiem,
tā jānopļauj vismaz divas reizes sezonā, kas arī tiek darīts,» viņa
klāsta, ka patruļas laikā nekoptais īpašums tika fiksēts, atrasts
arī tā īpašnieks, kas tika brīdināts par pārkāpumu. Šī teritorija
pēc pāris dienām nopļauta. «Saskaņā ar pašvaldības sasitošajiem
noteikumiem, zemesgabals jānopļauj vismaz divas reizes sezonā –
līdz 23. jūnijam un līdz 15. septembrim. Pirms Jāņiem tas tika
izdarīts,» Patruļdienesta nodaļas priekšniece atklāj, ka šī
teritorija tāpat kā citas pilsētā tiks apsekotas arī vasaras
beigās. Pirms 15. septembra īpašniekus brīdinās, pēc tam –
pārbaudīs, vai teritorija tiešām sakopta, savukārt, ja tas nebūs
izdarīts, īpašnieks tiks sodīts. «Sods pārkāpuma vietā bez
protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti, ir līdz 10 latiem,
savukārt, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, ko izskata
domes Administratīvā komisija, – līdz 50 latiem,» viņa
norāda. 
Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags akcentē, ka
iecirkņu inspektori pilsētas teritoriju, lai fiksētu nekoptos
zemesgabalus, apbraukā regulāri. Jau pašlaik par šādiem pārkāpumiem
iedzīvotājiem, kas nav sakopuši savu īpašumu, tostarp nopļāvuši
zāli, dienā sastāda vidēji desmit priekšrakstus.

«Kāpēc mums jāpacieš nekārtības daudzdzīvokļu namu pagalmos? Tur ir
tik daudz automašīnu, ka man, pensionārei, ir grūti iet! Piemēram,
pagalms Mātera ielā 63, kur vakaros un naktīs novietotas pat 32
mašīnas. «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka pašvaldības
saistošajos noteikumos paredzēts attālums, kādā auto drīkst
novietot no kokiem un krūmiem, taču pagalmos to vispār neņem vērā –
mašīnas nobraukājušas kastaņu saknes, šie koki taču aizies bojā!
Bet Pašvaldības policija šajā pagalmā vispār nav manīta,» klāsta
Broņislava Zvīdriņa.
Gan Viktors Vanags, gan Irēna Berkolde, komentējot šo situāciju,
norāda, ka problēmas ar automašīnu novietošanu aktuālas ir ne tikai
Mātera ielas 63, bet arī citos daudzdzīvokļu namu pagalmos. «Mēs
tam pievēršam pastiprinātu uzmanību – ik dienas automašīnu
īpašnieki par šādiem pārkāpumiem arī tiek sodīti, taču šajā ziņā ir
būtiskas problēmas, kuras atrisināt nav mūsu spēkos vien,» V.Vanags
vērš uzmanību uz to, ka pilsētā ir daudz pagalmu, kuros koku saknes
ne tikai ir nobraukātas, bet pat noasfaltētas, tādēļ nereti rodas
strīdīgas situācijas – inspektori ir vai nav tiesīgi sodīt
autovadītājus, kas mašīnas novietojuši it kā uz koka saknēm. Viņam
piekrīt arī I.Berkolde, norādot – kaut arī saistošie noteikumi
paredz, ka transportlīdzekli aizliegts novietot zālienos, kā arī
tuvāk par 2,5 metriem no kokiem un 1,5 metriem no krūmiem, izņemot
vietas, kur ierīkotās stāvvietas vai ielu brauktuves, noteikumu
ievērošanu kontrolēt ir grūti. Viņi ir vienisprātis, ka šim
jautājumam beidzot jāpievēršas arī daudzdzīvokļu namu
apsaimniekotājiem – proti, pagalmi jāsakārto tā, lai nerastos
pārpratumi, piemēram, par to, ir vai nav teritorija uzskatāma par
zaļo zonu, kā arī atbildība jāuzņemas pašiem transportlīdzekļu
vadītājiem. Novietojot automašīnu, viņiem jārēķinās, lai pagalmā
netraucēti varētu iebraukt operatīvais transports, tostarp
ugunsdzēsēji, neatliekamā medicīniskā palīdzība. «Mēs varam sodīt
tos autovadītājus, kuri mašīnu novietojuši, aizšķērsojot ceļu,
tādējādi liedzot izbraukt citai automašīnai,» tā I.Berkolde.
Runājot par situāciju Mātera ielā 63, viņa norāda, ka nekārtību
gadījumā vienkārši jāpiezvana Pašvaldības policijai, kas noteikti
reaģēs un tās iespēju robežās centīsies novērst. «Ne tikai
Pašvaldības policija ir atbildīga par sabiedriskās kārtības
nodrošināšanu. Lai šajā ziņā situāciju uzlabotu, ieinteresētai
jābūt visai sabiedrībai,» uzsver likumsargi. 

«Kāpēc par mašīnai uzlīmēto «plāksteri» jāmaksā bankā? Kāpēc to
nevar izdarīt uzreiz, desmit latus pret kvīti iedodot policistam.
Manuprāt, tas tikai veicinātu sodu savlaicīgu nomaksu,»
likumsargiem jautā Edgars Kots.
«Tas nav pašvaldības policistu izdomājums, lai autovadītājiem
sarežģītu dzīvi – šādu kārtību paredz Ministru kabineta noteikumi,
norādot gan paziņojuma – protokola aizpildīšanas kārtību, gan to,
kā veicams maksājums,» skaidro Viktors Vanags.

«Tuvojoties 1. septembrim, mani satrauc situācija ielās –
nogriežoties no Raiņa uz Pētera ielas, uz brauktuves ir
nepārtrauktā līnija, kas, protams, nozīmē, ka tur nedrīkst novietot
transportlīdzekli, bet to, kas šo aizliegumu neievēro, īpaši rīta
stundās netrūkst. Rezultātā šoferim, kas vēlas nogriezties,
novietotās mašīnas liedz pārskatīt situāciju uz ceļa, un tas var
apdraudēt daudzo skolēnu dzīvību,» novērojis Andris no Pētera
ielas. Viņš policistu uzmanību vērš arī uz situāciju Pētera un
Raiņa ielā, kur vienā pusē zīmes «Stāvēt aizliegts» ir, taču, no
Raiņa ielas nogriežoties uz Valsts ģimnāzijas pusi, tādu nav, un
rezultātā transportlīdzekļu vadītājiem ir grūti izbraukt. «Varbūt
pašvaldības policisti situāciju tur varētu uzlabot,» ierosina
Andris.
Viktors Vanags skaidro – ja automašīna tiešām novietota
neatbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, tās īpašnieks saucams pie
atbildības. Tiesa gan – minētais krustojums nav atzīts par
problemātiskāko vietu pilsētā un līdz šim nav saņemts arī neviens
izsaukums par konstatētajiem mašīnas novietošanas pārkāpumiem tur.
«Taču, reaģējot uz lasītāja ierosinājumu, policisti noteikti tam
pievērsīs pastiprinātu uzmanību,» sola V.Vanags.
Tas pats attiecas arī uz situāciju ar ceļa zīmēm «Stāvēt
aizliegts». «Ne jau Pašvaldības policija izlemj, kur pilsētas
teritorijā izvietot ceļa zīmes – tas ir Satiksmes kustības drošības
komisijas kompetencē. Ja šī problēma tiešām ir tik aktuāla, tad
iedzīvotājam jāraksta iesniegums komisijai vai pašvaldības
aģentūrai «Pilsētsaimniecība», lūdzot izskatīt papildus zīmju
izvietošanas nepieciešamību.

«Mani satrauc dzērāji. Satiksmes, Vasaras ielā ir vairākas
«točkas», kuras visbiežāk dzērāji apmeklē nakts stundās un nereti
turpat arī iegādāto alkoholu izdzer. Dažs līdz mājām tiek, dažs
nokrīt turpat. Varbūt ja Jelgavas policisti ar viņiem netiek galā,
tad jāpieaicina kolēģi no citām pilsētām?» telefonakcijas laikā
pauž Uldis.
Viktors Vanags norāda, ka jautājums par tā saucamajām «točkām» ir
Valsts policijas kompetencē, savukārt, runājot par iereibušajiem,
viņš iedzīvotājus aicina par tiem ziņot, piezvanot Pašvaldības
policijai. «Nav mūsu spēkos izkontrolēt visas pilsētas ielas –
iespēju robežās ikviens iereibušais tiek nogādāts dzīvesvietā vai
arī medicīniskajā atskurbtuvē – ja cilvēks spējīgs nosaukt savu
adresi, viņš tiek nogādāts mājās, savukārt, ja uzvedība ir
neadekvāta – atskurbtuvē,» V.Vanags teic, ka inspektori reaģē uz
iedzīvotāju izsaukumiem, tādēļ, ja vien saņemta informācija par
kādu guļošu dzērāju, tā tiek arī pārbaudīta un situācija
novērsta. 
Ja saņemta informācija par nelegālā alkohola tirdzniecības vietām,
tā tiek nodota Valsts policijai. Tas tiek darīts arī tad, ja pie
iereibušā konstatēts alkoholam līdzīgs šķidrums.

«Kā cīnīties ar smēķētājiem kāpņu telpā? Dzīvoju trešajā stāvā –
lai nokļūtu līdz dzīvoklim, man ir jāiziet cauri smirdīgam dūmu
mākonim. Kāpēc tas man jāpacieš? Es saprotu, ka, kārtējo reizi
redzot mājas iedzīvotājus smēķējam kāpņu telpā, man vajadzētu
izsaukt Pašvaldības policiju. Taču saprotiet arī mani – dzīves tad
man tur vairs nebūtu. Vai policisti paši nevarētu rīkot reidus pa
kāpņutelpām, jo tās, kurās mēdz smēķēt, var saost pa gabalu,» pauž
Viktorija, kas dzīvo Pasta ielā 24.
«Pašvaldības policija rīko reidus, lai situāciju daudzdzīvokļu namu
kāpņu telpās uzlabotu, tostarp sodītu tos iedzīvotājus, kas smēķē
vietās, kur tas aizliegts. Katru dienu par šādiem pārkāpumiem tiek
sastādīti trīs, pieci protokoli, īpaši aktuāla šī problēma ir
vakara stundās,» skaidro Viktors Vanags, gan norādot uz problēmu,
ka koda atslēgas dēļ ne visās kāpņu telpās iespējams iekļūt. Arī,
runājot par šo lasītāja ierosinājumu, viņš iedzīvotājus aicina būt
aktīvākiem un likumsargus informēt par konstatētajiem smēķēšanas
gadījumiem kāpņu telpās. «Lasītāja norāda, ka līdz šim to nav
darījusi tādēļ, ka baidās no iespējamām kaimiņu represijām, taču
tas ir nepamatoti – Pašvaldības policija pieņem arī anonīmas
sūdzības. Proti, ziņojot par pārkāpumu, iedzīvotājs var norādīt, ka
vēlas palikt anonīms, un policisti to ņem vērā,» Irēna Berkolde
piebilst – lai inspektoriem nebūtu šķēršļu iekļūt kāpņu telpā, kurā
smēķē, iedzīvotāji aicināti arī nosaukt kāpņu telpas kodu, ja tāds
ir. Un tādējādi arī šī kāpņu telpa tiek iekļauta maršrutā un
inspektori kārtības nodrošināšanai tajā pievērš pastiprinātu
uzmanību. Šo situāciju uzlabot varētu arī namu apsaimniekotāji,
daudzdzīvokļu namu vecākie.
Inspektori drīkst sodīt konkrētu cilvēku, kas pieķerts, smēķējot
kāpņu telpā.

«Kāpēc Pašvaldības policija nekontrolē individuālo māju īpašniekus
par atkritumu apsaimniekošanu? Viena lieta ir, ja viņi atkritumus
izmet pie daudzdzīvokļu mājām izvietotajos konteineros, par kuru
izvešanu, protams, maksājam mēs. Taču, piemēram, pie Tērvetes ielas
80. nama novietots nevis atkritumu konteiners, bet gan liela dzelzs
muca. Kad tā pilna sadzīves atkritumiem, saimnieks to vienkārši
naktī aizdedzina. Dzīvoju Kastaņu ielā, un ne reizi vien ir
gadījies, ka degošo atkritumu dūmi kož acīs, nerunājot jau par to,
ka paelpot vispār nav iespējams. Cik zinu, agrāk novērst šādas
nekārtības bija Pašvaldības policijas uzdevums. Vai arī tagad tā
ir?» atklāj jelgavniece Ilga.
«Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem dedzināt sadzīves
atkritumus ir aizliegts. Arī šajā gadījumā jāteic, ka Pašvaldības
policijas darbinieki nevar vieni apzināt visas vietas, kur
konstatēti noteikumu pārkāpumi, tāpēc iedzīvotājus aicina vēl
aktīvāk iesaistīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, par tiem
informējot policiju. Proti, ja cilvēks redz, ka dedzina sadzīves
atkritumus, ir jāizsauc Pašvaldības policija, kas dedzinātājam ir
tiesīga piemērot sodu,» Irēna Berkolde vēlreiz uzsver, ka
Pašvaldības policija strādā visu diennakti – ja, kā tas ir šajā
gadījumā, atkritumus aizdedzina naktī un to kaimiņmājas iedzīvotāji
ir fiksējuši, nekavējoties jāzvana policijai.
Viņa stāsta, ka Pašvaldības policijas inspektori ir tiesīgi
pārbaudīt arī līgumus, kas noslēgti par atkritumu izvešanu, un to
arī ikdienā dara. «Mums ir sadarbība ar SIA «Kulk», kas mūs
informē, kurās adresēs pilsētā nav noslēgti līgumi par atkritumu
izvešanu. Policisti šīs ziņas pārbauda – ja līgums tiešām nav
noslēgts, inspektori sastāda priekšrakstu ar termiņu trīs, piecas
dienas, kuru laikā līgums jānoslēdz. Ja tas tomēr nav izdarīts,
pārkāpējs tiek sodīts ar naudassodu vai sastādot administratīvā
pārkāpuma protokolu,» skaidro Patruļdienesta nodaļas
priekšniece.
Viņa, spriežot pēc lasītājas norādītā, ka atkritumi tiek mesti
mucā, teic: visticamāk, līgums par atkritumu izvešanu nav noslēgts
arī Tērvetes ielā 80, un to policijas darbinieki noteikti
pārbaudīs.
Taujāti par iedzīvotājiem, kuri sadzīves atkritumus izmet pie
daudzdzīvokļu namiem izvietotajos konteineros, likumsargi ir
vienisprātis – labāk, ka tos izmet konteinerā, nevis nomet kaut kur
pilsētas teritorijā vai mežā. Protams, par to drīkst sodīt, taču
tikai tādā gadījumā, ja vainīgais pieķerts pārkāpuma izdarīšanas
brīdī. «Un arī šajā gadījumā var rasties domstarpības – proti, mums
jāpierāda, ka šis cilvēks tiešām ir vainīgs, nevis, kārtīgs
pilsonis būdams, pacēlis atkritumu maisu no ielas un nolēmis to
izmest tuvākajā konteinerā,» Viktors Vanags norāda, ka inspektoru
darbu neapšaubāmi atvieglo arī tie iedzīvotāji, kas piefiksējuši
numurus automašīnām, kuru vadītāji regulāri izmet sadzīves
atkritumus konteineros, par kuriem nav maksājuši, un tos dara
zināmus policistiem.

«Novēlu Vanaga kungam visu to labāko Pašvaldības policijas
priekšnieka amatā! Mani uztrauc situācija Sudrabu Edžus ielā pie
poliklīnikas. Tur taču ik dienas ceļu mēro veci cilvēki, invalīdi,
jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Par laimi, pagaidām nekas slikts
nav noticis, taču, raugoties, kādā ātrumā pa Sudrabu Edžus ielu
traucas automašīnas, pārņem bažas, ka var notikt nelaime. Turklāt
satiksmi traucē arī ielas malā gar poliklīniku novietotās mašīnas.
Varbūt tur būtu nepieciešams gulošais policists, kādas maksimālo
braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes,» ierosina Jānis
Valdmanis.
«Vispirms jau – paldies par laba vēlējumu. Taču, komentējot
Valdmaņa kunga ierosinājumu, jāteic, ka arī šis jautājums īsti nav
mūsu kompetencē. Par to lemj domes Satiksmes kustības drošības
komisija, apzinot un izvērtējot situāciju, tostarp atbilstošu ceļa
zīmju uzstādīšanas nepieciešamību,» Viktors Vanags iesaka vērsties
pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība» vai ar rakstisku
iesniegumu Satiksmes kustības drošības komisijā.

 «Daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās bieži čurā, aizdedzina
avīzes, izmētā drazas. Pašlaik gandrīz visur ierīkotas koda
atslēgas, bet «kaķu draugi» vienalga pamanās durvis turēt atvērtas,
atlauž ejas uz pagrabu, lai dzīvnieki varētu uzturēties
siltumā.
Policijas patruļas aicinām arī lielāku uzmanību pievērst pagalmiem,
kur aizvien biežāk sastopama pusaudžu noziedzība un huligānisms,»
klāsta Anastasija un Jevgeņijs.
«Klaiņojošus dzīvnieku problēma mūsu pilsētā ir ļoti aktuāla, un
tam atbildīgie dienesti pievērš lielu uzmanību, tostarp organizējot
šo dzīvnieku izķeršanu. Šajā gadījumā nav minēta konkrēta adrese,
taču vairākkārt policistu redzeslokā ir nonākušas daudzdzīvokļu
mājas, kurās šī problēma ir īpaši aktuāla,» Viktors Vanags norāda:
saistošajos noteikumos paredzēts, ka apsaimniekotājs teritorijā
nedrīkst pieļaut klaiņojošu mājdzīvnieku uzturēšanos vai barošanu,
viņam jānodrošina, lai mājdzīvnieki neiekļūtu bēniņos, pagrabos…
«Diemžēl nereti mūsu pilsētā ir tā, ka apsaimniekotājs lodziņus,
piemēram, uz pagrabu noslēdz, taču jau nākamajā dienā kāds
pamanījies tos atlauzt,» novērojis V.Vanags.
Savukārt, komentējot ierosinājumu pastiprinātu uzmanību pievērst
daudzdzīvokļu namu pagalmiem, Irēna Berkolde norāda, ka tas tiek
darīts jau pašlaik. «Katrā pagalmā nav iespējams izveidot policijas
patruļu, tādēļ iedzīvotāji, konstatējot sabiedriskās kārtības
neievērošanu konkrētā vietā un laikā, nekavējoties aicināti par to
informēt Pašvaldības policiju.

«Kā lai cīnās ar skaļas mūzikas cienītājiem?» jautā Pēteris un
norāda, ka troksni piecstāvu mājā nereti rada arī īrnieki, kuri
pašrocīgi dzīvoklī taisa remontu, tostarp likvidē sienas un maina
komunikācijas.
«Arī šādos gadījumos jāzvana Pašvaldības policijai un jānosauc
konkrēta adrese, kur tas notiek,» Irēna Berkolde atklāj, ka
sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums saskaņā ar saistošajiem
noteikumiem ir arī jebkāda darbība, kas rada troksni un traucē
apkārtējo iedzīvotāju mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību,
ja par to saņemtas pamatotas iedzīvotāju vai amatpersonu sūdzības,
izņemot sabiedriskus pasākumus, kas saskaņoti ar Jelgavas domi. Tad
fiziskām personām var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu
līdz 25 latiem, savukārt juridiskām personām – brīdinājumu vai
naudas sodu līdz 50 latiem. Viņa gan neslēpj – diemžēl pašlaik
policijas rīcībā nav speciālas aparatūras, ar ko noteikt trokšņa
līmeni, taču, kas attiecas uz skaļas mūzikas cienītājiem, to, vai
mūzika tiešām traucē apkārtējo mieru, var noteikt tīri cilvēcīgi un
atbilstoši reaģēt.
Runājot par remontiem, viņa pirms to veikšanas plānotos darbus, ja
saņemta atļauja no Būvvaldes, aicina saskaņot arī ar kaimiņiem,
viņus brīdinot par iespējamām neērtībām.

«Mani satrauc situācija pie «Pilsētas pasāžas», kur pēdējā laikā
ļoti bieži tirgošanās notiek uz soliņiem, kas paredzēti, lai
atpūstos. Tur tirgo puķes, mellenes. Soliņi kļūst netīri, zeme
piebārstīta ar ogām,» klāsta jelgavnieks.
Viktors Vanags norāda, ka pilsētā ir pašvaldības noteiktas vietas,
kur drīkst veikt ielu tirdzniecību un kur – ne. Uz šiem soliņiem
tirgot tiešām ir aizliegts un par to pārkāpējiem ir aizrādīts.
Turklāt pašlaik izveidots Pašvaldības policijas kājinieku postenis,
un maršrutā ir gan Driksas iela gar «Pilsētas pasāžu», gan
autoosta, gan laukums pie «Vivo centra», un inspektori gādā par
sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Viņi arī pārlūko pagalmus.

«Daudzdzīvokļu māju pagalmos Loka maģistrālē 1 ir kritiska
situācija. Tur ik dienu uzturas vismaz 20 klaiņojoši kaķi un kāda
tante tos baro pat trīs reizes dienā. Izliktā barība ne tikai
neestētiski izskatās, bet arī smird, īpaši karstajā laikā,» atklāj
Vitos Subotjalo, pastiprinātu uzmanību aicinot arī pievērst arī
pagalmiem, kur naktī pulcējas jaunieši, lietojot alkoholu un
piemēslojot apkārtni.
V.Vanags norāda, ka šis jautājums sasaucas jau ar iepriekš
uzdotajiem. Pagalms Loka maģistrālē gan klaiņojošo kaķu, gan
jauniešu pulcēšanās dēļ jau esot nonācis Pašvaldības policijas
redzeslokā. «Mēs pie atbildības varam saukt vien kaķu barotājus,
savukārt par kaķu un citu klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanu ir
atbildīgi citi dienesti, kas dara visu iespējamo, lai šo problēmu
pilsētā mazinātu,» Pašvaldības policijas priekšnieks apliecina, ka
arī turpmāk pie šo jautājumu risināšanas tiks strādāts un
iedzīvotājus vēlreiz aicina negaidīt, kad laikraksts rīkos
telefonakciju, bet gan par pamanītajām nebūšanām nekavējoties
informēt policistus.
Arī telefonakcijas laikā saņemtās sūdzības ir fiksētas, un
Pašvaldības policijas darbinieki pievērsīsies to risināšanai.