-1 °C, 4.3 m/s, 77.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTeleskopā vēro zvaigznes, kādas tās izskatījās pirms 25 tūkstošiem gadu
Teleskopā vēro zvaigznes, kādas tās izskatījās pirms 25 tūkstošiem gadu
16/10/2015

Atceroties faktu, ka «Academia Petrina» savulaik bija mājvieta pirmajai astronomiskajai observatorijai Latvijas teritorijā, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā vakar, 15. oktobrī, interesenti tika aicināti uz lekcijām par astronomiju, kā arī uz zvaigžņu vērošanu muzeja pagalmā.

Egija Grošteine

Atceroties faktu, ka «Academia
Petrina» savulaik bija mājvieta pirmajai astronomiskajai
observatorijai Latvijas teritorijā, Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejā vakar, 15. oktobrī, interesenti tika
aicināti uz lekcijām par astronomiju, kā arī uz zvaigžņu vērošanu
muzeja pagalmā.

Viens no objektiem, ko pasākuma apmeklētāji
varēja aplūkot, ir M13 jeb lodveida zvaigžņu kopa, kas atrodas
Herkulesa zvaigznājā un ko ar neapbruņotu aci cilvēks nemaz nevar
saskatīt. Tas ir Šarla Mesjē kataloga 13. objekts, kas no mums
atrodas aptuveni 25000 gaismas gadu attālumā un tajā atrodas
vairāki simti tūkstoši zvaigžņu – aptuveni no 200000 līdz 1
miljonam, pasākuma dalībniekiem atklāja Suntažu observatorijas
«StarSpace» īpašnieks Arnis Ginters.

Skatoties teleskopā varēja ieraudzīja mazu,
mazu čupiņu ar zvaigznītēm, kas atgādināja izbirušu sāls čupiņu
visumā. Interesanti, ka visas zvaigznes, kas atrodas kopā, ir
radušās no viena kopēja gāzu putekļu mākoņa, un objekta diametrs ir
aptuveni 135 gaismas gadi. Attālums – 25000 gaismas gadu – nozīmē
to, ka zvaigžņu čupiņu pašlaik var redzēt tādu, kāda tā bija pirms
25000 gadiem.

Observatorijas īpašniece Anna Gintere
informēja, ka 1974. gadā zvaigžņu kopas virzienā cilvēki nosūtīja
radio signālu, kas vēstīja, ka uz Zemes dzīvo cilvēki, kādi mēs
izskatāmies un kāda mums ir tehnoloģija. Tomēr, ņemot vērā, ka Zemi
no M13 šķir milzīgs attālums un to, ka, lai gaisma šo attālumu
varētu pārvarēt, ir nepieciešami 25000 gadu, pat, ja tīri
teorētiski otrā pusē būtu kāds, kurš būtu gatavs saņemt mūsu
signālu, saziņai ir nepieciešams ļoti daudz laika.

Raugoties uz zvaigžņu kopu, varēja redzēt, ka
tajā bija ne tikai baltas un vēsi dzeltenas zvaigznes, bet arī
sarkanīgi dzeltenos toņos. A. Ginters paskaidroja – jo sarkanāka ir
zvaigzne, jo vecāka tā ir. Savukārt zilganīgie un vispār vēsie toņi
liecina par to, ka zvaigzne ir salīdzinoši jauna.

Jāpiebilst, ka zvaigžņotā debess, ko redzam
Latvijā, nepārtraukti mainās atkarībā no gadalaika un debess
objektus raksturo dažādas leģendas. Leģendu izzināšana ir iemesls
tam, kādēļ uz pasākumu ieradās Izolde Gūtmane. Meitene skolā ir
darbojusies astronomijas entuziastu pulciņā, kurā iepazina leģendu
par, piemēram, Cepeju, Orionu un Lielo lāci, ko ļoti vēlējās redzēt
zvaigžņu vērošanas pasākumā.

Savukārt Egita uz pasākumu ieradās, jo vēlējās
izglītot savu dēlu – otrās klases skolnieku Ralfu, kuram tieši
šobrīd skolā dabaszinību mācību priekšmetā māca par Saules sistēmu.
Turklāt, ņemot vērā, ka Jelgavā ikdienā nav iespējas vērot
zvaigznes, šī, Egitasprāt, bija unikāla iespēja neklātienē
ielūkoties Suntažu observatorijas piedāvājumā, tādējādi uzzinot
daudz jauna par Saules sistēmu.

Iespēju lūkot zvaigznes piedāvāja Suntažu
observatorijas «StarSpace» īpašnieki Anna un Arnis Ginteri, kuri
Jelgavā bija ieradušies ar vienīgo observatorijas izbraukuma
teleskopu, kura priekšrocības ir ne tikai tā, ka aparāts ir
salīdzinoši viegli pārnēsājams un uzstādāms, bet arī tā, ka tam ir
liela datu bāze un tas pats seko līdzi objektam, uz ko tas tiek
noregulēts, proti, visas nakts garumā tas pats spēj sekot līdzi
konkrētam objektam.

Foto: Raitis Supe