Atceroties faktu, ka «Academia Petrina» savulaik bija mājvieta pirmajai astronomiskajai observatorijai Latvijas teritorijā, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā vakar, 15. oktobrī, interesenti tika aicināti uz lekcijām par astronomiju, kā arī uz zvaigžņu vērošanu muzeja pagalmā.
Egija Grošteine
Viens no objektiem, ko pasākuma apmeklētāji varēja aplūkot, ir M13 jeb lodveida zvaigžņu kopa, kas atrodas Herkulesa zvaigznājā un ko ar neapbruņotu aci cilvēks nemaz nevar saskatīt. Tas ir Šarla Mesjē kataloga 13. objekts, kas no mums atrodas aptuveni 25000 gaismas gadu attālumā un tajā atrodas vairāki simti tūkstoši zvaigžņu – aptuveni no 200000 līdz 1 miljonam, pasākuma dalībniekiem atklāja Suntažu observatorijas «StarSpace» īpašnieks Arnis Ginters.
Skatoties teleskopā varēja ieraudzīja mazu, mazu čupiņu ar zvaigznītēm, kas atgādināja izbirušu sāls čupiņu visumā. Interesanti, ka visas zvaigznes, kas atrodas kopā, ir radušās no viena kopēja gāzu putekļu mākoņa, un objekta diametrs ir aptuveni 135 gaismas gadi. Attālums – 25000 gaismas gadu – nozīmē to, ka zvaigžņu čupiņu pašlaik var redzēt tādu, kāda tā bija pirms 25000 gadiem.
Observatorijas īpašniece Anna Gintere informēja, ka 1974. gadā zvaigžņu kopas virzienā cilvēki nosūtīja radio signālu, kas vēstīja, ka uz Zemes dzīvo cilvēki, kādi mēs izskatāmies un kāda mums ir tehnoloģija. Tomēr, ņemot vērā, ka Zemi no M13 šķir milzīgs attālums un to, ka, lai gaisma šo attālumu varētu pārvarēt, ir nepieciešami 25000 gadu, pat, ja tīri teorētiski otrā pusē būtu kāds, kurš būtu gatavs saņemt mūsu signālu, saziņai ir nepieciešams ļoti daudz laika.
Raugoties uz zvaigžņu kopu, varēja redzēt, ka tajā bija ne tikai baltas un vēsi dzeltenas zvaigznes, bet arī sarkanīgi dzeltenos toņos. A. Ginters paskaidroja – jo sarkanāka ir zvaigzne, jo vecāka tā ir. Savukārt zilganīgie un vispār vēsie toņi liecina par to, ka zvaigzne ir salīdzinoši jauna.
Jāpiebilst, ka zvaigžņotā debess, ko redzam Latvijā, nepārtraukti mainās atkarībā no gadalaika un debess objektus raksturo dažādas leģendas. Leģendu izzināšana ir iemesls tam, kādēļ uz pasākumu ieradās Izolde Gūtmane. Meitene skolā ir darbojusies astronomijas entuziastu pulciņā, kurā iepazina leģendu par, piemēram, Cepeju, Orionu un Lielo lāci, ko ļoti vēlējās redzēt zvaigžņu vērošanas pasākumā.
Savukārt Egita uz pasākumu ieradās, jo vēlējās izglītot savu dēlu – otrās klases skolnieku Ralfu, kuram tieši šobrīd skolā dabaszinību mācību priekšmetā māca par Saules sistēmu. Turklāt, ņemot vērā, ka Jelgavā ikdienā nav iespējas vērot zvaigznes, šī, Egitasprāt, bija unikāla iespēja neklātienē ielūkoties Suntažu observatorijas piedāvājumā, tādējādi uzzinot daudz jauna par Saules sistēmu.
Iespēju lūkot zvaigznes piedāvāja Suntažu observatorijas «StarSpace» īpašnieki Anna un Arnis Ginteri, kuri Jelgavā bija ieradušies ar vienīgo observatorijas izbraukuma teleskopu, kura priekšrocības ir ne tikai tā, ka aparāts ir salīdzinoši viegli pārnēsājams un uzstādāms, bet arī tā, ka tam ir liela datu bāze un tas pats seko līdzi objektam, uz ko tas tiek noregulēts, proti, visas nakts garumā tas pats spēj sekot līdzi konkrētam objektam.
Foto: Raitis Supe