Pilsētā

Saņemti ekspertu atzinumi un arheologs Andris Tomašūns uzrakstījis ziņojumu par šovasar Pils salā veiktajiem izrakumiem, kuros tika izceltas septiņu cilvēku mirstīgās atliekas. Rūpīga antropologa kaulu izpēte neapstiprina iepriekš pieņemto tēzi, ka Pils salas ziemeļu galā apglabāti zaldāti, kas krituši, Napoleona kara laikā 1812. gadā Krievijas armijai ieņemot Jelgavu.

Visi mirušie ir vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem. To vidējais
ķermeņa garums ir 168,9 centimetri, kas atbilst 18. – 19. gadsimta
vīriešu datiem, bet ir stipri mazāks salīdzinājumā ar Jelgavas
Svētās Trīsvienības baznīcā apbedītajiem 18. gadsimta Jelgavas
iedzīvotājiem. Vecākajam no vīriešiem konstatēta izteikta
mugurkaula deformācija, kas apgrūtināja kustības un pārvietošanos.
Visi septiņi cilvēki tikuši apglabāti vienā laikā, uz ko norāda gan
analogais zārku izmērs (garums – 190 centimetri, platums kājgalī –
30 centimetri, platums galvgalī – 40 centimetri) un veids (tie
izgatavoti no apmēram divus centimetrus bieziem dēļiem un
sastiprināti ar līdzīga veida dzelzs naglām), gan zemes slāņi.

Eksperti konstatējuši faktus, kas ir pretrunā pieņēmumam par
krievu zaldātiem. «Pirmkārt, nevienam no septiņiem skeletiem netika
konstatētas durtas vai šautas brūces. Otrkārt, vismaz divi no
mirušajiem apglabāšanas brīdī jau bija sākuši sadalīties, par ko
liecina sajaukta kaulu kārtība, lai gan paši apbedījumi nebija
aizskarti – vienam skeletam bija sajaukti muguras skriemeļu kauli,
bet otram gan muguras skriemeļi un kājas stilba kauli bija
apgriezti otrādi, gan trūka pēdas,» rezumē A.Tomašūns, pamatojoties
uz izrakumos atklāto un antropologa Gunta Gerharda pētījumiem.
Tomēr izrakumos gūts apstiprinājums, ka šie cilvēki miruši kara
laikā, jo kapos atrastas monētas, kas datētas ar 1813. gadu, un
kapā līdzi liktie krustiņi norāda, ka viņi piederīgi pareizticīgo
baznīcai, savukārt Jelgavā tajā laikā valdošā bija luterāņu ticība.
Turklāt Jelgavā pareizticīgo kapsēta bija otrā pilsētas galā un maz
ticams, ka vietējos iedzīvotājus vestu apglabāt uz Pils salu, nevis
kapiem.

«Karš Eiropā ilga vairākus gadus, bet, visticamāk, šie cilvēki
nekrita kaujās. Izanalizējot atrasto, rodas jaunas versijas. Pirmā:
viņi piedalījās karā, bet bija nevis zaldāti, bet jūrnieki –
liellaivu apkalpes komanda – un noslīka, kas izskaidrotu sajaukto
kaulu kārtību, apglabājot jau ūdenī sadalīt sākušos ķermeņus. Otrā:
viņi miruši no kādas lipīgas slimības, uz ko norāda uz diviem
skeletiem atrastās kaļķa vai krīta pēdas. Tajos laikos pastāvēja
uzskats, ka kaļķis vai krīts palīdz izvairīties no epidēmijām,
tāpēc holēras un mēra laikā ar to kaisīja mirstīgās atliekas masu
kapos. Arī šis ir masu kaps, jo, pēc mūsu aplēsēm, Pils salas
ziemeļu galā apglabāti vairāk nekā 20 cilvēki – ir ziņas, ka Brāļu
kapu biedrības aktīvists Aldis Hartmanis iepriekš atradis desmit
cilvēku mirstīgās atliekas, ko gan ieracis atpakaļ zemē. Precīza to
atrašanās vieta gan nav zināma. Mēs pagājušovasar izrakām vienu
skeletu, šovasar – vēl septiņus, un viss norāda, ka līdzās tiem ir
vēl citi apbedījumi,» stāsta vēsturnieks, piebilstot, ka pīšļi pēc
antropologa veiktajiem pētījumiem ierakti atpakaļ kapu laukā.

Lai gan zināms, ka 1812. – 1814. gadā Jelgavas pilī bija krievu
karaspēka garnizons un bija ierīkots hospitālis, A.Tomašūns sliecas
noraidīt versiju, ka mirušie būtu karavīri. «Mums zināmie fakti
liecina, ka notika kaut kas ārkārtējs un visus šos cilvēkus
vajadzēja ātri apglabāt. Tas darīts steigā. Tā kā aktīvā
karadarbība Pils salā bija jau beigusies, tad hospitālī nomirušos
nebūtu pamata apbedīt steigšus. Turklāt krievu garnizonam bija savu
kapi Miera ielā, kur, visticamāk, būtu apglabāti zaldāti.

Jāpiebilst, ka apbedījumos tika atrasti arī dažādi arheoloģiskie
priekšmeti un kapu piedevas, kas visi nodoti Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam. Starp 16 vienībām kā
interesantākās A.Tomašūns min trīs nažus, kas, iespējams, piederēja
apglabātajiem vai izmantoti kapus rokot, pareizticīgo krustiņus,
kas ļauj apgalvot, ka mirušie nav vietējie iedzīvotāji, un ausu
sēra tīrāmā karotīte. «Ziņojumu par arheoloģisko izrakumu gaitu
esmu iesniedzis visām atbildīgajām iestādēm, kā arī Jelgavas domes
deputātiem, lūdzot lemt par vietējas nozīmes pieminekļa statusa
piešķiršanu šai Pils salas vietai, lai to varētu iezīmēt kartēs. Ja
tas tiks piešķirts, tālāk lemsim, kā šo vietu iezīmēt un vai
nepieciešams veikt tālākus izrakumus,» tā A.Tomašūns, norādot:
atbildes uz palikušajiem jautājumiem, kas palīdzētu noskaidrot
notikušo, tomēr nāksies meklēt vēstures rakstu avotos.

Foto: no JV arhīva