24.7 °C, 3.7 m/s, 45.7 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāTiesībsargs: Paaugstinātu «Latvenergo» elektroenerģijas tarifu akceptēšana bija nepamatota
Tiesībsargs: Paaugstinātu «Latvenergo» elektroenerģijas tarifu akceptēšana bija nepamatota
31/10/2011

Paaugstinātu «Latvenergo» elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota, tādēļ jāveic nekavējoša un padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un sabiedrības pārstāvjus, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudes lietu par AS «Latvenergo» elektroenerģijas tarifiem, ko rosināja Valsts prezidents.

Paaugstinātu «Latvenergo» elektroenerģijas tarifu
akceptēšana ir bijusi nepamatota, tādēļ jāveic nekavējoša un
padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un
sabiedrības pārstāvjus, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, veicot
pārbaudes lietu par AS «Latvenergo» elektroenerģijas tarifiem, ko
rosināja Valsts prezidents.

Kā aģentūru LETA informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas
jautājumos Ruta Siliņa, tiesībsargam, izpētot normatīvo aktu bāzi,
nav radusies viennozīmīga skaidrība, kā veidojas elektroenerģijas
gala tarifs.

Tarifos iekļaujamās izmaksas, to aprēķinu metodiku un
noteikšanas kārtību nosaka tā pati institūcija, kas pārbauda
uzņēmumu sagatavotos tarifu projektus – Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija (SPRK). Pārbaudot iesniegto tarifu projektus,
SPRK raugās, lai tiktu nodrošināta uzņēmējsabiedrību rentabilitāte,
savukārt katrs uzņēmums savas rentabilitātes nodrošināšanai un
paaugstināšanai centīsies palielināt izmaksas dažādās pozīcijās,
piemēram, darba algas, plānotā peļņa u.c. SPRK nav pienākuma
pārbaudīt, vai projektētie tarifi nav par augstu, ņemot vērā
vidējos Latvijas iedzīvotāju ienākumus un salīdzināt tos ar citu
Eiropas Kopienas valstu iedzīvotāju ienākumiem. No minētā izriet,
ka SPRK nedarbojoties sabiedrības interesēs, domā tiesībsargs.

Tiesībsargs uzsver, ka sabiedrības interesēs ir iespējami
zemākas elektrības cenas, bet valsts nodevas par sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanu apmērs ir tieši atkarīgs no katra
regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veida gada neto
apgrozījuma, ko ietekmē tarifu apmērs. Savukārt SPRK finansējuma
apmēru ietekmē piemērotās valsts nodevas likme. Te saskatāmas
tiešas pretrunas sabiedrības un regulatora interesēs. SPRK ir
izdevīgs cenu kāpums, jo no valsts nodevas par sabiedriskā
pakalpojuma regulēšanu ir atkarīgs tās budžeta apmērs.

Likums «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem» paredz, ka
tarifiem par pakalpojumu ir jāsedz gan pakalpojuma izmaksas, gan
jānodrošina pakalpojuma rentabilitāti. Savukārt SPRK, vērtējot
rentabilitāti, neanalizē uzņēmuma darbības efektivitāti un līdzekļu
izlietojuma ekonomiskumu. Tas nozīmē, ka uzņēmums var šķērdēt
līdzekļus, kā rezultātā ietekmēs rentabilitāti, bet SPRK
nepiekritīs zemāku tarifu projektam, nekā prasa rentabilitātes
nodrošināšana – līdz ar to, lai nodrošinātu rentabilitāti, tarifiem
nepārtraukti ir jāpieaug, norāda tiesībsargs.

«Jau pie zemāka tarifa ir iespējams nodrošināt rentabilitāti,
pretējā gadījumā to nebūtu apstiprinājusi SPRK. Tādēļ uzskatāms, ka
paaugstinātu elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi
nepamatota. Līdz ar to secināms, ka SPRK nedarbojas sabiedrības
interesēs. Kā būtisks aspekts ir arī fakts, ka nav nevienas
institūcijas, kas būtu tiesīga pārbaudīt SPRK darbību tarifu
noteikšanā,» uzsvēra Jansons.

Saskaņā ar likuma «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem» 7.
panta otro daļu regulators ir institucionāli un funkcionāli
neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts un
patstāvīgs sava likumā apstiprinātā budžeta izpildē. Saskaņā ar šī
likuma 11. pantu regulators ir neatkarīgs likumā noteikto funkciju
pildīšanā un nav padots valsts vai pašvaldību institūcijām. Tas
nozīmē, ka nav neviena institūcija, kas būtu tiesīga pārbaudīt SPRK
darbību tarifu noteikšanā, uzsver Jansons.

Pārbaudē secināts, ka šādā tarifu noteikšanas regulējumā ir
Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto valsts pārvaldes principu
pārkāpums, kas likumdevējam jānovērš. Tarifu noteikšanā nav
ievēroti Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie principi –
valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, pie sabiedrības
interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko
interešu ievērošana. Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai
amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu
interešu.

«Ņemot par pamatu šīs pārbaudes lietas rezumējumā konstatēto
jautājuma komplicētību un neatrisinātās problēmas sabiedrisko
svarīgumu, lai rastu sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu,
uzskatu, ka saskaņā ar Tiesībsarga likumu jāveic nekavējoša un
padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un
sabiedrības pārstāvjus,» aicina Jansons.

Kā ziņots, no šā gada 1. aprīļa stājās spēkā jauna «Latvenergo»
elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība. «Latvenergo»
elektroenerģijas tarifus izvērtēja regulators un atzina, ka nav
pamata tos noraidīt. Savukārt sabiedrība šī gada martā rīkoja
plašas protesta akcijas.

Tiesībsargs pēc Latvijas Valsts prezidenta lūguma ierosināja
pārbaudes lietu par «Latvenergo» elektroenerģijas tarifiem.
Pārbaudes lietā tiesībsargs vērtēja trīs aspektus. Pirmkārt,
elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesa atbilstību
normatīvajiem aktiem un valsts pārvaldes principam, ka valsts
pārvaldei jādarbojas sabiedrības interesēs, bet iestādei pašai nav
savu interešu. Otrkārt, tiesiskā regulējuma adekvātumu tarifu
diferencētā piemērošanā atkarībā no patērētās elektroenerģijas
daudzuma. Treškārt, elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu
regulējošu normatīvo aktu atbilstību labas pārvaldības
principam.

LETA