15.1 °C, 1 m/s, 84.3 %

Festivāli

Top ledus mākslas darbi
05/02/2018

«Ledus ir maģisks materiāls – būtībā tas ir ūdens –, un man ir patīkami apzināties, ka mēs neradām pasaulei nevajadzīgas lietas. Ledus skulptūra savā būtībā ir īslaicīgs mākslas darbs – pēc tam tā atkal pārvēršas ūdenī un nenes nekādu kaitējumu videi,» vērtē portugāļu tēlnieks Pedro Mira. Viņš un vēl 29 tēlnieki no desmit valstīm šodien LLU stadiona teritorijā uzsāka darbu pie individuālo ledus skulptūru izveides – tās un grupu skulptūras, darbs pie kurām Pasta salā sāksies jau rīt, būs apskatāmas 20. Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā, kas mūsu pilsētā notiks no 9. līdz 11. februārim.

Šogad pirmo reizi festivālā būs pārstāvēta Ķīna – mākslinieks
Tao Sjui atzīst, ka iepriekš neko daudz par Latviju nav zinājis,
taču norāda, ka Jelgavā notiekošais Ledus skulptūru festivāls Ķīnā
ir zināms profesionālo un pieredzējušo dalībnieku dēļ. «Esmu
piedalījies Ledus skulptūru festivālā Francijā un Krievijā, taču
Baltijas valstīs esmu pirmo reizi. Manuprāt, Jelgava ir ļoti
skaista pilsēta – īpaši man patīk katoļu baznīca,» pirmajos
iespaidos par Jelgavu dalās mākslinieks. T.Sjui ir universitātes
pasniedzējs – viņš studentiem pasniedz tēlniecību, māca strādāt ar
koku, akmeni. «Man patīk strādāt arī ar ledu, jo tas atkarībā no
gaismas var būt ļoti mainīgs. Savā skulptūrā vēlos attēlot ko
skaistu, tādēļ darbā «Mazulītes sapnis» atveidošu guļošu meiteni,
kas sapņo par feju,» par skulptūru stāsta tēlnieks no Ķīnas.

Savukārt Norvēģiju pārstāvošā māksliniece Elīsabete Kristensena
savā darbā risina diezgan personisku tēmu – skulptūrā «Atver savu
sirdi» tēlniece iemūžina savas bērnības izjūtas. «Bērnībā man bija
sirds kaite, kuras dēļ es nevarēju piedalīties daudzās aktivitātēs,
piemēram, skriet, jo tas paātrināja sirds darbību. Vecāmāte mani
brīdināja, ka arī iemīlēšanās man varētu kaitēt, jo tā liek sirdij
pukstēt straujāk. Būdama bērns, es tam patiesi ticēju – ar manu
sirdsdarbību bija saistīti gan mani sapņi, gan arī murgi,» savas
skulptūras stāstu atklāj E.Kristensena. Tēlniece stāsta, ka
pārsvarā strādā ar ledu un sniegu, kaut arī Norvēģijā šādi
skulptūru veidi nav pārāk populāri. «Ledus ir burvīgs materiāls –
tas sevī apvieno ūdeni un gaisu, un arī mūsu ķermenis lielā mērā
sastāv no ūdens – bez ūdens mēs nespētu dzīvot,» vērtē
māksliniece.

Mākslinieki pozitīvi vērtē laikapstākļus, sacīdami, ka ledus
skulptūru izveidei šobrīd tie ir ideāli.

Pasta salā savukārt nedēļas nogalē uzsākta «Koskenkorva» ledus
bāra būvniecība – tradicionāli šis būs viens no apjomīgākajiem
Starptautiskā ledus skulptūru festivāla objektiem, un tā vizuālajā
noformējumā zīmola «Koskenkorva» koncepcija, kuras pamatā ir zaļā
domāšana, savīsies ar šāgada festivāla tēmu «Sapņi». «Ledus bārs
tiek veidots kā lauku sēta, kuras centrālie tēli būs divi buļļi ar
kroņiem galvā. Šeit varam nolasīt atsauci uz to, ka arī dzīvnieki
sapņo būt īpaši vai arī buļļu tēlus uztvert kā vīriešu sapni būt
spēcīgiem, vīrišķīgiem,» par ledus bāra noformējumu stāsta tēlniece
Inese Valtere, kura šo objektu veido kopā ar Donatu Mockus un Valdi
Valteru. Ledus bāra augstākā daļa sasniegs aptuveni 3,5 metrus.

Tāpat I.Valtere un D.Mockus strādā pie divu monumentālu demo
skulptūru – «Spoks» un «Sapņi» – izveides. «Skulptūra «Spoks» būs
kā atsauce uz murgiem vai ne tik labiem sapņiem – tas būs aptuveni
trīs metrus augsts spoka tēls, kurā festivāla apmeklētāji varēs
ieiet iekšā. Savukārt skulptūra «Sapņi» būs ar romantisku noskaņu –
tā attēlos sapņojošu meiteni,» atklāj I.Valtere.

Jāatgādina, ka no 9. līdz 11. februārim Jelgavā norisināsies 20.
Starptautiskais ledus skulptūru festivāls, kas šogad notiks trīs
vietās – Hercoga Jēkaba laukumā, Jāņa Čakstes bulvārī un Pasta
salā.

Foto: Santis Zībergs