16.4 °C, 1.9 m/s, 96.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTopošajā Zemgales Restaurācijas centrā būvdarbi tuvojas noslēgumam
Topošajā Zemgales Restaurācijas centrā būvdarbi tuvojas noslēgumam
17/12/2019

Līdz gada beigām jāpabeidz būvdarbi topošajā Zemgales Restaurācijas centrā – ēkā Vecpilsētas ielā 14 un Krišjāņa Barona ielā 50. «Ēkas ir atjaunotas, remontdarbi telpās tikpat kā noslēgušies, arī pagalma labiekārtošana pabeigta. Atlikuši vēl pāris darbu, ko noteiktajā laikā paveiksim,» atzīst SIA «RERE meistari» būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs.

Šis objekts ir vēsturisks –
dendrohronoloģiskā izpēte liecina, ka ēka Vecpilsētas ielā celta ap
1800. gadu –, tāpēc nama restaurācija ir pamatīgs, smalks un
sarežģīts darbs. Pārbūves un restaurācijas procesā nereti rodas
neparedzētas situācijas, kuru atrisināšana prasa papildu līdzekļus.
J.Rozenbergs stāsta, ka šajā ēkā visvairāk neplānotu darbu radās
saistībā ar jumta izbūvi, jo atmosfēras ietekmē tā spāru sijas
daudzās vietās bija neatgriezeniski bojātas un tās vajadzēja
aizvietot ar jaunām detaļām. Papildu darbi radās arī tāpēc, ka zem
ēkas tika uziets vēsturiski izveidots pagrabs, ko nolēma
saglabāt.

Lai ēka būtu pēc iespējas autentiska,
jāievēro tam laikam pietuvinātas tehnoloģijas un jāizmanto vecie
būv­materiāli. «Šajā objektā izmantoti senie ķieģeļi – ne tikai
Barona ielas ēkas sienām, bet arī Vecpilsētas ielas nama grīdām.
Tāpat gan griestos, gan sienās, gan grīdās maksimāli saglabāti
senie kokmateriāli. Arī pagalma bruģis ir veidots no bruģakmeņiem,
kas inženierkomunikāciju izbūves laikā tika atrakti šajā pašā
pagalmā,» stāsta būvdarbu vadītājs, uzsverot: tā kā ēka būs tūrisma
objekts, īpaši domāts par to, kā eksponēt vēstures liecības,
tostarp vēsturiskās būvniecības metodes. Visinteresantākās šajā
ziņā būs telpas, kas paredzētas veikalam, – tajās ir savdabīgi
griesti un grīdas.

Restaurācijas centrs tiek veidots,
pašvaldībai realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda
līdzfinansētu projektu Nr.5.5.1.0./17/I/002 «Nozīmīga
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras
tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā». Jelgavas
pašvaldība projektu īsteno kopā ar četriem partneriem – Bauskas
novada un Dobeles novada pašvaldību, Jelgavas Svēto Sīmeana un
Annas pareizticīgo draudzi un Jelgavas Romas katoļu draudzi.
Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 7 269 515,13 eiro,
tostarp Jelgavas pašvaldības finansējums ir 3 153 133,56
eiro.

Būvdarbi objektā sākās 2018. gada maijā un
līdz šā gada nogalei noslēgsies. Kā norāda J.Rozenbergs, šobrīd
tiek montēts apgaismojums un ventilācijas sistēma, bet vēl atlikuši
atsevišķi iekšdarbi, kas saistīti ar telpu apdari un galvenokārt
attiecas uz vēsturisko akcentu saglabāšanu. Kad būvdarbi
noslēgsies, turpināsies darbs pie telpu aprīkošanas, restaurācijas
darbnīcu K.Baronā ielā 50 aprīkojuma iegādes, ekspozīciju izveides
ēkā Vecpilsētas ielā 14, kas kopumā ilgs aptuveni pusotru gadu.
Plānots, ka objekts sabiedrībai būs pieejams 2021. gada otrajā
pusē.

Jelgavnieks Ojārs Ansons, kurš
bērnībā ar ģimeni dzīvoja Vecpilsētas ielā 14, atminējās, ka tolaik
otrā stāva logu līmenī bijuši paštaisīti karodziņu turētāji.
Būvnieki, veicot fasādes atjaunošanas darbus, konstatēja, ka
vairāki karodziņu turētāji saglabājušies, un zem logiem, kur to
trūka, meistars izgatavoja jaunus – maksimāli autentiskus. Uz
valsts svētkiem ēka bija izgreznota ar Latvijas
karodziņiem.

Veikalam paredzētajās telpās būs ļoti
interesanti griesti. «Ēkas īpašnieks savulaik pie griestu baļķiem
piesita dēļus un pie tiem piestiprināja niedres, ko pārklāja vēl ar
apmetumu. Lai parādītu šo procesu, pie veikala telpas griestiem
vienā vietā niedru gali tiks eksponēti,» stāsta SIA «RERE meistari»
būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs. Tāpat būs atsegts senais
griestu apmetums, kas nostiprināts ar speciālu metāla sietu. Vēl
pie griestiem redzami skaliņi, kas arī ir viens no apdares veidiem,
kāds izmantots šajā ēkā.

Vecpilsētas ielas nama pirmajā stāvā
telpu grīdu segumā lielākoties izmantoti ķieģeļi, kas izkārtoti
dažādos rakstos. Liela daļa ķieģeļu palika pāri pēc šīs pašas ēkas
demontāžas darbiem, bet pārējie aizgūti no citiem vēsturiskiem
namiem Jelgavas apkārtnē. «Katrs ķieģelis bija jānotīra – tas ir
roku darbs. Lai vieglāk varētu dabūt nost kaļķa javu, ķieģeļi tika
mērcēti ūdenī,» stāsta SIA «RERE meistari» būvdarbu vadītājs Jānis
Rozenbergs, piebilstot, ka pēc tam spraugas starp ķieģeļiem grīdā
aizpildītas ar kaļķa javu. Ķieģeļu grīdas apstrādātas ar vasku, lai
veidotos aizsargkārta un grīdu kopšana būtu vieglāka un ērtāka.
Daļa grīdās izmantoto ķieģeļu ir tā saucamie klostera ķieģeļi –
tāds nosaukums dots tāpēc, ka pirms vairāk nekā simts gadiem šādus
ķieģeļus izgatavoja ar rokām, tie bija lielāki nekā tagad ražotie,
un tos tolaik izmantoja baznīcu grīdām. Uz vienas no grīdām
projicēta ēkas siena, kurā starp koka statņiem ir ķieģeļu mūrējums
– fahverks jeb pildrežģis.

Barona ielā 50 atradīsies
restaurācijas darbnīcas darbam ar tekstilu; metāla priekšmetiem un
arheoloģiskajiem atradumiem; keramiku, stiklu un porcelānu. Telpu
iekšdarbi gandrīz noslēgušies – atlicis ieklāt linoleju, uzlikt
kājlīstes un telpas iztīrīt.

Barona ielas namam atjaunota
autentiskā āra galerija otrajā stāvā, kā arī apmēram 1930. gadā
izgatavots logs ar slēģiem.

Īpaša telpa solās būt 4×3 metrus
lielais pagrabs, kas būvdarbu laikā nejauši uziets zem teju 30
centimetru bieza kultūrslāņa. Eksperti lēš, ka pagrabs ar betona
grīdu varētu būt celts ap 1920. gadu. Tas atrodas patrepē, lai
vidēja auguma cilvēks tajā varētu nostāties. Ņemot vērā, ka Jelgavā
ir augsts gruntsūdeņu līmenis, pagrabā veikti hidroizolācijas
pasākumi. Šajā nelielajā telpā iecerēts eksponēt ēkas restaurācijas
laikā pagalmā atrastās lietas.

Visgreznākais mājas dzīvoklis atradās
otrā stāva stūrī. Uzietās liecības vēsta, ka tajā bija ļoti greznas
un dārgas tapetes, kā arī lepna krāsns. Turklāt dzīvoklis bijis
saulains un ar skatu uz Jēkaba kanālu. Jāpiebilst, ka lielākajā
daļā ēkas griesti ir balti, jo izmantota vēsturiskā sastāva kaļķa
krāsa. Savukārt, lai pilnvērtīgāk varētu izlietot ēkā esošos
kokmateriālus, kopā ar arhitektu Ēriku Cērpiņu grīdām izstrādāti
dažādi dēļu raksti, kuros var izmantot vēsturisko dēļu īsos
gabaliņus, kas saglabājušies. Seno sienu apmetumu, kurš
nostiprināts ar speciālu sietu, skatam nosegs noņemami koka paneļi
– ja radīsies vēlme un iespēja apmetumu restaurēt.

Atsevišķās ēkas telpās bija palikuši
tapešu fragmenti, kas ir saglabāti. «Zilas tapešu druskas uzgājām
arī žurku midzenī – tādas pašas krāsas tapešu paliekas bija uz
vienas no sienām. Tapešu atliekas atklājām arī starpstāvu
pildījumos – visdrīzāk tās tur bija tāpēc, ka griestu izbūvē tika
izmantoti dēļi, kas bija aplīmēti ar tapetēm, bet, ļoti iespējams,
šie dēļi bija no kādas citas ēkas,» stāsta SIA «RERE meistari»
būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs. Jelgavas reģionālā Tūrisma
centra vadītāja Anda Iljina norāda: ņemot vērā, ka viens no ēkā
esošajiem dzīvokļiem bijis jo sevišķi grezns un ļauj ieskatīties
interjera modes vēsmās laika gaitā, ir iecere veidot ekspozīciju
par interjeru, īpaši akcentējot stāstu par tapetēm.

Laternas, kas atradīsies pagalmā,
stilistiski pieskaņotas ēkas vēsturiskajai aurai.

Uz Vecpilsētas ielas nama jumta
izvietoti trīs putnu būrīši, savukārt bēniņos ir īpaša vieta, no
kuras var ielūkoties vienā no tiem.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»