«Kā no vācu romantiskajām filmām,» pēc ceļojuma pa Austrijas un Vācijas pilsētiņām secina jelgavniece Zaiga, kurai šogad izdevies piepildīt vienu no ilggadējiem sapņiem – aizceļot uz Bavāriju. Tomēr, tā kā galamērķi nolemts sasniegt, dodoties organizētā ekskursiju autobusā, tad bez Bavārijas piestāts vēl vairākās senlaicīgās pilsētiņās. Tieši senlaicīgā pilsētas arhitektūra un krāšņa, kalnaina daba, viņasprāt, ir šī ceļojuma atslēgas vārdi.
Ligita Vaita
«Turp devāmies ar autobusu, tomēr ierasti garlaicīgais un ļoti ilgstošais ceļš cauri Polijai šoreiz nenomocīja. Priecājos gan, ka atpakaļ jau iepriekš biju nolēmusi doties lidojot, jo pēc tik piepildītas nedēļas vēlreiz garo atpakaļceļu mājup mērot autobusā negribētos,» spriež Zaiga.
Ziemassvētku tirdziņu paradīze – Nirnberga
Pirmais ievērības cienīgais pieturas punkts braucienā bija Nirnberga – sena franku metropole. «Kā jau senajās pilsētās ievērības cienīga bija tās arhitektūra, pilsētā plecu pie pleca sakārtojušās greznas un romantiskas pildrežģu mājas, bet Pegnicas upes krastos netrūkst omulīgu stūrīšu, kur piestāt atpūtniekiem un pilsētas auras baudītājiem,» teic Zaiga, piebilstot, ka savulaik Nirnberga bija arī nozīmīgs izdevniecību centrs, bet tagad īpaši iecienīts tūristu apskates objekts ir Ziemassvētkos, kad pilsētā izkārtojušies krāšņie tirdziņi. Tāpat viņa iesaka apskatīt seno ķeizara pili pakalnā virs vecpilsētas.
Vēlo viduslaiku paliekas
Rēgensburga ir viena no visnozīmīgākajām vēlo viduslaiku Vācijas pilsētām. 20 gadsimtu laikā veidotie arhitektūras pieminekļi tajā apskatāmi arī šodien, jo Rēgensburgu Otrais pasaules karš pasaudzēja, stāsta Zaiga. Slavenākās celtnes ir Rēgensburgas Doms un Akmens tilts. «Apskati sākām ar 310 metrus garo Akmens tiltu pār Donavu, kurš ir visvecākais tilts Vācijā. Vēl apskates vērti ir pilsētas rātsnams, vecie pilsētas vārti, neskaitāmie baznīcu tornīši, arī Svētā Pētera Doms ar diviem 105 metrus augstiem torņiem un Rēgensburgas katedrāle – viena no skaistākajām gotiskajām baznīcām Bavārijā,» atminas jelgavniece.
Nepabeigtā Versaļa
«Pa ceļam plaši apiņu lauki, jo Bavārijā cieņā alus, pāris reižu to arī nobaudījām vietējās kafejnīcās, kur omulīgi varētu nopļāpāt kaut visu dienu .Bet mums mērķis cits – apskatīt skaistās pilsētas, izbaudīt dabu un vienkārši «ķert» pēc iespējas vairāk – siltuma, miera, iespaidu…» stāsta Zaiga, atklājot, ka no Rēgensburgas tālāk ceļš vedis ar kuģīti pa Kīmezeru Alpu kalnu pakājē uz Kungu salu (Herrenchiemsee), kur atrodas viena no trim karaļa Ludviga II celtajām pilīm.
Herrenchiemsee pils atrodas uz salas ezera vidū un ir celta pēc Versaļas parauga. «To veidoja otra Ludviga II elka – Francijas karaļa Ludviga XIV – stilā un vizuāli tai vajadzēja atgādināt Versaļas galmu,» stāsta Zaiga. Interesanti, ka pils tolaik izmaksāja 16,5 miljonus zelta marku (1 zelta marka = 0,3583 g tīra zelta), un, kaut arī apskatei tā atvērta tikai pēc karaļa nāves, un, neskatoties uz lielajām restaurācijas un uzturēšanas izmaksām, pateicoties milzīgajam apmeklētāju pieplūdumam, tā vairākkārtīgi «atpelnījusi» savas celtniecības izmaksas.
Hitleram gaume bijusi laba
«Tālāk devāmies uz savām divu dienu naktsmājām burvīgajā Bavārijas kūrortā Inzell ar dziednieciski tīru gaisu, apkārtējo kalnu romantiku, koka grebumiem uz māju fasādēm, puķēm uz balkoniem, bavāriešiem tik raksturīgo mieru un nesteidzīgumu,» stāsta Zaiga, piebilstot, ka šī nu bijusi vieta, kur liekas – šeit varētu palikt dzīvot. Savukārt no rīta ceļš vedis uz Hitlera slaveno «Ērgļa ligzdu».
«Berhtesgādenes zemes pievilcību jau agrāk novērtēja firsti un citi bagāti cilvēki, kuri šeit atpūtās un devās pastaigās kalnos,» tā jelgavniece. Hitlera mītne «Ērgļa ligzda» kara laikā palika neskarta un šodien ir apskatāma pēc brauciena pa kalnu ceļu un liftu, kurš ieved tieši ēkas vidū. «Bija vienkārši burvīgi, gribējās staigāt, baudīt un baudīt kalnu varenību, elpot kalnu gaisu un saulē karsēties!» atminas Zaiga.
Kalna pakājē atrodas slavenais Ķēniņa ezers ar Bortolomē pussalu, no kurienes sākas pastaigu takas uz apkārtējiem kalniem. «Brauciens ir pasakains! Lai uz kuru pusi vērstos skats, visur ir brīnišķīgas kalnu ainavas, klintis un no kalniem lejā skrien kalnu upes. Brauciena laikā kuģītis pēkšņi apstājas, gids atver tā durvis, izņem no futlāra trompeti un sāk to spēlēt, demonstrējot, kādu atbalsi rada Alpu klintis. Atbalss ir līdz šim nedzirdēta: no kalniem atplūst gandrīz tādas pašas un tikpat skaļas skaņas, kādas nāca no trompetes.»
Sniega vietā sāls
Redzesloka paplašināšanas nolūkā ekskursanti devušies arī apskatīt sāls raktuves Halleinā. «Ietērpāmies speciālos baltos «kosmonautu» tērpos, bet pēc pārģērbšanās ceremonijas šļūcām pazemē pa 26 un 46 metrus garām koka šļūktuvēm. Bildēs var redzēt, cik jautri mums tas šķita,» teic Zaiga, piebilstot, ka sāls raktuvēs varēja ne tikai uzzināt daudz par jauna par sāls ieguvi, bet arī pavizināties ar plostu – plostošana pa sāls raktuvēm vēl nebija piedzīvota.
Trīs Zalcburgas
Turpinot iepazīt skaistās, romantisma pilnās senlaicīgās pilsētas, ekskursantu grupa devās uz Zalcburgu. «Mocarta dzīves un baroka laikmeta pilsēta ik uz soļa liek atcerēties filmu «Mūzikas skaņas», kuras darbība norisinājās uz senās firstbīskapu pilsētas fona,» stāsta Zaiga, piebilstot, ka pilsētas vēsturiskā sirds ir Svētā Pētera klosteris, kas vienmēr bijis arī pilsētas garīgais centrs.
«Tikai pāris soļu tālāk ir pilnīgi cita Zalcburga, ko mēdz saukt arī par Ziemeļu Romu, ar firstu varenības simboliem – Rezidenci un Domu. Vēl pāris soļu tālāk ir trešā Zalcburga ar šaurām ieliņām, dzīvojamajām mājām, veikaliņiem un tirgus laukumu. Šeit arī atrodas vecpilsētas galvenā iela Getreidegasse, kurā pirmos septiņus dzīves gadus dzīvoja Mocarts,» trīs dažādās pilsētas sejas ieskicē jelgavniece.
Vācijas īstā galvaspilsēta – Minhene
«Pēdējais mūsu ceļojuma galamērķis bija Minhenes apmeklējums. Minhene ir Bavārijas sirds, kuru daudzi vācieši uzskata par Vācijas īsteno galvaspilsētu. Minhene ir kultūras, zinātnes, industrijas un alus metrapole. Olimpiskais tornis, BMW muzejs, kurā aplūkojami vismaz 400 spēkrati, pilsētas laukumi, Vecais un Jaunais rātsnams, Dievmātes baznīca ar pilsētas simbolu dvīņu torņiem. Laika izjūta zūd, ieejot alus krogā «Hofbrauhaus», kur alu pasniedz tikai litra kausos un kur skan bavāriešu tautas mūzika,» iespaidus no Minhenes stāsta Zaiga Viņa papildina, ka bārs jau kopš 1644. gada kļuvis par tradicionālu Minhenes iedzīvotāju pulcēšanās vietu.
«Bavārija ir skaista un interesanta, un šeit baudu var gūt gan dabas, gan vēstures mīļotāji, gan tie, kuri ir draugos ar auto vai aktīvu dzīvesveidu un sportu. Nepamanīta nepaliek arī bavāriešu gastronomija un, protams, viesmīlība,» rezumē Zaiga.
Foto: no Zaigas personīgā arhīva