22.9 °C, 4.1 m/s, 89.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāTverijons: Nav pamata ņemt naudu laukā no Latvijas bankām
Tverijons: Nav pamata ņemt naudu laukā no Latvijas bankām
08/10/2008

Iedzīvotājiem nav pamata ņemt ārā naudu no Latvijas bankām, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Iedzīvotājiem nav pamata ņemt ārā naudu no Latvijas
bankām, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents
Teodors Tverijons.

 

Viņš uzsver, ka Latvijas banku situācija
ir stabila. «Protams, ja netici ne bankai, ne valdībai, tad turi
naudu «burkā». Konservatīvākie cilvēki var noguldīt naudu drošākajā
noguldījuma veidā – depozītā, kur ir garantēts procents un
pamatsumma. Gribi pelnīt vairāk, ieguldi ieguldījumu fondos, bet ir
jāsaprot, ka 100% garantijas nav – vari vinnēt un vari arī zaudēt,»
norāda Tverijons.

Viņaprāt, jebkuru brīvu latu labāk krāt
nebaltām dienām, nekā turēt zem spilvena un iespaidoties no baumām.
Pie tam, ja pēkšņi kāda banka nonāk grūtībās, atbilstoši
noguldījuma garantiju likumam minimāli garantēta summa, ko cilvēks
par noguldījumu katrā bankā var saņemt, ir 14 000 latu. «Pēc
statistikas datiem – tikai 2% fizisko personu noguldījumi ir
lielāki par 14 000 latu,» informēja Tverijons.

Viņš gan atzīst – tas, kas notiek
pasaulē, ietekmēs arī Latviju. Ķīlu zīmju cenu kritums ietekmējis
arī bankas, kas pērk vērtspapīrus, – arī to akciju cenas sāka
kristies. Ņemot vērā to, ka resursu pieejamība pasaules finanšu
tirgū ir grūtāka un arī dārgāka, tas ietekmēs arī procentu likmes
kredītiem. Jautājums tikai, par cik procentpunktiem šīs likmes
kāps.

LKA prezidents uzskata, ka ir
nepieciešams veikt virkni pasākumu, kas paātrinātu naudas apriti
Latvijas ekonomikā. Pirmkārt, esot jāpalielina naudas pieejamība
grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams,
lai bankās būtu brīvie resursi.

Taču situācija nav vienkārša, jo gan
Latvijā, gan arī pasaulē kopumā ir resursu trūkums. Ir ārkārtīgi
grūti piesaistīt resursus, bet, ja tas ir iespējams, tad par ļoti
dārgu naudu. «Tāpēc viens no mūsu konkrētiem priekšlikumiem, kā
palielināt resursu pieejamību Latvijā, ir – samazināt bankām
noteikto obligāto rezervju normu, saskaņā ar kuru kredītiestādēm
attiecīgs naudas daudzums jāglabā Latvijas Bankā,» skaidro
Tverijons.

Pašlaik šī norma ir 5% un 7% atkarībā no
piesaistītā resursu veida. Savukārt Eiropā tie var būt 2%.
Samazinot obligāto rezervju normu, varētu iegūt vairākus simtus
miljonu, kurus varētu laist apgrozībā. Pirms diviem trīs gadiem šo
obligāto rezervju norma bija 3%, bet, kad kreditēšanas tempi
strauji auga, Latvijas Banka, lai mazinātu kreditēšanas tempus,
normu paaugstināja līdz 8%. Šajā gadā tā tika pazemināta līdz 5%.
«Mēs sakām, ka jāsamazina par vēl 3% līdz 2%,» norāda
Tverijons.

LKA ir konkrēti priekšlikumi, kā
vajadzētu risināt jautājumus par nodokļu nomaksas atlikšanu
grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Bankas ir gatavas nākt pretī arī
zemniekiem, kuri nonākuši neapskaužamā situācijā Latvijas
ekonomikas dēļ. Taču katra kredītiestāde vērtēs, vai zemnieks
nepatīkamajā situācijā ir nonācis savas nemākulīgas saimniekošanas
dēļ vai to ir ietekmējuši citi apstākļi.

 

www.leta.lv