Lai gan pēdējā nedēļā pieturas silts laiks un sāk kust gan sniega sega, gan ledus, atbildīgie dienesti situāciju raksturo kā drošu un pagaidām plūdus neprognozē. «Jā, arī pērn šajā pašā laikā ūdens līmenis Lielupē bija apmēram tāds pats, bet sniega sega bija četras reizes biezāka,» norāda pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens. Neskatoties uz to, dienesti apzinājuši esošos resursus, joprojām turpina informēt applūstošajās teritorijās dzīvojošos un ir gatavi rīkoties.
Ilze Knusle-Jankevica
Trešdienas rītā ūdens līmenis Lielupē Jelgavā bija 47 centimetri virs jūras līmeņa. Kā stāsta F.Jasens, ūdens līmenis Lielupē sācis celties jau aizvadītajā nedēļas nogalē, bet, kamēr laiks pieturas tāds – pa dienu nelīst, pa nakti piesalst –, viņaprāt, plūdu draudi nav gaidāmi. «Plūdi jau nesākas vienā dienā! Jelgavā kritiskais ūdens līmenis ir 2,6 metri virs jūras līmeņa, bet dienesti jau pie divu metru atzīmes sāk darboties pastiprinātā režīmā,» norāda civilās aizsardzības speciālists.
Speciālisti uzskata, ka plūdi varētu iet secen tieši februārī piedzīvoto dažu silto dienu dēļ. «To laikā pašvaldība jau varēja iztīrīt caurtekas un tagad tās ir tīras, ūdenim ir, kur palikt. Pašvaldība uzbērusi arī zemos ceļus riska teritorijās,» tā pēc pilsētas apsekošanas norāda VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko. Tāpat arī citi rādītāji liecina, ka no plūdiem varētu izbēgt: ledus Lielupē pirms nedēļas bija 46 centimetrus biezs, sniega sega nepārsniedz desmit centimetrus, arī Rīgas jūras līcī ledus pamazām sāk dreifēt. Tiesa, Svētes upē gan ūdens līmenis ir kritiskāks un tā jau iziet no krastiem. «Līdzīga situācija bija 1996. gadā – pa ziemu sasniga biezs sniegs, un visi gaidīja plūdus, bet to nebija. Jo ūdens no mazajām upītēm brīvi gāja pa ledus virsu,» pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns pieļauj, ka šāds scenārijs varētu būt arī šogad.
Lai gan laikapstākļi ir pateicīgi – arī nedēļas nogalē solītais vējainais laiks nāks tikai par labu, jo vējš susina mitrumu –, pašvaldības policija turpina apzināt applūstošajās teritorijās dzīvojošos. «Apmēram pusi iedzīvotāju jau esam apzinājuši – Būriņu, Bāra un Miezītes ceļā. Jāsaka, ka šogad iedzīvotāji ir daudz informētāki par plūdiem un rīcību tajos, bet no evakuācijas tāpat atsakās – cer tikt galā pašu spēkiem,» norāda pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste – juriste Sandra Reksce. Tomēr, lai nerastos pārpratumi, ikviens iedzīvotājs parakstās par to, ka ir saņēmis instruktāžu un atsakās no evakuācijas, savukārt, ja domā, ka tā būs nepieciešama, norāda, cik ģimenes locekļu jāevakuē, vai ir mājdzīvnieki.
Situāciju ievērojami uzlabot varētu arī Jūrmalas pilsētas pašvaldības iecere sākt Lielupes ledus laušanu upes grīvā, lai nepieļautu pērnā gada situāciju – tad ledu sāka lauzt tikai tad, kad jau Jelgava, Kalnciems un citas vietas bija applūdušas. Pagaidām gan vēl nav zināms, vai ledus tiešām tiks lauzts – Jūrmalas pašvaldība savu ieceri darījusi zināmu valdībai, tālāk jāgaida lēmums.
«Jelgavas Vēstnesis» atgādina, ka applūstošo vietu iedzīvotājiem jau laikus jāsagatavo inventārs, piemēram, lukturīši, gumijas zābaki. Ja sāksies plūdi un būs nepieciešama palīdzība, jāinformē Pašvaldības operatīvās informācijas centra diennakts dispečerdienests pa tālruni 8787, pašvaldības policija pa tālruni 63028550, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pa tālruni 112 vai 01, Valsts policija pa tālruni 02.